Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Sabiedrības novecošanās var pamainīt arī tendences vērtspapīru tirgū

Daudzām pasaules nozīmīgākajām tautsaimniecībām saskaroties ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, šīm tendencēm var būt ietekme arī uz vērtspapīru tirgiem. Daži eksperti pat sagaida, ka arvien sirmāka Rietumu pasaule nozīmēs pat kaut ko līdzīgu aktīvu cenu sabrukumam.

Tiek skaidrots, ka, pensionējoties tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), daudzi šie cilvēki pārvērtīs savus uzkrājumus skaidrā naudā, lai segtu savu patēriņu jeb, citiem vārdiem sakot, agrākie vērtspapīru pircēji kļūs par pārdevējiem. Šajā pašā laikā jaunu cilvēku īpatsvars daudzās sabiedrībās sarūk, un turklāt bieži vien tie nav ieinteresēti krāšanā, kas mazinās pieprasījumu pēc visa veida investīcijām. Tādējādi pastāv viedoklis, ka šāda demogrāfiskā «laika bumba» nozīmēs dažādu aktīvu cenu kritumu, kas varot turpināties desmitiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka pensionāri mazāk pieprasa patēriņa preces, iekārtas, pakalpojumus, mājokļus u.c. lietas. Tādējādi arī uzņēmumiem rodas mazāka iespēja nopelnīt laikā, kad ir labs pamats nodokļu sloga pieaugumam, jo to, kas sastrādā, kļūst mazāk. Arī finanšu pasaulē var veidoties iztrūkums, jo ir arvien mazāk ieguldītāju 40 līdz 59 gadu vecumā, kas ir visaktīvākie investori.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Demogrāfija un emigrācija ir politiķiem visai neērtas tēmas. Tādēļ arī konstruktīvu risinājumu vai pat to nopietnu meklējumu kā nav, tā nav.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pērn Latvijas valstspiederīgie no ārzemēm uz tēvzemi pārskaitījuši 574 miljonus eiro. Tie ir līdzvērtīgi 2,5% no iekšzemes kopprodukta un 4% no mājsaimniecību patēriņa apjoma. Daudz vai maz? Vienotas atbildes laikam jau nav. Viens no DB aptaujātajiem ekspertiem atzina, ka ekonomikai šis apmērs nav kritisks. Un tā ir tiesa. Vēl kāds minēja, ka filipīnieši uz mājām sūta daudz lielāku naudas īpatsvaru. Jā, latvieši (lai gan mums pašiem tas dažkārt šķiet) nebūt nav tā emigrējošākā nācija uz zemes – ne pēc absolūtajiem, ne salīdzinošiem skaitļiem. Tomēr tas viss ir tiesa caur attālinātu makroekonomikas prizmu.

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski jā, vai kategoriski nē. Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Tieši netīkama demogrāfija ir Rietumvalstu lielākā problēma, protams, ja vispār ir vēlme saglabāt esošo kultūru

Pasaulē bērnu, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, pirmo reizi vēsturē ir mazāk par cilvēkiem, kuriem ir virs 65. Citiem vārdiem sakot – sirmgalvju ir vairāk nekā bērnu. Apvienotās Nācijas paredz, ka nākamo 35 gadu laikā tādu cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pasaulē palielināsies līdz 2,1 miljardam no 900 milj. 2015. gadā. Tie būs 21,5% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pašlaik esot 12,3%. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds lēsis, ka jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt viens pensionārs.

Augošs vecu cilvēku īpatsvars nozīmēs Rietumvalstu sabiedrības ievērojamas pārmaiņas. Mainīsies gan patēriņa tendences, gan dažādi citi sociālekonomiskie procesi. Iemesli šim procesam ir dažādi. Cilvēki aizbildinās un paši notic tam, ka ir pārāk aizņemti, lai veidotu ģimeni. Eksperti vērš uzmanību uz jauniešu sliktajām komunikācijas spējām (neskaitot virtuālo vidi) un reliģijas nozīmes norietu (reliģijās tradicionāli runāts par ģimenes svarīgumu). Tāpat esot egocentrisma laikmets, bet ģimenes dibināšana mūsdienu pasaulē, kur tiek uzvērta neatkarība, tiek uzskatīta par vecmodīgu. Tāpat pastāv vajadzība pēc karjeras, kurai agra ģimenes dibināšana bieži vien tiek uzskatīta par šķērsli. Līdz ar šādu situāciju sievietes vēlas precēties arvien vēlāk, kas, protams, noved pie mazāka bērnu skaita. Ir arī pētījumi, kas atklāj, ka sieviešu izglītotības līmenis visai cieši korelē ar to, vai valstī ir pozitīvas vai negatīvas demogrāfiskās tendences.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Lielāka naudas masa šogad kāpinās tirdzniecības apgrozījumu, tomēr pārtikas tirdzniecību kavēs demogrāfija

Neraugoties uz salīdzinošu pesimismu, ko pērn varēja just gan iedzīvotāju, gan korporatīvajā vidē, valsts ekonomikas lielākajai nozarei – mazumtirdzniecībai – gadu izdevās noslēgt ar nelieliem, taču tomēr plusiem. Šī gada sākums bijis jau daudz iepriecinošāks, janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi mazumtirdzniecības nozares apjomam palielinoties par 3,7%, kas ir divas reizes vairāk par pērn kopumā panākto procentuālo pieaugumu, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Faktori, kas ietekmēs nozares attīstību šogad, būtu vērtējami kā visai daudzšķautņaini, līdz ar to jārēķinās, ka arī kopējā aina var nebūt «vienos vārtos». Ja sākam ar pesimistisko un noslēdzam ar optimistisko, tad pirmkārt ir vērts pievērst uzmanību pārtikas un citu plaša patēriņa preču tirdzniecībai. Arī tad, ja iedzīvotāju ienākumi kopumā aug, par ko liecina kaut vai visai strauji pieaugošie mājsaimniecību noguldījumu apjomi komercbankās, pārtikas un citu ikdienišķo preču tirdzniecības izaugsme ir visai ierobežota un patiesībā var pat nepieaugt.

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties eksportam un Eiropas Savienības fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda, saruks bezdarbs un pieaugs algas. Prognozes šķiet ļoti pozitīvas, taču, visticamāk, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) laukā aina būs citādāka.

MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs

Vidusmēra uzņēmējam, paraugoties uz šodienas situāciju ekonomikā, var rasties jautājums, no kurienes tik pozitīvas prognozes? Uz to mudina vairāki aspekti – saimnieciski aktīvo MVU skaits šobrīd ir augošs, īpaši ražošanas nozarēs. Jau kopš 2003. gada pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits, un augošā tendence saglabāsies arī 2018. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā reģistrēti 1 592 ekonomiski aktīvi MVU. Samazinās arī likvidēto uzņēmumu skaits un tiek prognozēts, ka samazinājums turpināsies arī šajā gadā. Tas nozīmē, ka MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs. Nedaudz lielāks pieaugums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, kā arī apkalpojošo un konsultējošo pakalpojumu nozarēs. Bet, vai tiešām tas ir pietiekams pamats tik pozitīvam skatam nākotnē?

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Pieprasījums pēc siltumapgādes nākotnē mainīsies, tāpat kā mainīsies ekonomika un demogrāfija, saka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc pēckrīzes uzrāviena IKP izaugsme pēdējo gadu laikā ir slīdējusi lejā. Šobrīd izaugsmes tempi ir 2-3% līmenī, bet uz tā bāzes tiek izdarīti pārspīlēti secinājumi, ka mēs krītam uz leju.

Tomēr ir jāatceras, ka mājsaimniecības pēdējo gadu laikā ir veikušas uzkrājumus, samazinot patēriņu un patlaban vairāk nekā viens miljards eiro ir izveidoti kā rezerves uzkrājumi, ko varam pamazām noēst, neiekļūstot parādos.

Līdz ar to sagaidāms, ka nākotnē izaugsmes tempu paātrināšanās pakāpeniski turpināsies, īpaši zinot, ka pašlaik banku filiālēs aug interese par hipotekāro kreditēšanu, tāpat arī esam pielāgojušies Krievijas embargo sekām.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā sabiedrība neesam piemērojušies jaunai kārtībai vai ekonomiskam modelim un pāreja no Padomju Savienības Eiropas Savienībā ik gadu Latvijai maksā ne mazāk kā 10 tūkstošu iedzīvotāju zaudējumu.

Jo smagākas ir ekonomiskās svārstības, jo lielāka ir krīze un tirgus izmaiņas, jo lielāki dzīvā spēka zaudējumi piemeklē valsti, turklāt smagākie zaudējumi ir tieši migrācijas jomā, kuras sekas ir palielināta mirstība. Proti, jo vairāk jaunu cilvēku reproduktīvā vecumā pamet valsti, jo lielāka arī ir mirstības ietekme uz kopējo demogrāfijas līkni.

Tas nozīmē, ka liela daļa no aizbraukušajiem līdz kārtējai krīzei ir labprāt dzīvojuši un strādājuši Latvijā, bet problēmu gadījumā nespēj pielāgoties, un šī pielāgošanās spēja ir izglītības jautājums, tādēļ Dienas Bizness šajā numurā analizē – ko, cik daudz un kā izglīto vispārējā izglītības sistēma. Par pieaugušo izglītību rakstījām iepriekš, tā neapšaubāmi ir liela daļa no kopējās problēmas, tomēr, ja nespējam piemērot savu jaunatni vietējam darba tirgum – mēs paliksim par Eiropas Savienības darbaspēka eksporta lielvalsti arī turpmāk.

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par trešdaļu pārsniedz jaundzimušo skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada septiņos mēnešos jau ir likvidēti 7922 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 5997, tādējādi mirušo skaits par 1925 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto uzņēmumu pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. gada datiem (1020) faktiski teju vai dubultojies.

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, ko veicinājis noteiktais 50 eiro nodoklis par tukšu uzņēmumu.

Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, devās uz Uzņēmumu reģistru un iesniedza pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai. Tomēr tas neesot uzskatāms par vienīgo iemeslu, jo daudz būtiskāks esot tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Darbaspēka pieejamības problēmas ir risināmas kopīgi, valsts un pašvaldību struktūrām cieši sadarbojoties ar investoriem

Fakts, ka ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība, ir viens no vissliktākajiem novērtējumiem, kādu mūsu valsts potenciāls vispār var saņemt. Slikts tas ir tāpēc, ka to var uzlabot tikai ilgākā laika termiņā un tikai ieviešot kompleksu risinājumu. Tā nav infrastruktūra, ko var uzbūvēt, vai konkrēti likuma grozījumi, kurus var pieņemt, pielāgojot uzņēmējdarbības vidi investoru vajadzībām. Mēs esam valsts bez derīgajiem izrakteņiem, līdz ar to cilvēku kapitāls ir un būs mūsu vienīgā vērtība, bet ir skumji, ja politikas veidotāji tam nepiešķir pienācīgu nozīmi.

Lai saprastu, kā situāciju risināt, vispirms ir jāapzinās esošā situācija un tās rašanās iemesli. Diemžēl Latvijas politikas veidotāji ne vienmēr to saprot, par ko liecina Saeimā notikušās runas par Latvijas darbaspēka zemo produktivitāti un efektivitāti.

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

“Draugi, nav labi” bija vārdi, ko minēja ministru prezidents A. K. Kariņš, Covid-19 krīzē. Man, iespējams, jāsaka šie paši vārdi, taču ne vairs par pandēmiju, bet par paša premjerministra teikto š.g. 19. maijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Paskaidrošu trīs iemeslus, kāpēc.

Pirmkārt, premjers, šķiet nebija uztvēris acīmredzamo pamatojumu, kāpēc uzņēmēju organizācijas pauda nostāju šobrīd nemainīt ekonomikas ministru. Uzņēmēju biedrību pozīcija (vismaz pilnīgi noteikti – LTRK) bija balstīta ne tik ļoti ministra darba vērtējumā, bet vairāk apsvērumos, ka šajos ekonomikas “turbulences” apstākļos mainīt ministru mainīšanas pēc ir bezatbildīgi.

Otrkārt, ja uzņēmēji savu viedokli būtu balstījuši darba novērtējumā, tad pirmais, kuram būtu jāuzsaka darbs, būtu A. K. Kariņa partijas biedrs no Jaunās Vienotības – finanšu ministrs J. Reirs. Atgādināšu, ka pavisam nesen SKDS veiktajā uzņēmēju aptaujā , kurā tika aptaujāti >750 dažādu lielumu uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas un dažādām jomām, finanšu ministrs saņēma viszemāko novērtējumu – 3,6 balles no 10. Skolā ar 3 ballēm apzīmē “vāji”. Starp citu, atlaistajiem ministriem - M. Golubevai un J. Vitenbergam - šajā aptaujā bija augstāks novērtējums nekā pašam premjerministram un valdībai kopumā (4,2 balles no 10).