Pirms diviem gadiem dibinātais uzņēmums Industrial Production Technologies (IPT) no metāla iekārtu importētāja kļuvis par metāla griešanas iekārtu ražotāju – pirmais vairāku simtu tūkstošu Ls apjomīgais līgums jau ir noslēgts un izīrētas ražošanas telpas Pārdaugavā, Krūzes ielā 38, kurā tiks ražotas tehnoloģiski sarežģītas iekārtas metāla tirdzniecības, būvkonstrukciju, kuģu remontu un citiem metāla pārstrādātājiem Baltijas valstīs.

Uzņēmums tika būvēts no nulles 2009. gadā, bet kopš 2010. gada IPT kļuva par pasaulē lielākā plazmas daļu ražošanas uzņēmuma Hypertherm oficiālo izplatītāju Baltijas valstīs, un tūdaļ uzsāks darbu kā ražotājs.

Metāla griešanas iekārtu ražotnes atvēršanā «paldies jāsaka krīzei», norāda uzņēmuma vadītājs Armands Sakne. Tiesa gan, to, ka radās iespēja atvērt ražotni, veidoja veiksmīga sakritība, ka kādam senam IPT vadītāja draugam atbrīvojās modernas biroja un ražošanas telpas ar nepieciešamo aprīkojumu. «Pretējā gadījumā mūsu ikdiena būtu ļoti sarežģīta – jaunam uzņēmumam bez nodrošinājuma piesaistīt investīcijas no bankām vai riska kapitāliem nav iespējams pat dodot pretī kapitāldaļas,» stāsta A. Sakne.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/26/8bbd1600-d006-43ef-90d5-87fb56bbc772.jpg

Džamals, bārenis no Mumbajas graustu rajoniem, veiksmīgi piedalās šovā Vai gribi būt miljonārs, bet pirms pēdējā jautājuma, kas viņu šķir no 20 miljonu laimesta, spēlē izsludina pārtraukumu līdz nākamajai dienai. Neticot, ka nabadzīgais puisis spēlē godīgi, viņu arestē policija. Nopratināšanā Džamals izstāsta par savu drūmo dzīvi, un viņa piedzīvotais atklāj, kā Džamals zina atbildes uz sarežģītiem jautājumiem.

Graustu miljonāra triumfa gājiens sākās Golden Globe balvu pasniegšanā un augstāko virsotni pieredzēja Oskaru ceremonijā, kur saņēma astoņas ASV Kinoakadēmijas balvas.

Savukārt Indijā filmas veidotāji lielās protesta akcijās tiek nosodīti par iedzīvošanos uz jauno aktieru – īstu graustu rajonu iemītnieku – rēķina.

44 graustu īpašniekiem, kuriem piederošie īpašumi ierindoti A, B un C graustu kategorijās, tiks piemērota dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme jeb 3 % no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. To piektdien, 6. jūnijā, nolēma Rīgas domes Īpašuma departamentā izveidotā darba grupa.

Kopumā darba grupa izskatīja 62 objektus, graustu sarakstu papildinot ar diviem jauniem privātīpašumā esošiem graustiem Balasta dambī 3 un Matīsa ielā 64. Lēmumi par paaugstināta nodokļa piemērošu pieņemti 44 gadījumos, 11 graustiem, kas ierindoti D kategorijā, nodokļa likme netiks paaugstināta, sešus graustus nolemts apsekot atkārtoti. Savukārt viens no graustiem, Jēkabpils ielā 19, ir nojaukts un tika izsvītrots no graustu saraksta.

Kā stāsta Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, saskaņā ar iepriekšējo sanāksmju protokoliem, Īpašuma departaments jau ir sagatavojis un nosūtījis 23 graustu īpašniekiem administratīvos aktus, kuros īpašniekus informē par tiem piederošās vidi degradējošās, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šis administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Graustu īpašnieki to var apstrīdēt mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas domes priekšsēdētājam. Patlaban septiņu graustu īpašnieki ir administratīvos aktus pārsūdzējuši.

Pēc rekordātra kāpuma vasarā gan degvielas, gan naftas cenas rudenī piedzīvojušas arī sen neredzētu kritumu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Uz maizes ražotāju biznesu lielu ietekmi cenu kritums neatstās, domā Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis.

Latvijas Starptautiskās autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Db pastāstīja, ka degvielas cenu kritums esot visnotaļ pozitīva tendence. «Sīkums, bet patīkami – it īpaši autopārvadātājiem, kas strādā lokāli Latvijā,» atzina V. Trēziņš. Starptautiskajiem autopārvadātājiem situācija esot nedaudz sliktāka, jo, ja degviela ir kļuvusi lētāka Rietumeiropā, tad uz Krieviju un Baltkrieviju tas neattiecoties.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana benzīnam, dažādu pakalpojumu sadārdzināšanās, kā arī nodeva par valsts krīzes rezervju nodrošināšanu degvielas cenu salīdzinājumā ar pašreizējo palielinās par aptuveni pieciem santīmiem, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Viņš pastāstīja, ka pērn Latvijā benzīna patēriņš samazinājās par 12% un Finanšu ministrijas (FM) prognozes par patēriņa samazinājumu šogad par 0,5% ir pārāk rožainas. «Realizācijas apmēra samazinājums 0,5% apmērā ir stipri par maz. Samazinājums būs lielāks,» teica Sakne un piebilda, ka tādējādi FM iecerētie papildu ieņēmumi šā gada budžetā 8,7 miljonu latu apmērā no akcīzes nodokļa likmes palielināšanas benzīnam, visticamāk, netiks gūti.

Vienlaikus viņš paskaidroja, ka pagaidām nav pieejama oficiāla informācija par plānotās nodokļu likmes palielināšanu, nav arī skaidrs, vai plānotajos 8,7 miljonu latu ieņēmumos ir ieskaitīti arī papildus gūtie ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja papildus gūtie ienākumu no PVN nav ierēķināti 8,7 miljonos latu, tad PVN sniegs vēl nedaudz vairāk kā vienu miljonu latu.

Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.

Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.

Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.

Šodien, 19.septembrī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti lēma par graustu Brīvības gatvē 215 un Stiebru ielā 6A sakārtošanu piespiedu kārtā.

Nekustamais īpašums Brīvības gatvē 215 pieder kompānijai Gort un sastāv no zemes 2665 kvadrātmetru platībā un zemes īpašniecei nepiederošas dzīvojamās mājas Brīvības gatvē 215A un transformatoru ēkas. Īpašuma departamenta sertificēts būvinženieris apsekoja graustu, un tā tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Ķieģeļu mūra ārsienas atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, jo mitruma dēļ mūris ir bojāts, šuves erodējušās, ķieģeļu virskārta vietām sairusi, kā arī atdalījies apmetums, ir dziļa mūra šuvju erozija, kā arī konstatētas dažādas atvēruma plaisas, nestspējas zudums – iespējams neprognozējams apmetuma nobrukums. Lai novērstu neprognozējamu un neparedzamu atsevišķu apdares elementu un apmetuma atdalīšanos, visas būves fasādes un dūmeņi uz jumta apvilkti ar būvju aizsardzības tīklu. Nosegti un aiznagloti logi un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos būvē.

Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti šodien, 13. aprīlī, apstiprināja trīs lēmumus par graustu piespiedu sakārtošanu. Tie ir dažādiem privātīpašniekiem piederoši īpašumi Ķemmdziju ielā 29, Aglonas ielā 35 k2 un Vēžu ielā 7, informē Rīgas dome.

A kategorijas grausts Ķemmdziju ielā 29 pieder Viļņā dzīvojošam Lietuvas pilsonim. Kopš pēdējās Īpašuma departamenta darbinieku veiktās ēkas apskates 2014. gadā nav darīts nekas, lai ēkas stāvokli uzlabotu: nepadzīvotais grausts un teritorija ap to ir brīvi pieejama, tādējādi ir iespējama nepiederošo personu iekļūšana. Ēka ir degusi, tā ir daļēji sabrukusi un jumta šīferis krīt un atdalās no jumta, logu un durvju ailes nav noslēgtas, teritorijā ap to krājas atkritumi. Tā kā grausts apdraud cilvēku drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī ilgstoši degradē Rīgas pilsētvidi, tika pieņemts lēmums uzdot īpašniekam četru mēnešu laikā graustu nojaukt.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 23.martā apstiprināja četrus lēmumus par pilsētā esošo graustu piespiedu sakārtošanu, informē Rīgas dome. Tie ir dažādiem privātīpašniekiem piederoši īpašumi Krišjāņa Barona ielā 72, Mežkalna ielā 1, Kalnciema ielā 203 A un Maskavas ielā 322.

Privātpersonai piederošais grausts Krišjāņa Barona ielā 72 ir būtiski cietis ugunsgrēkā. Tas ir bīstamā tehniskā stāvoklī, pilnībā pamests, bet nav noslēgts un ir brīvi pieejams. Tā kā grausts atrodas Krišjāņa Barona un Bruņinieku ielas krustojumā un gar to notiek intensīva gājēju un transporta kustība, kā arī pretim Ēkai atrodas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, šis ir sabiedrības drošību apdraudošs objekts. Tādēļ īpašniekiem uzdots trīs nedēļu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas uz ietves pie ēkas uzstādīt gājēju aizsargtuneli. Mēneša laikā īpašniekam būs jāizlemj – ēku nojaukt vai atjaunot. Tad, pēc nepieciešamās dokumentācijas izstrādāšanas un saskaņošanas, ēka vai no astoņu mēnešu laikā tiks nojaukta, vai arī divpadsmit mēnešu laikā tiks uzsākti atjaunošanas darbi.

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Turpmāk galvaspilsētas graustus, kas tiks atzīti par bīstamiem, varēs nojaukt arī bez būvatļaujas. To paredz Rīgas domes apstiprinātā kārtībā, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas Rīgā.

Noteikumi paredz, ja grausts ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var sabrukt, būvdarbus var sākt vēl pirms būvatļaujas saņemšanas. Proti, sertificētam būvinženierim pēc grausta tehniskās apsekošanas jānosaka neatliekami veicamie būvdarbi sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Noteikumos arī paredzēta kārtība, kādā grausti tiek apzināti un uzskaitīti, sakārtoti vai nojaukti, noteikta sadarbība starp pašvaldības struktūrvienībām graustu sakārtošanas procesā un iesaistīto institūciju – pašvaldības izpilddirekciju, Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes – kompetence.

Rīgas domniecei Antrai Saknei, kuru Pilsoniskā savienība izvirzījusi veselības ministres amatam, pašai būs jācenšas nodrošināt atbalstu uzticības balsojumam Saeimā. Otrdien radās iespaids, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) nav šai kandidātei spēcīgs balsts un valdības vadītājs nav pārliecināts, vai viņai tiks gūts atbalsts.

Otrdien bija redzama krasa atšķirība starp tikšanos, kas no rīta premjeram bija ar ārlietu ministra kandidātu Aivi Roni un vēlāk vakarā ar A. Sakni. V. Dombrovskis kopā ar A. Roni iznāca pie žurnālistiem, atbildot uz jautājumiem un paužot pārliecību par Saeimas atbalstu viņam. Turpretī tikšanās ar A. Sakni, kas bija plānota tūlīt pēc valdības sēdes beigām, tika atlikta par aptuveni stundu, jo premjers sniedza interviju ziņu aģentūrai Reuters. Tāpat pēc tikšanās pie žurnālistiem iznāca A. Sakne viena pati, bet premjers no komentāriem atturējās, neiznākdams no darba kabineta.

Atturīga komentāros par savām izredzēm bija arī A. Sakne. Viņa uzsvēra, ka saruna ar V. Dombrovski bijusi «neoficiāla» un jebkādi komentāri būšot iespējami trešdien pēc viņas tikšanās ar Saeimas frakcijām. «Man svarīgākais ir, lai cilvēks nonāk pie ārsta,» tik skopos vārdos veselības ministres kandidāte sniedza savu redzējumu par iecerēm amatā. Uz žurnālistu jautājumu, vai jūtas kompetenta ieņemt šo amatu, A. Sakne atbildēja, ka «jā, ja mana partija man ir uzticējusies». A. Sakne šobrīd ir Rīgas domes deputāte Pilsoniskās savienības frakcijā un ja kļūs ministre, plāno savu mandātu nolikt uz laika, lai pēc pieciem mēnešiem, kad būs ievēlēta jaunā Saeima, varētu atgriezties galvaspilsētas domē.

Ik pēc četriem gadiem Brazīlijā visas ielas tiek izrotātas dzeltenzaļās krāsās, gaidot savas valstsvienības spēles Pasaules kausa (PK) finālturnīrā futbolā. Jo tuvāk ir PK sākums, jo vairāk tas redzams ielās. Šogad, kad PK finālturnīrs pēc 64 gadu pārtraukuma atkal notiks Brazīlijā, vietējo iedzīvotāju entuziasmam būtu jākļūst vēl lielākam, taču realitātē viss ir tieši otrādi, vēsta laikraksts Diena.

Pirmo sajūsmu par PK rīkošanas tiesību saņemšanu pakāpeniski nomainījusi piesardzība, pēc kuras nu jau iestājusies pesimisma stadija. Pēdējos pētījumos par PK rīkošanu Dienvidamerikas lielākajā valstī ir tikai mazliet vairāk nekā 30% iedzīvotāju, informē laikraksts.

Par to lielā mērā esot «jāpasakās» rīkotāju izšķērdībai. Visu laiku dārgākais Pasaules kauss futbola vēsturē Brazīlijai izmaksājis trīsreiz vairāk, nekā pirms četriem gadiem PK rīkošanai iztērēja DĀR. Ņemot vērā arī gatavošanos vasaras olimpiskajām spēlēm Rio 2016. gadā, valsts ekonomika pašlaik piedzīvo ļoti grūtus laikus. Dzīves sadārdzināšanās tikai palielināja graustos dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, bet labāka iespaida radīšanai viņus izliek ārā no pagaidu mājām. Un viņi dodas uz nākamajām pagaidu mājām, veidojot jaunas graustu pilsētas. Jo nekur citur, kur iet, jau viņiem nav, raksta Diena.

Rīgā sākta lielākā pašvaldībai piederošā grausta demontāža – Maskavas ielā 9. Pavisam Rīgā ir ap 500 objektu, ko varētu vērtēt kā graustus, informē Rīgas pilsētas Īpašuma departaments.

Tā kā ēkas atrodas uz privātīpašniekam piederoša zemesgabala, Rīgas dome līdz šim ik gadu bija spiesta tās īpašniekam maksāt 3000 latu lielu zemes nomas maksu (jeb 2,54% no īpašuma kadastrālās vērtības), kas uzskatāmi par zaudējumiem.

Rīgas dome bija izteikusi piedāvājumu zemes īpašniekam iegādāties šīs ēkas ar nosacījumu, ka tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānojauc gada laikā no pirkuma līguma spēkā stāšanās dienas, bet līdz nojaukšanas brīdim jāuztur tādā tehniskā, sanitārā un ugunsdrošā stāvoklī, kas nerada apdraudējumu sabiedrībai. Taču īpašnieks uz šiem priekšlikumiem neatsaucās un interesi izrādīja vienīgi par īpašuma maiņas iespējām, apmaiņā pieprasot citu, lielāku zemes gabalu, skaidro pašvaldības pārstāvji.

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Vidi degradējošas un bīstamas ēkas joprojām ir nopietna problēma, t.s. graustu nodoklis ir gana efektīvs līdzeklis cīņai par īpašumu sakārtošanu, uzskata pašvaldības .

«Ja 2014.gadā, kad tika ieviests paaugstinātais nodoklis, piecpadsmit objektu īpašnieki bija jābrīdina par iespējamu tā piemērošanu, tad faktiski pēc brīdinājuma saņemšanas tikai trim objektiem šī nodokļu likme bija jāpiemēro. Pārējie īpašnieki pēc otrreizējas objektu apsekošanas pārkāpumus bija novērsuši,» norāda Mārupes novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kate Nītiņa. Nodokļa likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai drošību apdraudošām būvēm tiks saglabāta arī nākamgad. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ir deklarējuši kopīgu dzīvesvietu ar bērnu invalīdu, 1. vai 2. grupas invalīdu, kurš ir šīs personas vai tās laulātā bērns, mazbērns, brālis, māsa, laulātais, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, no nākamā gada paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi no 50% līdz 90%.

Ģertrūdes ielā 61 sabrucis A kategorijas grausts, un nama īpašniekiem SIA Pārstrādātājs uzdots graustu novākt nedēļas laikā, informē Īpašuma departamenta pārstāvji.

Sabrukusī māja nav 1900. gadā celtais īres mans, bet iekšējā pagalma koka māja, iespējams tādēļ iedzīvotāji par to neziņoja ne ugunsdzēsējiem, ne pašvaldības policijai, pieļauj Īpašuma departamenta pārstāvji.

To, ka ēka ir sabrukusi, pašvaldības pārstāvji atklāja, Īpašuma departamenta speciālistiem apsekojot graustu sarakstā esošos objektus. Secināts, ka notikusi mājas pašsabrukšana.

Jau rakstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisija atbalstīja, ka ar nekustamā īpašuma nodokli ar 3% likmi varētu piemērot arī sabrukušām, vidi degradējošām mājām, kam patlaban nodokli nepiemēro.

Trīs mēnešu laikā Rīga atbrīvosies vēl no pieciem graustiem, no kuriem divi ir privātīpašums, bet trīs - pašvaldības īpašums. Tā lemts Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē, kur tika akceptēti lēmumi par vairāku graustu piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu.

Viens no privātajiem graustiem, kurš īpašniekiem būs jāsakārto piespiedu kārtā, ir nekustamais īpašuma Jāņa Čakstes gatvē 48, kas pieder SIA Ziepniekkalna nami. Grausts ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas jau vairākus gadus ir avārijas stāvoklī, tā ilgstoši netiek apsaimniekota un nav arī iekonservēta. Turklāt ēka un teritorija nav noslēgta un ir brīvi pieejama ikvienam, līdz ar to ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība. Papildus jāņem vērā, ka graustam blakus atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas un veikali, kas rada paaugstinātu risku cilvēku drošībai.

Rīgas dome nirāda, ka nepabeigtās celtniecības objekts ir arī grausts Rīnūžu ielā 16. Tas nav norobežots, logu un durvju ailes nav noslēgtas, grausts ir brīvi pieejams trešajām personām, kā arī ir sākušies nesošo konstrukciju bojājumi. Ēka kopumā atrodas avārijas stāvoklī.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Šodien, 15. jūnijā notika otrā darba grupas sēde, kurā lemj par rīcību ar vidi degradējošām, sabrukušām un cilvēka drošību apdraudošām būvēm Rīgā, tostarp par graustu aplikšanu ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3 % apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.

Kā informē darba grupas vadītājs Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, šajā sanāksmē darba grupa lēma par 52 objektiem, no tiem 12 A, 12 B, 11 C un 17 D graustiem, un 38 objektu īpašniekiem Īpašuma departamenta speciālisti gatavos vēstules, lai informētu par aplikšanu ar paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Vienu no šodien izskatāmajiem objektiem - A kategorijas graustu Pakalniešu ielā 20 īpašnieki paši ir nojaukuši, tādēļ tas tika izslēgts no graustu saraksta.

Laika zobs pilsētas graustus nežēlo, tādēļ, apskatot vizualizācijas un apsekošanas slēdzienus un secinot par ēku stāvokļa pasliktināšanos, vairāk nekā 10 D kategorijas būvēm klasifikācija tika mainīta uz B kategoriju. Un tikai viens Ziemeļu rajona grausts no B kategorijas pārcelts uz D, līdz ar ko atbrīvots no nodokļa.

Lai mudinātu novārtā pamestu ēku īpašniekus rīkoties un risināt situāciju, Rīgas domes īpašuma departaments ierosina piemērot graustiem nekustamā īpašuma nodokli vismaz 3% apmērā, kā arī vairākas reizes palielināt maksimālo administratīvo atbildību.

Kā ziņots, Rīgas domes Īpašuma departaments Rīgā ir saskaitījis 452 būves, kas pilnīgi vai daļēji atzīstamas par graustiem, no tām 109 atrodas uz sabrukšanas robežas, apdraudot sabiedrisko drošību un kārtību. Iepazīstinot Rīgas domes Īpašuma komitejas deputātus ar Rīgas graustu apzināšanas rezultātiem, departamenta speciālisti norādīja, ka steidzami nepieciešams panākt, lai bīstamo ēku īpašnieki nekavējoties nodrošinātu bīstamo konstrukciju nostiprināšanu vai demontāžu, bet nepieciešamības gadījumā nodrošinātu piespiedu izpildes procedūru atbilstoši Rīgas domes lēmumam. Vēl 138 graustiem Rīgā nepieciešama konservēšana, sakārtošana vai nojaukšana, tomēr pašvaldība plāno iejaukties tad, kad to stāvoklis radīs draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Valsts nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis Vīlandes ielā 11, kas ir arī viens no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā, pārvērties par B kategorijas graustu, un patlaban tiek lemts par nama likteni.

Grausta īpašnieces SIA Vīlande, Īpašuma departamenta, Rīgas pilsētas Būvvaldes un pilsētas izpilddirekcijas pārstāvji pirmdien pulcējās pie nama, lai lemtu par tālāko rīcību, informē pašvaldības pārstāvji.

Mūra nams celts 1899. gadā, un tā arhitekts ir Rūdolfs Heinrihs fon Cirkvics.

2011. gadā ēka piedzīvoja postošu ugunsgrēku, un patlaban ir pilnībā bojāts nama jumta pārsegums, savukārt ēkas tehniskais stāvoklis no iekšpagalma puses atzīts katastrofālu.

Nama īpašniece SIA Vīlande nav izrādījusi «nekādu interesi» par īpašuma sakārtošanu, turklāt šobrīd ēkas stāvoklis ir pasliktinājies līdz kritiskam un sabiedrībai bīstamam, norāda Īpašuma departamenta pārstāvji. Pašvaldība nama īpašniekiem vairākkārt lūgusi sakārtot namu.

Paaugstinātā īpašuma nodokļa likme galvaspilsētas graustiem likusi to īpašniekiem sākt tos sakārtot.

No šā gada īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var tikt piemērota graustiem. Ar paaugstinātu nodokli Rīgā tiek aplikti A, B, un C kategorijas grausti (apzīmē objektu bīstamības pakāpi: A - bīstamākais), savukārt D kategorijas grausti ar to netiek aplikti.

Kā atzīst Rīgas domes Īpašuma departaments, paaugstinātā likme ir bijis stimuls graustu īpašniekiem domāt par sava īpašuma sakārtošanu. Līdz pagājušajam gadam sakārtoti septiņi objekti, bet kopš pagājušā gada augusta - vēl 61 objekts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic, ka paugstinātās likmes piešķiršana graustiem nav mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet ir instruments, kā sekmēt graustu sakārtošanu. «Atšķirībā no citiem atbildības veidiem tam ir pastāvīga ietekme, un nevar izvairīties no maksāšanas nekā citādi, kā tikai sakārtojot īpašumu.»