Nenoliedzami skaļāko reakciju pagājušajā nedēļā izraisīja valdības lēmums par tā saucamo jauno māmiņu algu samazināšanu. Paradoksālākais šajā sakarā ir fakts, ka mūsu valstsvīri īsā laikā par šo jautājumu viedokli un savu pozīciju paspēja mainīt vairākas reizes dienā.
Turklāt ir grūti pateikt, kāda konkrēti nostāja šajā jomā ir šobrīd, un vai gadījumā tā nemainīsies pēc stundas. Tas liek domāt par diviem iespējamajiem variantiem… Pirmais — valdība kārtējo reizi varētu būt kaut ko pieņēmusi, un tās pārstāvji sākuši aizdomāties — interesanti, ko mēs tur sadarījām, un kas no tā visa sanāks?! Otrais: tika pieņemts attiecīgais lēmums, un tikai tad nāca apjausma — vella milti, nāk taču vēlēšanas, un vēlētāji mēdz būt atriebīgi. Tāpat jāatceras, ka šobrīd mums ir valdības vadītājs, kurš reizēm tiek «pārprasts», un nav nekādas garantijas, ka kaut kas sajaukts nav arī šoreiz.
Bet nu par pašu lēmuma būtību… Protams, īstermiņā šāds solis ļaus ieekonomēt zināmu līdzekļu apjomu, taču, raugoties tālākā nākotnē, kļūst skaidrs, ka tas ir tuvredzīgs un pat muļķīgs. Būsim jel atklāti — šīs māmiņu algas bija viens no tiem aspektiem, kas Latvijas iedzīvotājus pēdējā laikā ir iedrošinājis laist pasaulē bērnus. Tas ir svarīgs faktors gan demogrāfijas, gan arī mūsu ekonomiskās attīstības jomā, ņemot vērā, ka laika gaitā dzīvojošo šeit kļūst arvien mazāk. Tātad, ja netiks par šo jautājumu pienācīgi domāts šodien, interesanti būtu zināt, kurš maksās nodokļus rīt. Protams, bērna laišana pasaulē ir katra paša atbildība, taču, ja valstij nav savas spēcīgas politikas šajā jomā, kļūst grūti spriest arī par tās dzīvotspēju. Tiesa, šo māmiņu algu maksāšanas sistēma būtu jāpilnveido, lai izslēgtu dažāda veida shēmošanu.
Attiecīgā lēmuma sakarā ir jārunā arī par tiesiskās paļāvības jautājumu Latvijas Republikā. Pirmkārt, ja reiz valsts ir nolēmusi, ka tai nav būtiski rūpēties par dzimstības pieaugumu, būtu jāparedz, ka no attiecīgā lēmuma pieņemšanas līdz spēkā stāšanās brīdim būtu jāpaiet vismaz 9 mēnešiem. Tām amatpersonām, kuras neizprot šīs sakarības būtību, varam paskaidrot — aptuveni tik ilgs ir grūtniecības periods sievietēm. Savukārt tas, ko valdība dara šobrīd, ir noteikumu maiņa spēles laikā. Otrkārt, šāds lēmums ir bīstams precedents attiecībā uz Latvijas pilsoņu ticību valstij un tās nākotnei. Proti… Ja reiz šobrīd valsts atļaujas daļēji atteikties no savām saistībām pret jaunajām māmiņām, mums nav nekādas garantijas, ka jau rīt nesekos lēmums — nodokļi visiem jāmaksā tikpat lielā apmērā kā līdz šim, bet pensijas valsts vairs neizmaksās! Savukārt tas var mudināt zināmu sabiedrības daļu atteikties pildīt savas saistības pret valsti, un tad šis process jau kļūs nekontrolējams.
Saeimā esošo politiķu izteikumi gan ļauj cerēt, ka parlamenta balsojuma laikā šis lēmums varētu mainīties uz labo pusi. Vismaz pagaidām, ja vien arī viņi jau nav paspējuši mainīt savu viedokli. Tomēr, ja arī tā notiks, atklāts paliks jautājums — kam gan bija vajadzīgs viss šis nejēdzīgais cirks?