http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(304).jpg

Muļļāšanās stadija - tā visdrīzāk varētu nosaukt pašreizējo jaunās koalīcijas un valdības veidošanas procesu.

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība to vien dara, kā sola viena otrai mīlestību mūža garumā, un nekādi nespēj izšķirties, kuru politisko spēku ņemt par trešo savā pulciņā - krieviski noskaņoto Saskaņas centru (SC) vai Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK. Šķiet attiecībā uz piekto politisko spēku, kam izdevies iekļūt 11. Saeimā - ZZS - tā īsti nav runas par iespēju strādāt vismaz nākamajā koalīcijā, lai gan viens otrs politiķis, publiski uzstājoties, kaut ko stāsta par tā saucamo varavīksnes valdību. Savukārt saistībā ar SC un nacionālo apvienību tām divām partijām, kas par kaut ko jau it kā ir vienojušās, ir visnotaļ grūti izšķirties. Arī pašu šo partiju pārstāvji neoficiālās sarunās atzīst, ka attiecībā uz trešo partneri to skatījumā ir jāizvēlas nevis labākais, bet gan vismazāk sliktais variants.

No vienas puses, it kā vajadzētu parādīt sabiedrībai, ka tiek respektēta vienas trešdaļas Latvijas vēlētāju vēlme, ņemot koalīcijā SC. Tomēr jārēķinās, ka latvisko partiju elektorāts to varētu nesaprast. Jāatgādina, ka reiz jau Rīgas domē toreizējais TB/LNNK sabloķējās kopā ar sociāldemokrātiem un PCTVL. Rezultātā TB/LNNK reitings piedzīvoja vēl neredzētu kritumu. Diez vai vismaz Vienotība vēlas riskēt piedzīvot līdzīgu likteni.

No otras puses, ņemot par trešo koalīcijas partneri Nacionālo apvienību, varētu izveidot latvisku valdību. Taču tādā gadījumā SC tiktu padarīts par mocekļiem, kuri kārtējo reizi netiek laisti pie varas, tādējādi audzējot šīs partijas reitingu uz nākamajām vēlēšanām. Jāteic gan - tā vien šķiet, ka šādu scenāriju vēlētos piedzīvot arī pats SC, par ko liecina vakar pēkšņi novilktās «sarkanās līnijas», paziņojot, ka jaunajai valdībai obligāti jāpiekrīt indeksēt pensijas jau nākamgad, kā arī jāieraksta savā deklarācijā, ka Latvijā okupantu nav. ZRP gan vēl mēģina laipot, kaut ko stāstot par iespējamiem kompromisiem, vajadzību izrunāties ar SC un saprast, ko viņi ar šādiem tekstiem bija domājuši, savukārt viens no Vienotības līderiem ir licis saprast, ka acīmredzot SC jau ir samierinājies - valdībā viņu nebūs.

Protams, tīri matemātiski valdību var izveidot arī ZRP un SC divatā, taču tas jau būtu bīstami valstij, ņemot vērā, ka nevienam no šiem politiskajiem spēkiem nav nekādas pieredzes darbā izpildvarā. Tādējādi šobrīd vairāk notiek sliekšanās uz to, ka Latvijā būs trīs latvisko partiju koalīcija, un vienkārši ir bailes to pateikt skaļi.

Tomēr, ņemot vērā visus jau minētos aspektus, acīmredzot tiek gaidīta šodiena, kad sāksies 11. Saeimā ievēlēto partiju konsultācijas ar Andri Bērziņu, kurš, kā izskatās, valdības veidošanas procesā ir gatavs būt ievērojami aktīvāks par visiem saviem priekštečiem. Tādējādi līdz ar šo konsultāciju sākšanos, iespējams, vismaz attiecībā uz koalīcijas sastāvu beigsies muļļāšanās periods, un sāksies amatu sadale, nevis nemitīga stāstīšana sabiedrībai par konstruktīvu dialogu partiju starpā, meklējot kopīgās un atšķirīgās nostādnes.