Ne jau brīvostu valžu locekļu neprofesionalitāte ir lielākais apdraudējums, bet negodprātīga darba pienākumu veikšana
Kaut arī Zolitūdes sabrukušā Maksimas veikala celtniecībā bija iesaistīti viens par otru vairāk sertificēti profesionāļi, tas draņķis ņēma un sabruka, liekot cienījamiem būvniekiem uzklausīt nepatiesus apvainojumus mantkārībā un bezatbildībā.
Piekritīsiet, ka attiecībā uz pērnā rudens traģēdiju šāds izteikums skan ciniski. Savukārt saistībā ar ostu pārvaldību kautko līdzīgu dzirdam regulāri, bet tas neizraisa tādu sašutumu, jo nav cilvēku upuru.
Nu it kā jau jumts uz galvas nogāzies nav, proti, kopumā kravu apjoms lielāks nekā pērn, līdz ar ko Ventspils un Rīgas brīvostu, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldēm, līdzīgi kā Zolitūdes veikala celtniekiem un nomniekiem, visi papīri kārtībā. Krievijas tranzīta politiku ietekmēt nevaram, pa izstādēm braukājam un investorus meklējam un galu galā visus lēmumus taču kopīgi pieņem valdes, kur brīvostās ir puse, bet SEZ – trešdaļa valsts (ministriju) pārstāvju. Savukārt neko no tranzīta biznesa nejēdzošā Valsts kontrole tikai nevajadzīgi piekasās teju efektivitātes virsotnes sasniegušajām pārvaldēm.
Šādā «lai papīri tīri» noskaņojumā valdība nomainījusi vairākus brīvostu un SEZ valžu locekļus. Kā jau tādos gadījumos pieklājas, nekāds pazemojošs un cieņu aizskarošs izvērtējums ministriem uzticamo kandidātu atbilstībai ieņemamajam amatam nebija vajadzīgs. Premjerei Laimdotai Straujumai visi bija gana profesionāli, bet satiksmes ministram Anrijam Matīsam vienam par maz dukas tikt galā ar koalīcijas monstru, tādēļ pārvaldes var dusēt mierā, jo nekādas pārmaiņas tuvākajā laikā nevar gaidīt. Savukārt ļaudis var būt droši, ka ministri pieskatīs, lai valžu locekļi strādā tu tautas labā, ko tie arī medijiem nosolījās.
Lai cik jocīgi tas arī neizklausītos, mēs mierīgi varētu izbeigt runas par pārvaldības modeļa maiņu, norakstīt zaudējumos neskaitāmo darba grupu laiku, zemē nomestos 225 tūkstošus eiro Pasaules Bankas pētījumam, kā arī norīt politiķu krāpšanos, solot veikt izmaiņas, kuras patiesībā īstenot negrasās. Ja vien brīvostu un SEZ valdes locekļi godprātīgi pildītu normatīvajos aktos ietvertos pienākumus. Pat vēl vairāk – vienkārši ieklausoties veselajā saprātā un sirdsapziņas balsī, strādātu pašvaldību un valsts iedzīvotāju kopējo interešu labā.
Jo jaunieceltie valžu locekļi nebūt nav kaut kādi «protu, protu» balodīši vai prātā apdalīti ļautiņi. Gluži pretēji – viens par otru gudrāki un pieredzējušāki juristi, valsts pārvaldi un ekonomiku pārzinoši cilvēki. Tādēļ jautājums ir pavisam vienkāršs. Pirmkārt, vai ministri no viņiem atkal prasīs tikai to, lai visi papīri būtu kārtībā gadījumam, ja tomēr jumts nobrūk. Tas ir, ja izgāžas kādi Eiropas fondu līdzfinansēti projekti, ja kravas jūtami aizplūst uz citu valstu ostām, bet jaunas nesokas piesaistīt, ja tā arī neizdodas izveidot ostas par intermodāliem loģistikas centriem. Jo tad ministri varēs dziedāt zināmo dziesmiņu: «Mums visi papīri kārtībā!» Un, otrkārt, lai ko arī prasītu ministri, vai paši valžu locekļi godprātīgi pildīs savus pienākumus? Tas ir, iedziļināsies katrā valdei izlemjamajā jautājumā, naivi nepieņemot, ka pārvalžu sagatavotajos lēmumprojektos nekāda valstij kopumā neizdevīga nianse nevar tikt iekļauta.
Par to, ka ministrijas pārstāvošie minētie ekonomisti un juristi to spēj, īpašu šaubu nav. Jautājums ir, vai viņi tam atlicinās pietiekami daudz laika, un – kas vēl svarīgāk – vai viņiem pietiks gribas, drosmes un neatlaidības prasīt no pārvaldēm detalizētu paskaidrojumu par ikvienu jautājumu, lai pēcāk ar pilnu atbildību varētu teikt – neviens cents ostās nav nelietderīgi un neefektīvi iztērēts. Ja nu ir kāds potenciāls nepiesaistīts investors, tad tas droši vien ir meklējams uz Marsa, un vēl konkurētspējīgākas ostas ar tām pieejamajiem resursiem vienkārši nevar kļūt.
Tie, kas redzējuši tukšos ostu teritoriju hektārus, nestrādājošos terminālus un dzirdējuši loģistikas ķēdē iesaistīto kritiskos, pārvaldēm domātos komentārus, varētu arī secināt, ka neatkarības laika ostu pārvaldība ir pietuvojusies savai Zolitūdei. Tas, vai šīs konstrukcijas jumts sagāzīsies nule kā iecelto valžu locekļu laikā, vai arī – gluži pretēji – ārvalstu investori stāsies rindā, gaidot iespēju veikt ieguldījumus, lielā mērā ir atkarīgs no katra atsevišķā, labi apmaksātā amata ieņēmēja godaprāta.
