Joprojām nerimst diskusijas – vajadzētu vai nevajadzētu ļaut tiesnešiem kļūt par politisko partiju biedriem. Ideja nenoliedzami interesanta, bet ne pilnīga. Protams, var teikt, ka mēs jebkurā gadījumā neesam pasargāti no tiesnešu lojalitātes vienai vai otrai partijai, ka, piemēram, Vācijā, kas savā attīstībā ir tikusi krietni tālāk nekā Latvija, partijnieki drīkst arī vilkt tiesnešu mantijas un tamlīdzīgi. Tomēr šis ir viens no gadījumiem, kad, ja reiz ir pateikts «A», noteikti ir jāpasaka arī «B».
Latvija jau ne reizi vien ir iedzīvojusies problēmās, pārņemdama kādas citas valsts pieredzi vienā šaurā jomā, nepievēršot uzmanību faktam, kā šī «pieredze» darbojas kopējā attiecīgās valsts sistēmā. Redz, ir jau tā, ka pieminētajā Vācijā tiesneši drīkst būt ar politiskās partijas biedra biļeti kabatā, bet... Tur tiesnešus neievēl parlaments! Kā ir Latvijā?! Kļūšana vai nekļūšana par tiesnesi viestiešākajā mērā ir atkarīga no politiķu labvēlības, noskaņojuma un tamlīdzīgiem aspektiem. Kā zināms, lielākā teikšana Saeimā parasti ir koalīcijai, un, tieši ņemot vērā šo faktoru, var uzdot nākamo jautājumu – kādas gan izredzes tikt ievēlētam par tiesnesi būtu koalīcijas partijas biedram? Faktiski nekādas! Un tā ir tikai viena medaļas puse...
Būtu naivi iedomāties, ka, ļaujot tiesnešiem būt arī partijniekiem, tiesu priekšsēdētāju kārtā netiktu sacelti varas partijām lojāli cilvēki, un tālāk jau pavērtos plašas iespējas dažādām visnotaļ interesantām manipulācijām. Piemēram, sadalot lietas, varētu noorganizēt, ka sava partijas biedra iztiesāšana tiek salīdzinoši vājākam tiesnesim, kurš baidīsies pieņemt radikālus lēmumus un pamanīsies nomuļļāt tās izskatīšanu daudzu gadu garumā. Katrā gadījumā dažādu risku šajā jomā ir bez sava gala.
Nupat minētais nenozīmē, ka būtu pilnībā jāatsakās no iespējas ļaut tiesnešiem perspektīvā piedalīties valsts politiskajā dzīvē ne tikai kā vēlētājiem kārtējās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, taču šis process ir jāsāk pilnībā no otra gala. Proti, ir jāatceļ līdzšinējais princips, ka labākie speciālisti tiesnešu apstiprināšanas jomā ir parlamentārieši, starp kuriem ir bijuši gan pārtikas tehnologi, gan muzikanti un sportisti, gan vēl viss kas. Tā vietā potenciālo tiesnešu izraudzīšanās, izvērtēšana un faktiski arī izšķiršanās par to, kurš būtu, bet kurš nebūtu cienīgs ieņemt šo amatu, būtu jāuztic speciāli izveidotai komisijai, kurā darbotos ne tikai tiesneši, bet arī citās sfērās strādājoši juristi. Formālo apstiprināšanas funkciju, iespējams, var deleģēt Valsts prezidentam.
Realizējot šāda veida izmaiņas, nākotnē varētu spert arī nākamos soļus attiecībā uz tiesnešu darbību. Savukārt, kaut ko vienkārši pārņemot no Vācijas, kaut ko – no ASV, kaut ko – no Kostarikas, mēs ātri vien iegūsim politiski angažētu tiesu sistēmu, kam būs visnotaļ attāls sakars ar Satversmē minēto, ka «tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti».