Faktiski vienas dienas laikā premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) paspēja apturēt divus iepirkumus, paar kuriem plašsaziņas līdzekļos jau ilgāku laiku bija izskanējušas bažas, apšaubot to rīkošanas godprātīgumu. Runa ir par oranžo skolēnu autobusu, kā arī par neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nepieciešamā transporta iegādi.
Protams, šajā situācijā var aplaudēt Dombrovskim, ka viņš ir ieklausījies izskanējušajās bažās par šo jautājumu un attiecīgi reaģējis, negaidot brīdi, kad ir iztērētas kārtējās iespaidīgās summas un atliek vien noplātīt rokas, ka atkal jau sanācis «kā parasti». Vien jāpiebilst, ka potenciālo darījumu summas nebūt nav bijušas no tām mazākajām. Par skolēnu autobusiem bija plānots samaksāt 9,6 miljonus, bet par sanitāro transportu — 31,7 miljonus latu. Taču šeit nevar nepievērst uzmanību kādai interesantai sakritībai. Proti, vienā gadījumā attiecīgo iepirkumu organizēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, bet otrā — Veselības ministrija.
Tātad abos gadījumos runa ir par ministrijām, kuras līdz šim kontrolēja Tautas partija (TP), kas pagājušajā nedēļā paziņoja par valdības pamešanu (izņemot kultūras ministru Intu Dālderi, kuram pietika drosmes neņemt vērā TP dibinātāja Andra Šķēles iegribas un turpināt strādāt). Sanāk, ka abi minētie daudzu miljonu vērtie iepirkumi tika pārtraukti tieši tajā brīdī, kad notika šīs gadu ilgušās politiskās laulības šķiršana. Tiesa, labāk vēlāk nekā nekad. Tomēr attiecīgā sakritība ļauj domāt, ka šīs iepirkumu procedūras būtu varējušas pilnīgā mierā turpināties, ja vien TP pēdējo mēnešu laikā nebūtu nodarbojusies ar nepārtrauktu valdības iekšējās opozīcijas veidošanu, kas rezultējās ar ne īpaši elegantu demaršu. Nebūsim taču naivi — politiskajiem partneriem nereti tiek piedots tas, par ko nākas ciest opozicionāriem.
Līdz ar to nenovēršami rodas jautājums — interesanti, cik un kādi ir iepirkumi tajās ministrijās, ko kontrolē, piemēram, ZZS, kas ir solījusi līdz pat vēlēšanām pildīt valdības stabilitātes garanta lomu?! Vai varbūt — kas notiek to ministriju paspārnē, kuras vada Pilsoniskās savienības, Jaunā laika un TB/LNNK cilvēki?!
Protams, nav izslēgta iespēja, ka šeit runa tiešām ir tikai par sakritību un premjers vienkārši ir nolēmis reaģēt uz to, ka attiecīgos iepirkumus šobrīd pēta Iepirkumu uzraudzības birojs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tajā pašā laikā gan jāteic, ka Latvijai šādas sakritības nav diez ko raksturīgas.
Tādējādi izskatās, ka atliek vien novēlēt gan esošajām varas partijām, gan arī tām, kas «pie šprices» tiks pēc vēlēšanām, tos darījumus, par kuriem ir radušās zināmas aizdomas, apturēt uzreiz, protams, balstoties uz racionāliem apsvērumiem, nevis izjūtām, atriebības kāri vai pēkšņām raganu medībām. Pretējā gadījumā politiķiem būs arvien grūtāk atjaunot sabiedrības uzticību viņu darbībai. Bet šis uzticības līmenis politiķiem, kā zināms, ir gana katastrofāls.