Iepriekšējās nedēļas beigās sākās divi starptautiskajā kontekstā būtiski notikumi - olimpiskās spēles Pekinā un militārā konflikta eskalācija līdz tiešai konfrontācijai starp Gruziju un Krieviju saistībā ar pašpasludināto Dienvidosetijas republiku.
Interesanti, ka bijušais ASV vēstnieks ANO Ričards Holbruks gan paudis, ka Maskava Gruziju izprovocējusi, konflikta izraisīšanu apzināti pieskaņojot Pekinas olimpiskajām spēlēm, turklāt pēc Gruzijas Krievija vērsīšoties pret Ukrainu. Ļaujot katram pašam spriest par konflikta iemesliem un pie tā vainīgajiem, jo šobrīd pieejamā informācija ir ļoti pretrunīga, būtu nepieciešams palūkoties uz šī konflikta kontekstā novērojamajiem ekonomiskajiem aspektiem.
Militārā konflikta rezultātā cietēja ir ne tikai Gruzija, bet pasaule kopumā. Jau ir cietusi valsts stratēģiskās nozīmes kritiskā infrastruktūra. Eiropai un pasaulei nozīmīgs objekts ir Baku-Tbilisi-Džeihana naftas vads, kurš uzskatāms par vienu no alternatīvām naftas piegādēm uz Eiropu, apejot Krieviju. Naftas pārsūknēšana tajā, visticamāk, uz karadarbības laiku apturēta. Tāpat uz laiku apturēts arī naftas produktu eksports caur divām Gruzijas ostām, kuru blokādi realizējusi Krievijas jūras flote.
Rezultātā, pēdējās nedēļās krītošās naftas cenas var atgriezties iepriekšējos līmeņos. Vēl īsi pirms konflikta sākšanās tā bija sasniegusi $116 par barelu atzīmi, tomēr tagad, visticamāk, var strauji uzlēkt jaunos augstumos. Nevar noliegt, ka daļa biznesa, it īpaši militārā, farmācijas un citās jomās strādājošie biznesmeņi varētu būt ieguvēji, jo karadarbības rezultātā taču būs nepieciešami ne tikai ieroči, bet arī medikamenti, bet bēgļi jānodrošina ar apģērbu, teltīm, pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm.
Latvijas iedzīvotājiem, savukārt, ekonomiskajā aspektā jo īpaši interesanta var būt kļuvusi ziņa par straujo Krievijas akciju tirgus lejupslīdi pēc lielvalsts iesaistīšanās karā ar Gruziju. Straujais indeksa kritums par 6,5%, kas ir zemākā atzīme kopš 2007.gada maija, var likt pārvērtēt savu rīcību tiem, kuri ir izvēlējušies šī tirgus ieguldījumu fondus vai arī, kuriem 2. līmeņa pensiju uzkrājumi ir piesaistīti vairāku banku «agresīvajiem jeb riskantākajiem, līdz ar to arī vairāk pelnošajiem» pensiju plāniem. Šiem iedzīvotājiem tāds čiks vien var sanākt, jo pēc krīzes atpelnīt ieguldītos līdzekļus var izrādīties ļoti laikietilpīgs process.