Ekonomikas rādītāju uzlabošanās Rietumeiropā un samērā ticamais Krievijas rubļa kursa kāpums Latvijas uzņēmumiem nākamgad paver plašākas eksporta perspektīvas
Lai arī pēdējā laikā nereti dzirdams viedoklis par to, ka ekonomiskās izaugsmes konjunktūra Eiropā ir visai apšaubāma, šim viedoklim īsti piekrist nevar. Toties var piekrist atziņai, ka attīstības plānošana ir visai apgrūtināta lielās politiskās nenoteiktības dēļ saistībā ar Lielbritānijas vēlētāju vēlmi pamest Eiropas Savienību, ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi kopumā. Eiropai liels pārbaudījums nākamgad būs arī vēlēšanās tādās valstīs kā Vācijā un Francijā, kur arī lielāku atbalstu var gūt spēki, kuri iestājas pret līdzšinējo kursu. Tas rada bažas par nākotni gan uzņēmējam, gan ierindas strādājošajam, jo arī viņa labklājība lielā mērā ir atkarīga no stabilitātes.
Tomēr, ja atmetam nenoteiktību un paraugāmies tikai uz pašiem ekonomiskajiem procesiem un to sauso atlikumu, tad situāciju Eiropā drīzāk var uztvert ar optimismu, nevis skepsi. Tas nozīmē, ka ieguvējas lomā varētu būt arī Latvijas tautsaimniecība, kurai nākamajā gadā ir iespēja pretendēt uz straujāko eksporta pieaugumu kopš pirmskrīzes pirmajiem gadiem. To, ka šāds scenārijs ir visai ticams, var skaidrot ar eirozonas ekonomiskajiem datiem. Proti, jūtamāka ekonomiskā izaugsme ir pat iepriekš finanšu problēmu nomāktajās Dienvideiropas valstīs – Spānijā, Itālijā, Portugālē un Grieķijā. Turklāt, piemēram, Spānija ar savu vairāk nekā 3% vērto iekšzemes kopprodukta pieaugumu gada izteiksmē jau nokļuvusi ES izaugsmes spicē. Notiekošais nozīmē ne tikai to, ka Eiropas Centrālās bankas finanšu injekcijas strādā, bet ievērojami palielinājušās arī Latvijas eksporta iespējas. Tas attiecināms gan uz jau minētajām valstīm, gan arī uz tādām valstīm kā Vācija, vai Zviedrija, kurām uz Dienvideiropas ekonomiskās atgūšanās fona eksports pilnīgi noteikti palielināsies, līdz ar to pieaugot pieprasījumam arī pēc Latvijas kokrūpniecības, tekstilrūpniecības, mašīnbūves un metālapstrādes izstrādājumiem. To, ka notiekošais nav tukša skaņa, apliecina pēdējos mēnešos pieaugušais apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides temps, piemēram, oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi tam palielinoties par 7%. Tādējādi var teikt, ka ražošana sasniegusi straujāko izaugsmi kopš desmitgades sākuma, neraugoties uz to, ka nācies sadzīvot ar ne pārāk iepriecinošām ziņām no Latvijas metālu ražošanas sektora.
Labas ziņas varētu būt saistītas arī ar Krievijas tirgu. Ne tikai tāpēc, ka, ja ticam solījumiem, no nākamā gada sākuma uz kaimiņvalsts pircēju galdiem ceļu varētu mērot Latvijā ražotās šprotes, bet arī saistībā ar naftas cenas pieauguma rezultātā daudz izdevīgāko rubļa kursu. Pēdējās pāris nedēļās rubļa kurss pret eiro pieaudzis apmēram par 6–7%, kas eksportētājiem uz Krieviju sola papildu ieņēmumus. Tādējādi ekonomiskais fons ārvalstīs var šķist pat visai pievilcīgs, tāpēc šobrīd būtu jāpieliek visas pūles, lai pozitīvāku fonu, piemēram, ražošanas izmaksu ziņā, radītu šeit pat Latvijā.
