Jauns nodoklis ar mērķi «izsūkt» no iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk naudas, lai tikai valsts varētu uzturēt neefektīvi strādājošas iestādes. Tikai tā var nodēvēt ieceri ieviest sabiedriskās televīzijas un radio abonēšanas maksu.
Pirmkārt, nav skaidrs, kā tiks iekasēta maksa par Latvijas Radio (LR) klausīšanos un Latvijas Televīzijas (LTV) skatīšanos. Jāņem vērā, ka ne visās Latvijas mājsaimniecībās ir radio un televizors. Tas nozīmē, ka, uzliekot par pienākumu katrai mājsaimniecībai ik mēnesi maksāt noteiktu naudas summu (piemēram, 3 latus), vispirms vajadzētu noskaidrot, kurās no tām attiecīgais pakalpojums tiek izmantots. Savukārt, ja tiks a’priori uzskatīts, ka katrā mājsaimniecībā ir televizors un radio, var sanākt, ka valsts noteikti sabiedrības daļai liks maksāt par to, ko tā nemaz nelieto.
Tikpat labi varētu ļaut tirgotājiem no katra veikalā ienākušā cilvēka iekasēt, piemēram,40 santīmus, maizīti pretī nemaz neizsniedzot. Vēl viena iespēja, protams, ir nolikt LTV un LR vienā «plauktiņā» ar maksas kanāliem, ko ir iespējams skatīties tikai tad, ja pirms tam ir samksāta noteikta naudas summa… Otrkārt, naudas maksāšana LTV un LR uzturēšanai vismaz pašreizējā brīdī līdzinātos monētu bēršanai caurā maisā. Vispirms jau nekādi nav skaidrs, kāpēc daudzi tik sāpīgi uztver izskanējušo pieļāvumu, ka abas šīs raidorganizācijas varētu tikt apvienotas. Taču šāds solis ļautu strādāt ievērojami efektīvāk, divu lielu administratīvo aparātu vietā uzturot tikai vienu.
Savukārt līdzšinējais saimniekošanas stils LTV vispār ir atsevišķa stāsta vērts. Ar kaujas saucienu uz lūpām — mums nav naudas! — tiek «piegriezti» tieši veiksmīgākie projekti. Vispirms LTV mēģināja atteikties no dalības šā gada Eirovīzijas dziesmu festivālā, bet viss nokārtojās brīdī, kad divas privātas kompānijas vajadzīgo naudas summu «sameta». Ir taču skaidrs, ka privātie uzņēmumi nešķiedīsies ar līdzekļiem pasākumam, kas nevienam nav vajadzīgs un nedod atdevi. Mirkli vēlāk LTV atteicās turpināt veidot tautā populāro seriālu Neprāta cena — to momentāni pārķēra privātais telekanāls TV3, pārdēvējot to par Ugunsgrēku, un šobrīd tas veiksmīgi konkurē ar LTV ziņu raidījumu Panorāma.
Tomēr visvairāk šajā kontekstā pārsteidz arvien pieaugošā tendence mēģināt atrisināt ekonomiskās problēmas pašā primitīvākajā un neefektīvākajā veidā — palielinot nodokļu slogu. Vēl nesen gari un plaši tika apspriesta kārtējo reizi kādam prātā ienākusī doma par obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, tagad — maksu par sabiedrisko radio un televīziju… Varbūt vēl varētu apsvērt domu par policijas nodokli, gaisa nodevu un Saeimas plenārsēžu abonēšanas maksu? Bet varbūt vienkārši gan sabiedriskajām raidorganizācijām, gan veselības aprūpētājiem, gan arī citu valsts paspārnē strādājošo institūciju darbiniekiem beidzot vajadzētu veikt vismaz jelkādas darbības, lai attiecīgo organizāciju darbs būtu efektīvāks?! Protams, ir attīstītas valstis, kur pastāv šāda abonentmaksa, taču ir arī skaidrs, ka šis ir ļoti nepiemērots laiks tās ieviešanai.