Nozīmīgākais šīs nedēļas notikums nenoliedzami ir noticis nevis Latvijā, bet gan daudzus tūkstošus kilometrus tālāk — ASV. Runa, protams, ir par Amerikas lielo finanšu krīzi.
Notiekošais jau tiek salīdzināts ar lielo depresiju trīsdesmitajos gados, kā arī tiek lēsts, ka ar šo visu pasaules ekonomikas attīstība ir atsviesta aptuveni līdz 1970. gadam. Kāda tam visam var būt ietekme jau tuvākajā nākotnē? Šādās krīzēs parasti neizbēgama ir situācija, kad dažādu preču un pakalpojumu patēriņš samazinās visā krīzes skartajā telpā, šajā gadījumā — lielā pasaules daļā. Tas nozīmē, ka daudzām valstīm ir jāatsakās no zināmas daļas kopprodukta ieņēmumus, ka saruks daudzu valstu ekonomika.
Un šeit būtisks jautājums ir — par cik lielu daļu saruks Latvijas ekonomika? Katrā ziņā mazsvarīgi nav tas, ka jau tagad eksperti
lēš ne visai patīkamas lietas — finanšu resursi var kļūt dārgāki, kreditēšanas politika kļūs konservatīvāka, turpinās kristies aktivitātes nekustamā īpašuma tirgū utt. Tas var radīt ne vienu vien nepatīkamu konsekvenci. Piemēram, uzņēmumiem, kam nākamā gada
sākumā būs likumsakarīga nepieciešamība palielināt apgrozāmos līdzekļus, bankas var atteikt izsniegt aizdevumus, baidoties, ka savu naudu varētu arī neatgūt.
Plus vēl jāatceras, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, Latvijus kar ne tikai šī globālā krīze,
bet arī neefektīvas saimniekošanas sekas pašu mājās. Ir skaidrs, ka, lai mūsu valsts ekonomika neierindotos starp tām, kas ekonomiskajā depresijā ieslīgst visilgāk, šoreiz būtu neapdomīgi neņemt vērā Latvijas Bankas uzstājību par nepieciešamību
pieņemt bezdeficīta nākamā gada valsts budžetu. Taču, ja arī neliels deficīts tiks pieļauts, tad nekādā gadījumā šo naudu
nedrīkst izmantot tūlītējaiapēšanai.