http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(419).jpg
Sev vien zināmu iemeslu dēļ mūsu lielā kaimiņvalsts Krievija nesenā pagātnē slēdza savu tirgu dzīvo cūku importam no ES, paziņojot, ka tādējādi vēlas izsargāties no Šmalenbergas vīrusa. Un tas nekas, ka cūkas ar minēto kaiti nemaz nemēdz slimot.
Komentējot notiekošo šajā jomā, Ekonomikas ministrija pauda bažas, ka Krievija varētu nolemt ierobežot arī cūkgaļas importu. Nebūtu nekāds brīnums, ņemot vērā, ka vismaz Latvijā jau pēdējos deviņus mēnešus atbildīgie dienesti netiek galā ar problēmu, kas pērnā gada jūlijā ir aizsākusies Latgalē, proti, arvien vairāk tika konstatēti gadījumi, kad cilvēki ir saindējušies ar cūkgaļu, kas izrādījusies inficēta ar trihinellām.
Pa šo laiku ir konstatēti 52 šādi saslimšanas gadījumi, no kuriem 36 - tieši Daugavpilī. Ja tiktu konstatēti kādi trīs, četri šādi gadījumi, varētu padomāt, ka ar trihinelozi ir bijusi sasirgusi viena cūka, tās īpašnieks pēc rukša nokaušanas gaļu pa kluso pārdevis pāris kaimiņiem, un tālāk jau sekojis teju nenovēršamais. Taču, ņemot vērā, ka saslimšanas gadījumi arvien vairāk pieaug, ir skaidrs, ka šeit runa ir par sistēmu. Un tieši šo sistēmu mūsu valsts iestādēm tā arī nav izdevies atklāt, lai gan tā ir problēma viena Latvijas reģiona, nevis visas ES līmenī. Domājams, šeit ir runa par vienu no diviem variantiem. Pirmais no tiem - kaut kur Latgalē strādā kāda neliela ferma, kas īsti nepievērš uzmanību, piemēram, higiēnas prasībām. Otrs - pietiekami labi strādā kontrabandas ceļš no jau pieminētās līdzās esošās Krievijas. Taču atbildīgo iestāžu bezspēcības dēļ veidojas paradoksāla situācija - cilvēku skaits, kuri ir saindējušies ar cūkgaļu, kas inficēta ar trihinellām, palielinās, bet pašas cūkgaļas - nav. Vai arī varas iestādēm nav ne jausmas, kur vietējie iedzīvotāji mēdz iepirkties.
Tomēr ar to vien absurda uzvaras gājiens šajā jomā nebeidzas. Tā vietā, lai beidzot atrastu vaininieku, kurš izplata inficētu cūkgaļu, tiek domāts par iespēju noteikt stingrākas prasības cūku kaušanas procesam mazajās saimniecībās. Principā tas lielā mērā atgādina šaušanu ar lielgabalu pa zvirbuļu baru. Latvijai ir savas tradicionāli klasiskās problēmas, ar ko mēs nespējam tikt galā, un šajā situācijā tas ir rezultējies ar inficētu cūkgaļu un kaiti, kas cilvēkiem var izrādīties arī letāla. Proti, runa ir par pelēkās ekonomikas teju vai nesodāmību Latvijā. Ir taču skaidrs, ka šeit runa nav par baltajā ekonomikā strādājošu kompāniju.
Līdz ar to vairāk būtu vēlams izvērst reālu cīņu pret pelēko ekonomiku, nevis vēl vairāk apgrūtināt mazo saimniecību darbu. Ja jau valsts iestādēm pat nav skaidrs inficētās cūkgaļas izcelsmes avots, diez vai trihinelozes problēmu izdosies atrisināt, veicot attiecīgos ierobežojumus. Mēdz jau, protams, būt gadījumi, kad arī aklai vistai kāds grauds gadās, bet, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kas skar uzņēmējdarbību, neskaitāmas saimniecības, uz šādu hipotēzi gan nebūtu prātīgi paļauties.
