DB Uzņēmēju klubs: Drošība ir serviss

Algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni, speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta

Tā spraigā sarunā ar DB Uzņēmēju kluba dalībniekiem norāda oktobra īpašais viesis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš pieļauj iespēju Rīgā izveidot centru, kur lietu šķetināšanas operativitātei vienotā veidā nogādāt dažādus iesniegumus, lai neveidojas pārrāvumi.

Izglītībai ir nozīme

Atzīmējot sava darba plāna nozīmīgākos pieturas punktus, S.Ģirģens vēlreiz uzsver, ka lielu sava darba kapacitātes artavu velta izglītībai un tās saturam. Tā Rīgas Stradiņa Universitātē ieviesta tiesībsargājošo iestāžu maģistra programma tiesību zinātnēs. Tā ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt augstāko juridisko izglītību. «Amatpersonai jābūt ar zināmu sagatavotības pakāpi,» pasvītro S.Ģirģens. AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Sandim Jansonam pie viena rodas jautājums, kā ministrs vērtē pašreizējo kadru situāciju policijā, kā nodrošināt atbilstošu atalgojuma līmeni un vēl panākt, lai darbinieki ir izglītotāki, mazāk - fiziska darba darītāji.

S.Ģirģens turpina paust savu viedokli, ka izmeklētājs pilnvērtīgi nevar šķetināt ekonomiskos noziegumus bez augstākās izglītības un pieredzes finanšu juridiskajā jomā. «Objektīvā realitāte: te apguvei nepieciešami 7-10 gadi, ko lēšu pats pēc savas pieredzes,» teic iekšlietu ministrs. Viņš kritizē krīzē pieņemtos lēmumus par darba algu samazināšanu un Policijas akadēmijas likvidāciju.

Virzieni definēti

«Sistēma ir sapuvusi. Nepareizi, ka augsta ranga darbinieks skatās monitorā, tad dodas uz kādu paralēlo darbu, jo tā var nopelnīt vairāk, nekā strādājot par izmeklētāju astoņas stundas, kur risināmas lielas problēmas, ir pamatīga slodze, slikta infrastruktūra un maza alga. Lai šo muļķību apgrieztu, algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni. Būsim godīgi - ir cilvēki, kuri papildus nemācīsies nekad. Tāds ir un paliek viņu līmenis. Bet, otrkārt, jāizceļ atsevišķas svarīgas amata pozīcijas un kadri, kuriem jāmaksā vairāk. Piemēram, finanšu analītiķi, izmeklētāji, kiberspeciālisti, kuri strādā ar nozīmīgām lietām, radot lielāku darba efektivitāti. Tad arī maksājam vairāk augstāk kvalificētam darbaspēkam! Ne mazāk par 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Apmācība, akadēmiskā vide, pieredze, atalgojums. Tie ir virzieni, kuros es strādāju,» tā S. Ģirģens.

Papildus 2020. gadam no valsts budžeta izcīnīti 18,9 milj. eiro, no kā lauvas tiesu plānots novirzīt personālam – kadetu darba algām. «Mēģinu radīt pārliecību, ka plānveidīgi palielināsim atalgojumu. Speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta.»

Pārtraukt stagnāciju

Vēl Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšplānā izvirzās stāsts par Valsts policiju, jo tā ir vērienīgākā padotības iestāde. Kopumā gan, kā akcentē S.Ģirģens, ministrijas atbildībā ir 10 iestāžu un ap 13 000 cilvēku liels kolektīvs. «Mani neapmierina, ka iekšējai drošībai veltām pārāk maz uzmanības, tālab jādomā, kā varam palīdzēt to uzlabot ar tehnoloģiskām iespējām, piemēram, sejas atpazīšanas programmatūru, paplašinātu novērošanas kameru tīklu. Drošības infrastruktūra ir ļoti nepieciešama. Tā ir mūsu nākotne. Mēģinām pārtraukt stagnāciju un kļūt modernāki,» postulē S.Ģirģens.

Visu rakstu lasiet 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!