Pilsētu izaicinājumi – iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī nelielais cilvēku īpatsvars, kas būtu gatavi veidot uzņēmumus; uzmanība jāpievērš arī finansējuma piesaistei pēc 2020. gada
Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Uz jautājumu, vai viņš plāno kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās, A. Rāviņš atbildēja, ka viņam ir nepabeigti darbi pilsētā, līdz ar to pastāv liela iespējamība. Šī bija pēdējā DB kluba biedru tikšanās pavasara sezonā. Nākamā tikšanās būs septembrī. DB no savas puses arī turpmāk plāno aktualizēt ekonomikā svarīgos jautājumus, lai rosinātu auglīgas diskusijas un celtu kopējo tautsaimniecības labklājību. Jāatgādina, ka šā gada martā DB kluba biedru tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu tika nolemts un maijā sarīkota atsevišķa IKT jomas diskusija (publikācija DB 26.05.2015). Pēc tās tika paziņots par Informācijas sabiedrības padomes atjaunošanu IKT jomā, lai mazinātu plaisu starp ministrijām. L. Straujuma solīja arī turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai.
Veidojot Jelgavas pilsētas attīstības dokumentus un stratēģiju esam izanalizējuši pilsētas atrašanās vietu un perspektīvas, uzrunu sāka A. Rāviņš, uzsverot, ka turpmāk lielu lomu ir paredzēts pievērst tieši ražošanai. Pirmkārt, Jelgava uz kartes atrodas labākajās Latvijas augsnēs, līdz ar to ir lielas iespējas lauksaimniecībā un pārtikas nozarē. Otrkārt, jau vēsturiski ir izveidojies, ka Jelgavā mašīnbūve un metālapstrāde ir svarīgas nozares, kurām tiek pakārtotas attīstības lietas. Treškārt, iespējas ir kokapstrādē, kur lielāka vērība ir jāveltī pievienotās vērtības radīšanai, lai netiktu eksportēti tikai dēļi. Tāpat perspektīvas pilsētā ir plastmasas izstrādājumu ražošanā un tūrisma jomā. A. Rāviņš neslēpj, ka četrus gadus iepriekš tūrismam nepievērsa tik lielu vērību kā šobrīd. Šajā jomā ir potenciāls, tā Jelgavas mērs norādīja Biržu mēram Valdemāram Vaļkūnam. Jelgava plāno piesaistīt investoru viesnīcu jomā, jo tieši šis segments sāk bremzēt tūrisma pieaugumu, atzīmēja A. Rāviņš.
Lai attīstītos reģionos, liela loma ir jāpievērš ražošanai, kurai savukārt ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks, kurā lielu lomu spēlē izglītība. Šajā jomā ir jārunā par radošumu, kā izaudzināt jaunos cilvēkus tā, lai viņiem būtu radošā, inovatīvā un biznesa domāšana. Šajā jomā daudzus gadus strādājam ar Vācijas asociāciju Nordmetall, kurai pašai ir institūts, kas strādā ar radošumu un inženiertehniskā potenciāla veidošanu, piemēru minēja Jelgavas mērs.
Lielu vērtību viņš saskata arī inkubatoru programmām un pauda cerības uz to atjaunošanu. No kopējiem aptuveni 700 miljoniem eiro ES finansējuma, kas ir EM kompetencē, 200 miljoni ir vērsti uz atbalstu jaunu uzņēmumu veidošanai, DB norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (publikācijā «Izraēlas startup šarms» 12.06.2015.).
Plašāk lasiet rakstā Bez biznesa vilkmes reģionos neiztikt trešdienas, 17. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
#1/19
#2/19
#3/19
#4/19
#5/19
#6/19
#7/19
#8/19
#9/19
#10/19
#11/19
#12/19
#13/19
#14/19
#15/19
#16/19
#17/19
#18/19
