Beidzot ir kļuvis zināms ilgi gaidītais ministriju un valsts aģentūru apvienošanas/samazināšanas plāns. Jāatzīst, ka tas ir darbiņš, kurš būtu bijis jāpaveic jau sen.
Katrā ziņā jāatzīst, ka dažādu institūciju skaits vairāku gadu garumā ir pieaudzis vienkārši bezjēdzīgi, un nekādi nevar teikt, ka proporcionāli šim procesam būtu audzis arī labklājības līmenis, ekonomiskā situācija valstī. Citējot vienu no bijušajiem ekspremjeriem, jāteic, ka sausā atlikuma no daudz dažādu institūciju (bez)darba nav. Savukārt, piemēram, par atsevišķām ministrijām vispār nav noslēpums, ka tās tika veidotas tikai tāpēc, lai katrai no koalīcijas partijām tiktu zināms ministru skaits valdībā. Tiesa, Godmanim, mēģinot realizēt šo portfeļu samazināšanas programmu, visticamāk, nāksies rēķināties ar dažiem problemātiskiem aspektiem. Pirmkārt, drīz vien katra no institūcijām, pareizāk sakot, to darbinieki publiski sāks paštaisni stāstīt, ka to likvidēšana ir stratēģiska kļūda, un nu tik Latvijā sākšoties tādas problēmas, kādas līdz šim vēl pieredzētas nav. Citiem vārdiem sakot, apdraudētās amatpersonas sāks mēģināt pierādīt savas eksistences nepieciešamību. Otrkārt, nav izslēgts, ka, veicot strauju plaša mēroga samazināšanas darbu, tiešām tiek traumēta kādas būtiskas funkcijas veikšana.
Un treškārt... Nedrīkst aizmirst, ka politiskajām partijām vienmēr ir interesējusi nevis valsts, tās funkciju efektivitāte, bet gan savas varas un finansiālo interešu realizācija. Lai ilustrētu šo apgalvojumu, var minēt situāciju, kāda ir izveidojusies, piemēram, Rīgas domē: tiek iesaldētas investīciju programmas, notiek ķeršanās klāt bērnudārzu maksām utt., bet trīs vicemēri, gluži kā svētās govis, turpina sēdēt savos krēslos. Iemesls tam ir vienkāršs: Rīgas mērs labi zina - ja viņš kaut vienu vicemēru saīsinās, koalīcija var arī izjukt. Līdzīga situācija var izveidoties arī valdībā - lai kā Godmanis, iespējams, vēlētos izveidot vismaz kaut ko līdzīgu mazskaitlīgai profesionāļu valdībai, viņam tomēr var nākties rēķināties ar partiju vēlmi ielikt pareizos večus īstajos amatos. Un tieši šis jautājums, nevis opozīcijas ārdīšanās ar šova elementiem var izrādīties Godmaņa valdības klupšanas akmens.