Pārāk daudz līdzekļu paredzēts atvēlēt ceļiem un infrastruktūrai, bet pārāk maz – zinātnei, pētniecībai, inovācijām. Tāda ir Eiropas Komisijas (EK) diagnoze Latvijas plāniem saistībā ar finansējuma sadali jaunajam ES plānošanas periodam.
Rezultāts, starp citu, ilgi nebija jāgaida – jau tagad tiek prognozēts, ka mūsu valsts veiks 89 miljonu eiro pārdali par labu zinātnei un inovācijām, solot vēl pacīnīties par transporta infrastruktūras naudu.
Protams, nevar noliegt – lai veicinātu katras valsts konkurētspēju un izaugsmi, zinātnes attīstībai ir būtiska nozīme. Tāpat jāatzīst, ka jau visnotaļ ilgu laiku naudas piešķiršanas jomā Latvijas zinātne ir tādā kā likteņa pabērna lomā. Tomēr, tēlaini sakot, nav lielas jēgas izgudrot jaunu superinovatīvu automašīnu, ja tā nespēj normāli nobraukt trīs kilometrus pa ceļu. Turklāt nevis tāpēc,ka mašīna būtu slikti uztaisīta, bet gan tādēļ, ka ceļš neizbraucams. Respektīvi, ir saprotama lēmumu pieņēmēju ES struktūrās vēlme vairāk naudas novirzīt jau minētajiem mērķiem, jo viņi acīmredzot uzskata, ka ceļi visā ES teritorijā ir vairāk vai mazāk līdzīgi. Vienkārši sakot, ierēdnis no Vācijas, Austrijas vai Nīderlandes, kurš nekad nav bijis Latvijā, nevar iedomāties, kādā situācijā pie mums ir ceļu infrastruktūra, un tas ir tikai normāli. Tātad runa ir par jautājumiem, kas konkrētajiem cilvēkiem ir jāizskaidro. Grūti gan iedomāties, ka šāds skaidrojošais darbs būtu kaut cik efektīvs, sūtot uz Briseli juridiski nevainojami noformētas vēstules, kurās formāli būtu norādītas mūsu vēlmes. Šādas formālās atrakstīšanās dokumentus ES amatpersonas, visticamāk, saņem kaudzēm, un varam tikai minēt, cik gadījumos no katriem 100 tiešām notiek iedziļināšanās lietas būtībā.
Atbildīgajām Latvijas amatpersonām būtu jāņem piemērs no mūsu pašu zivrūpniekiem laikā, kad tika paziņots, ka dažādu kaitīgu vielu daudzums šprotu konservu sastāvā ir tik liels, ka ES šādam produktam vispār neesot vietas. Reaģējot uz šādu pavērsienu, zivrūpnieki panāca, ka atbildīgās ES amatpersonas reāli ierodas Latvijā, aizveda šos cilvēkus uz šprotu ražotni, iepazīstināja ar tur notiekošajiem procesiem un uzskatāmi izskaidroja, kādas sekas gaidāmas, ja teju vai visas zivju konservu rūpnīcas tiks slēgtas un to darbinieki nonāks uz ielas. Kā zināms, šobrīd neviens pat neiepīkstas par to, ka šprotes varētu būt ES standartiem neatbilstošas, lai gan to ražošanas tehnoloģijas nav mainījušās jau gadiem ilgi. Tātad, arī risinot jautājumu par ES finansējuma pārdali, būtu jāuzaicina noteiktas EK amatpersonas uz Latviju, jāaizved, piemēram, uz Latgali un, šiem cilvēkiem pašiem sēžot pie stūres, jāļauj kādus desmit kilometrus nobraukt, turklāt pārvietojoties nevis ar džipu, bet gan normālu vidusmēra vieglo automašīnu.
Pastāv zināma iespēja, ka pēc šāda izbrauciena Briselē tomēr izveidosies viedoklis par nepieciešamību kreatīvi un inovatīvi ieguldīt naudu Latvijas ceļu sistēmas sakārtošanā.