Kā tika solīts, valdība ir pieņēmusi pasākumu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā. Nenoliedzami, līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tā valstī ir būtiska problēma, kas prasa risinājumu.
Tomēr nupat apstiprinātais plāns vairāk atgādina vai nu izmisīgu skriešanu pēc aizejoša vilciena un cenšanos likvidēt tā radītās sekas, vai arī, iespējams, «ķeksīti», lai varētu parādīt starptautiskajiem aizdevējiem — redziet, mēs ar šo būtisko problēmu cīnāmies.
Viens no interesantākajiem šā plāna punktiem paredz skaidras naudas aprites samazināšanu vairumtirdzniecībā, paredzot, ka tādējādi tiks liegta iespēja legalizēt «aplokšņu algas». Loģika, protams, ir skaidra — maksājot nevis ar skaidru naudu, bet izmantojot bankas maksājumu karti vai veicot pārskaitījumu, ir redzama naudas plūsma, un reāli cilvēks var izmantot vien tos līdzekļus, ko ir saņēmis legāli. Šādai pieejai gan ir viens otrs vājais punkts, no kuriem būtiskākais — diez vai lielākā daļa iedzīvotāju, kas tiešām saņem algu «aploksnē», ikdienā iepērkas vairumtirdzniecības vietās. Proti, visbiežāk šī nauda paliek dažādos tirdzniecības centros, kafejnīcās, kinoteātros, tirgos utt. Turklāt ir pietiekami daudz tādu tirdzniecības vietu, kur būtu iespējams par saņemto preci vai pakalpojumu norēķināties ar maksājumu karti.
Ne mazāk interesants ir punkts, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem vajadzēs iesniegt deklarāciju, ja iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā tiks veikti darījumi vismaz par 1000 latiem… Pirmkārt, būtu jāsaprot, ka Latvija nav starp tām valstīm, kuras iedzīvotāji krāj čekus par katru veikto pirkumu, turklāt vēl izšķirojot, kad darījums ir noticis skaidrā naudā, bet kad — ar pārskaitījumu. Otrkārt, interesanti būs redzēt, kā VID izskaitļos, kurā mēnesī katrs no iedzīvotājiem ir tērējies vismaz 1000 latu apmērā skaidrā naudā.
Nevar nepieminēt arī normu, kas paredz, ka VID tiks dota pieeja Kredītu reģistram, lai tādējādi precīzāk varētu identificēt tos iedzīvotājus, kam izdevumi pārsniedz oficiālos ienākumus. Iespējams, šāda iecere nemaz nav peļama, taču arī šeit ir kāds interesants aspekts, ko nevar neņemt vērā. Tikai pirms neilga laika posma valsti sašokēja kāds Neo, kurš, neviena netraucēts, bija ticis pie VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas datiem, skaidri parādot, ka tā ir ļoti vāji aizsargāta. Tātad, ja VID varēs iegūt datus no Kredītu reģistra, nav izslēgts, ka uzradīsies vēl kādi divi, trīs vai vairāk šādi Neo, kam būs pa spēkam piekļūt datiem, kas tiek uzskatīti par sensitīviem.
Tomēr būtiskākais šā plāna sakarā tomēr ir tas, ka šis ēnu ekonomikas apkarošanas plāns nerisina pamatproblēmu — tas neparedz iemeslu novēršanu tam, kāpēc daļa uzņēmēju pēdējā laikā ir devuši priekšroku pārejai uz pelēko ekonomiku. Šeit runa ir par neprognozējamo un arī pārmērīgi smago nodokļu politiku, kas ir bijis viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc noteiktai uzņēmēju daļai ir nācies izšķirties — strādāt pelēkajā sektorā vai beigt darbību vispār.
