Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu inspektori veica pārbaudes apmēram 15 restorānos. Galvenās problēmas, kas tika identificētas, bija nelegālā nodarbinātība, ieņēmumu neuzrādīšana,» teica Cīrule, piebilstot, ka pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos vēl turpinās.

Vienlaikus viņa arī informēja, ka pārbaudēs sodi piemēroti tikai tajos gadījumos, ja konstatēta darbinieku nelegāla nodarbināšana, bet par pārējiem pārkāpumiem uzņēmēji nav sodīti. «Sodi tika likti tikai par nelegālo nodarbinātību. Par visiem pārējiem konstatētajiem pārkāpumiem tika sagatavots apkopojošs materiāls, un ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki tika aicināti uz sarunām VID, lai pārrunātu situāciju un vienotos, kādā veidā situāciju uzlabot,» teica VID vadītāja.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Lielākais ieguvums no valsts organizētas čeku loterijas ieviešanas būtu sabiedrības ieradumu maiņa, jo cilvēki pierastu prasīt čekus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka patlaban Latvijas iedzīvotājiem diemžēl nav izstrādājies ieradums paņemt čeku no pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, taču, ja čeks faktiski būtu loterijas biļete, viņš to paņemtu un pat pieprasītu, tādējādi liekot tirgotājam samaksāt nodokļus.

Pēc premjera teiktā, valsts organizētas čeku loterijas ir ieviestas jau citviet pasaulē, tai skaitā arī kaimiņzemē Igaunijā. «Tas ir viens no paņēmieniem, lai mainītu cilvēku ieradumus. Respektīvi, ja mēs paņemam čeku, mēs ļoti apgrūtinām tos, kuri negrib maksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka kļūst grūtāk nesamaksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka budžetā ieplūst vairāk naudas,» skaidroja valdības vadītājs.

28. jūlijā Saeima apstiprināja nodokļu reformas likumu paketi – kopā 11 likumprojekti. Tāpēc ar 2018. gada 1. janvāri tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.

Raksta galerijā aplūkojama infografika par būtiskākajām izmaiņām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Ļaus strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Kučinskis un Reizniece-Ozola sola stabilu nodokļu politiku vismaz tuvākajos gados

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Vajag ne tikai nodarboties ar latviešiem raksturīgo «pērc – pārdod» biznesu, bet radīt kaut ko pašam, piemēram, viduslaiku trombonu.

Tā pirms vairākiem gadiem nosprieda Latvijas Nacionālās operas (LNO) trombonists Vairis Nartišs, konstatēdams, ka labs viduslaiku trombons maksā tik lielu naudu, ka, piemēram, students, kurš vēl tikai mācās spēlēt, to faktiski nevar atļauties nopirkt.

Lētāka meklējumos

Vaira pievēršanās uzņēmējdarbībai sākās ap 2005. gadu, kad toreizējais LNO vadītājs Andrejs Žagars iedalījis naudu jauniem tromboniem un sākušies meklējumi, kur gan šos instrumentus var dabūt iespējami lētāk. Izrādījies, ka tolaik aizbraukt uz Nīderlandi, segt tur pilnīgi visus izdevumus iznācis lētāk, nekā nopirkt kaut ko tepat uz vietas. Tas savukārt pamudinājis Vairi vērt vaļā pašam savu mūzikas instrumentu veikalu Rīgā ar nosaukumu Nartiss.lv. «Vienkārši aizbraucu un Frankfurtes mūzikas mesi, lai savāktu kontaktus, un tad jau sāku arī veidot veikalu,» atceras Vairis.

Ja jau bridžam ir izdevies kļūt populāram pasaulē, arī zolītei ir potenciāls tapt spēlētai ārpus Latvijas.

«Mēs gribam popularizēt zoli, lai tā būtu ne tikai mūsu nacionālā bagātība, bet lai tā izplestos pa visu pasauli. Tas ir ļoti iespējami, jo to jau ir izdarījis bridžs, kas ir ietverts arī pasaules prāta spēļu olimpiādē. Šīs ir divas kāršu spēles, kam pamatā ir nevis veiksme, bet gan prāta spējas. Tā kā zole arī ir šajā kategorijā – vairāk pie prāta spēlēm, tam ir reāls pamatojums. Vienīgi zolei ir tālāks ceļš ejams, jo jāiziet no nacionālā līmeņa,» saka Mārtiņš Jurēvics, SIA Zolmaniem īpašnieks. Viņa kolēģe speciāliste attīstības un radošajos jautājumos Dārta Plēsuma teic, ka internets ir visā pasaulē un visiem pieejams, tāpēc, ienesot internetā kārtīgu zoli, ir lielāka iespēja izplesties. Šobrīd zolīti ārzemēs galvenokārt pazīst tur, uz kurieni latvieši to ir aizveduši, piemēram, Īrijā, kur šogad notiks jau astotais Īrijas zoles čempionāts.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Negadījumi, kas saistīti ar cauruļvadu plīsumiem, ir izplatītākie īpašumu apdrošināšanā, turklāt biežāk plīst tieši kanalizācijas caurules, kas vecā dzīvojamā fonda mājās ir kritiskā stāvoklī.

Kā liecina AAS BTA apkopotie dati, 49 % negadījumu, kas notiek dzīvojamā sektorā, saistīti ar applūdi un tvaika vai šķidruma noplūdi, kā rezultātā tiek bojāts ne vien īpašums, bet arī manta tajā. Notiekot šādam negadījumam, izdevumi mājokļa remontam ir vidēji 1000 latu, taču nereti, ja, piemēram, noticis caurules plīsums, īpašniekam būs nepieciešami papildus līdzekļi sava mājokļa remontam. Turklāt liela zaudējumu daļa ir sabojātā manta – ledusskapji, mēbeles, datortehnika, TV un audio iekārtas, utt.

Daudzdzīvokļu namos par iemeslu negadījumiem lielākoties ir ūdens vai kanalizācijas cauruļu plīsumi, skaidro BTA Insurance Company Īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs, piebilstot, ka īpaši bieži tas notiek vecā dzīvojamā fonda namos, kur caurules nav mainītas kopš ēku celšanas brīža. Pēc BTA datiem šādu gadījumu skaits ik gadu pieaug vismaz par 15%. Kopumā rudens un ziema ir laiks, kad negadījumu skaits, kas saistīti ar šķidruma vai tvaika noplūdi, kā arī applūdi, pieaug pat par 63%. Tam ir vairāki iemesli - uzsākot apkures sezonu, daudzi privātmāju īpašnieki pārvērtē savas apkures sistēmas iespējas, kā rezultātā pārkarst un plīst ūdens boilers, skaidro BTA pārstāvis.

Sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātniekiem, ir radītas metodes, kas ļauj ieraudzīt agrīnus bojājumu materiālos, pirms tie rada katastrofu, informē RTU.

Kompozītmateriālu izmantošana, piemēram, būvniecībā, mašīnbūvē, aparātbūvē, aviācijā, dzeramā ūdens piegādes sistēmās, medicīnā un citur kļūst arvien izplatītāka. Lai izvairītos no konstrukciju neprognozētas sabrukšanas, ir būtiski savlaicīgi diagnosticēt materiālu mehānisko īpašību agrīnas izmaiņas.

«Mums ir vajadzīgi droši materiāli. Jebkura materiāla drošību var paredzēt,» stāsta projekta vadītājs, RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors profesors Jurijs Dehtjars.

Viena no metodēm izmanto fotoelektronu emisijas mērījumus materiāla mehāniskās deformācijas laikā. Elektronu emisijas diagnostika ļauj detektēt sabrukšanu elastības deformācijas sākumā. Sākoties materiāla sabrukšanai, plīst molekulārās saites, atbrīvojot elektronus. Lai palielinātu elektronu emisijas strāvu, sabrukšanas vieta papildu tiek apgaismota ar ultravioletas gaismas fotoniem. Savukārt otra diagnostikas metode kompozītmateriāla bojātās vietas iekrāso, tā atvieglojot dažādu konstrukciju tehniskā stāvokļa kontroli. Materiālā tiek ievadītas krāsas un krāsas attīstītāja mikrokapsulas. Materiālu pārslogojot, kapsulas plīst un iekrāso bojāto vietu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Valsts atbalsta programma pirmā mājokļa Latvijā vajadzīga, tomēr pašreizējā iecere ir pārāk vispārēja un jauno speciālistu atgriešanos reģionos tā īsti risināt nespēs

Ideja par to, ka pirmā mājokļa iegādi valstij vajadzētu atbalstīt, dzirdama jau ne vienu gadu vien, tomēr līdz reāliem projektiem un risinājumiem tā arī līdz šim nav tikts, jo ik reizi ir gadījies pa kādam nopietnam šķērslim. To, vai šoreiz, beidzoties priekšvēlēšanu maratonam, nebūs tas pats čiks, redzēsim jau šā gada nogalē gan tieši – vai konkrētie normatīvie dokumenti būs akceptēti, gan netieši – vai jau 2015. gada valsts budžeta projektā nauda šādam mērķim būs iezīmēta.

Tomēr var uzrakstīt vislabākās programmas, var paņemt vislabākos ārvalstu paraugus, tomēr tie nebūs dzīvotspējīgi Latvijas apstākļos. Kāpēc?! Lūk, tikai daži piemēri, uz ko DB norādījuši nekustamo īpašumu attīstītāji. Proti, valsts galvojuma apmērs tiek lēsts ap 5000 eiro, taču, piemēram, daudzos galvaspilsētas mikrorajonos vismaz jaunajiem dzīvokļiem šī summa nesasniegs 10% no ķīlas vērtības. Tas nozīmē, ka šie galvojumi «labi» varētu eļļot otrreizējo dzīvokļu tirgu. Nekustamo īpašumu attīstītājiem tādējādi parādās iespēja «iztīrīt» savus portfeļus no «atlikumiem». Tomēr ir vēl kāds «bet». Proti, bankas jau pašlaik vēlas, lai hipotekārā kredīta ņēmējs spētu pirmajā iemaksā nodrošināt vismaz 20% vai pat vēl lielāku apmēru no pirkuma summas. Ja šāda taktika netiek mainīta un netiek taisīts īpašs izņēmums valsts garantētajiem pirmā mājokļa iegādes kredītiem no bankām, tad arī šis mehānisms tā arī paliks labo ieceru līmenī. Vēl jo vairāk – ja Maksātnespējas likuma kontekstā šobrīd tiek virzīta ideja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmē, ka bankas varētu gribēt vismaz 30 – 40% lielu pirmo iemaksu, nevis valsts garantiju par 5000 eiro.

Patlaban remontējamo Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu no tehnoloģiskā viedokļa, iespējams, vispareizāk būtu nojaukt pavisam un uzbūvēt no jauna, taču Rīga nevar atļauties šajā vietā divus vai trīs gadus pilnībā slēgt satiksmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš atzina, ka Deglava tilts savulaik ir būvēts pēc padomju laika metodēm, kas mūsdienās vairs netiek izmantotas. «Tas faktiski ir taisīts kā saliekams tilts, uz vietas ir betonēti tikai stabi, un visas pārējās konstrukcijas ir atvestas, tai skaitā rīģeļi, kas sastāv no divām daļām. Mūsdienās tā vairs netaisa,» uzsvēra Jakrins.

Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs atgādināja, ka vienmēr šādos gadījumos ir izvēle starp satiksmes infrastruktūras objekta nojaukšanu un būvēšanu no jauna, un tehnoloģiski tas droši vien būtu bijis vislabāk. Tomēr Rīgā pārvadu pār dzelzceļu nav daudz, tāpēc uz vecā tilta nojaukšanas un jaunā uzbūvēšanas laiku galvaspilsētas transporta izmantotāji nonāktu neapskaužamā situācijā.