Bez jaunas naudas pieplūdes Latvijas ekonomiskais pieaugums visai drīz var izsīkt, iedzenot valsts tautsaimniecību stagnācijā

Ekonomikas prognozēšanā notiek, balstoties uz dažādu scenāriju izstrādi. Jo attīstītāka valsts, jo potenciālās ekonomiskās virzības amplitūda dažādu scenāriju ietvaros ir mazāka. Diemžēl, raugoties uz pašreizējo situācijas attīstību Latvijā, nākas pieņemt pretējo. Lai gan mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes ātruma potenciāls vēl aizvien ir augsts, par ko liecina, piemēram, rūpniecības sektora spēja ātri pielāgoties ārējo tirgu tendencēm un pieaugoša aktivitāte hipotekārajā kreditēšanā, ir arī pretēji faktori, turklāt, kā rāda ekonomikas statistika, to bīstamība var būt lielāka, nekā līdz šim esam iedomājušies. Nav runa par Krieviju vai Brexit, bet gan mūsu valsts ārkārtīgi lielo atkarību no Eiropas Savienības fondu naudas. Tam pievienojas atziņa, ka nav izdevies radīt mehānismu, lai fondu naudas izmantošana būtu tikai kā grūdiens ekonomiskas attīstībai, radot konkurētspējīgu uz eksportu balstītu tautsaimniecību. Ja runājam par ražojošo sfēru, tad pašu rūpnieku sniegums uz kopējās situācijas fona ārējos tirgos un demogrāfiskajās tendencēs Latvijā būtu vērtējams kā labs, taču izskatās, ka ar to diemžēl būs par maz, lai valsts ekonomiskā attīstība nākotnē būtu veiksmīga.

Par to uzskatāmi liecina arī IKP, kas ir vājākais kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes, turklāt vēl laikā, kad Centrālā banka veic visai vērienīgas finanšu injekcijas, lai nodrošinātu tautsaimniecības attīstību. Valsts IKP gada trešajā ceturksnī gada izteiksmē ir palielinājies vien par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Salīdzinājumam – gada otrajā ceturksnī tautsaimniecība gada izteiksmē bija pieaugusi par 2%, bet pagājušā gada trešajā ceturksnī, kad vēl būvdarbos aktīvi tika tērēta iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda nauda, izaugsme bija 3,5%. Pieauguma tempu straujā dilšana ir norāde, ka, neraugoties uz preču un pakalpojumu augstāku pievienoto vērtību, bez ES naudas valsts ekonomika nav spējīga uzturēt ilgstošu izaugsmi.

Situācijas tūlītējai glābšanai būtu nepieciešama ātrāka normatīvo aktu pieņemšana, lai ES fondu nauda sāktu aktīvāk ieplūst tautsaimniecībā. Šādā gadījumā varam zīmēt scenāriju, ka jau nākamais gads tautsaimniecībā būs vismaz ar iepriekšējos gados ierasto 2-3% pieaugumu vai veiksmes gadījumā pat vairāk. Tomēr, ja kavēšanās turpināsies, tad var gadīties, kad, apspriežot nākamā gada otrā vai trešā ceturkšņa ekonomisko izmaiņu datus, runāsim jau par recesijas atgriešanos, jo pašreiz vērojamā hipotekārās kreditēšanas aktivizēšanās un varbūtējie uzlabojumi eksporta tirgos, iespējams, kļūs vien par kritumu bremzējošiem faktoriem. Vienlaikus tautsaimniecības plānošanā noteikti būtu vērts padomāt, kāda būs ekonomiskā attīstība nākamās desmitgades vidū, kad fondu nauda būs beigusies vai arī būs pieejama stipri mazākā apjomā.