Valsts kontroles pilnvaru palielināšana ir pirmais solis, lai ierobežotu šķiešanos ar nodokļu maksātāju naudu
Cik nav dzirdēts – Valsts kontrole atklājusi nelikumīgu naudas tērēšanu tādā valsts vai pašvaldību uzņēmumā un šādā iestādē, bet vairāk par sīku uzviļņošanos ziņu virsrakstos šie atklājumi parasti tā arī nenozīmēja. Visi zināja un bija pieraduši – Valsts kontrole ir kā suns, kas tikai skaļi rej, bet iekost nevar. Tagad tas varētu mainīties, jo Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ir konceptuāli atbalstīti Valsts kontroles ierosinājumi, kas ļautu šai iestādei pašai uzsākt piedziņas procesu pret vainīgo valsts vai pašvaldību amatpersonu, ja tiks atklāts, ka konkrētā persona līdzekļus tērējusi nelikumīgi. Kā raksta aģentūra LETA, iebildumi bijuši vien Latvijas Pašvaldību savienībai, kas norādījusi uz procedūru dublēšanos ar citām institūcijām. Tomēr laikā, kad politiķi ar nākamā gada valsts budžeta projekta palīdzību ir iecerējuši no nodokļu maksātāju kabatām izņemt vēl vairāk naudas nekā līdz šim, cīņa pret nelikumīgu nodokļu maksātāju naudas šķiešanu nemaz nevar būt par lielu.
Viens no pēdējiem Valsts kontroles ziņojumiem saistās ar skandalozo e-veselības projektu, kur – kā gadījies, kā ne – 14,5 miljoni eiro iztērēti, bet iedzīvotājiem neviens no solītajiem pakalpojumiem tā arī nav pieejams, un, kas vēl ļaunāk, ja ES līdzfinansējums bezjēdzīgas naudas trallināšanas rezultātā šim projektam būs jāzaudē, tad mīnuss būs jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem. Taču ir arī «ikdienišķāki» Valsts kontroles atklājumi – valsts un pašvaldību sektorā joprojām tiek atklāti gan fiktīvi nodarbinātie, gan nelikumīgi slēgti līgumi bez iepirkuma veikšanas, gan pārskaitījumi uz saviem (!) kontiem, gan likumā aizliegti maksājumi. Skaidrs, ka pret šādiem gadījumiem ir jāvēršas ar vislielāko bardzību un, ja līdzšinējā sistēma nestrādā pietiekoši efektīvi, jo īpaši gadījumos, kad veidojas tā sauktā «savstarpējā piesegšana», tad ir tikai apsveicami, ka iesaistās Valsts kontrole, nodrošinot nelikumīgi iztērēto līdzekļu atmaksāšanu budžetā.
Žēl, ka pagaidām Valsts kontroles jaunās funkcijas paredzētas tikai attiecībā uz nelikumīgi iztērētiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem, neskarot nelietderīgos tēriņus. Taču arī šīs izmaiņas valsts un pašvaldību amatpersonas varētu disciplinēt un padomāt, pirms izstiept savas kārīgās roķeles pēc nodokļu maksātāju naudas. Tiesa, visā šajā stāstā ir arī darvas piliens, represijas bez atbilstošas kompetences reizēm mēdz nodarīt lielāku ļaunumu nekā labumu. Ir ļoti svarīgi, lai valsts dienesti neizietu uz sodīšanu sodīšanas pēc. Nedrīkst arī vispārināt, ka visas valsts vai pašvaldību iestādes un uzņēmumi nodarbojas ar kaut kādām neatļautām mahinācijām vai šķērdēšanu. Tāpēc uzrauga profesionalitāte izšķir visu, lai nesanāk atkal kā teicienā – liela brēka, maza vilna.
