http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(77).jpg
Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness
Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis Saeimai vēlreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz specializētas tiesas izveidošanu. Faktiski šis viņa solis ir saistīts ar vienas no tiesnešu biedrībām paustajiem iebildumiem, ka attiecīgie grozījumi neatbilstot pašreizējām tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm.
Iespējams, tā arī ir, taču... Ja koncepcija neatbilst sabiedrības interesēm, jāmaina koncepcija. Piemēram, paredzot, ka Jelgavas pilsētas tiesa izskatītu lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā tas bija paredzēts, tiktu panākti uzreiz divi pozitīvi efekti. Pirmkārt, uzņēmējiem, kas ir iesaistīti šādās lietās, uz spriedumu nevajadzētu gaidīt bezgalīgi. Ir taču zināms, ka tiesu sistēma Latvijā strādā lēnāk par sasirgušu bruņurupuci, kas būtiski sarežģī darbu dazādās tiesās iesaistītajām personām. Bet, kā norāda paši uzņēmēji – taisnīgums, kas panākts, staigājot pa tiesas zālēm piecus gadus, nereti vairs nav taisnīgums. Respektīvi, var sagadīties, ka uzņēmums savu maksātnespēju sagaida ātrāk nekā tiesas spriedumu. Otrkārt, izveidojot specializētas tiesas, būtu cerības panākt, ka vismaz attiecībā uz noteiktām lietām mums būtu kompetenti tiesneši. Proti, vismaz kaut kādā mērā izdotos samazināt pašreiz bieži dzirdamo stāstu apjomu par to, ka spriedumus nākas rakstīt tiesnešu palīgiem, jo pašiem tiesnešiem par konkrētās lietas specifiku ir stipri vien maza sapratne.
Faktiski runa šeit ir par labi zināmo stāstu par to, ka tiesvedības procesi ir lēni, bet, runājot par iespējamo risinājumu, visbiežāk dzirdēts, ka vajagot palielināt tiesu kapacitāti. Cerams gan, ka ar to tiek domāta intelektuālā kapacitāte, jo diez vai var runāt par fiziskās kapacitātes trūkumu situācijā, kad tiesnese darba laikā atļaujas doties atpūtā uz siltajām zemēm, bet viņas augstākā priekšniecība pilnā nopietnībā sabiedrībai stāsta, ka tas esot normāli, jo tiesnešiem ir nenormētais darba režīms. Acīmredzot pārāk nenormēts, ja, tā vietā, lai skatītu konkrētas lietas, tiesnesis var doties atpūtā.
Tas pats vistiešākajā mērā attiecas arī uz tiesnešu kvalifikāciju. Nu, nevajag uzskatīt, ka tiesnesis, kurš savulaik ir beidzis, piemēram, Latvijas Universitāti un pēc tam, iespējams, paklausījies lekcijas kaut kur Rietumeiropā, ir ļoti kompetents daudz dažādos jautājumos un vienmēr izprot lietas būtību. Ja runa ir par rajona tiesnesi, iespējams, tas nav nekas traģisks, jo viņa spriedumu var pārsūdzēt, bet ja par senatoru?!
Citiem vārdiem sakot, lai beidzot uzlabotu jau ilgstoši stagnējošo situāciju Latvijas tiesu sistēmā, būtu jāsper trīs galvenie soļi. Ir jāatgriežas pie ieceres par specializētajām tiesām, un, cerams, Saeima to arī darīs. Ir jāveic būtisks tiesnešu kvalifikācijas uzlabošanas darbs. Un... Jāpārskata pašreizējie tiesnešu darba grafiki, lai pārbaudītu, vai bieži vien viņi nav aizņemti ar kādām citām nodarbēm, nevis lietu skatīšanu.
