Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas modelis esot optimālais gan no atmaksas termiņa, gan procentu likmes viedokļa.
Dienvidu tilta būvniecības 1.kārtas izmaksu segšanai savulaik būvnieki (nevis Rīgas dome) ņēmuši aizdevumu ar atmaksas termiņu 20 gadi, atmaksu uzsākot 5 gadus pēc būvniecības sākšanas, un procentu likmi ap 6.4 % apmērā. Līdzīgs aizdevums aplēsto būvniecības izdevumu apjomā tiekot ņemts arī 2. kārtas būvniecībai, ko arī realizēs Dienvidu tilts.
Proti, sanāk, ka Dienvidu tiltu būvē Rīgas pilsētai uz nomaksu. Lai gan finansējums no pašvaldības vai valsts budžeta līdzekļiem, vai aizņēmums, ko ņemtu nevis būvnieki, bet pašvaldība vai valsts, būtu krietni izdevīgāk un lētāk, tomēr tajā laikā šādi finansējuma mehānismi neesot bijuši iespējami. Arī ES fondu nauda šādam projektam neesot bijusi iespējama. Nevajadzētu jaukt divas lietas - kopējās projekta izmaksas un naudas plūsmu. Jāatzīmē, ka celtniecības tenderis notika 2002. gadā. Ja paskatās statistikas pārvaldes datus, tad 2001. gadā bija deflācija, un prognozētā 2 % inflācija - toreiz tika uzskatīta kā force majeure, stāsta A.Konošonoks.
Pilsēta nevarēja
Pēc uzvarētāja noteikšanas bijušas divas iespējas finansēt projektu - no budžeta vai kaut kā piesaistīt finansējumu. Tajā laikā dome nolēma, ka no pilsētas budžeta nevar, jo izmaksas ir par lielu - viena kārta, 3 gadi, šo gadu laikā 30 milj. Ls katru gadu, 2002. gadā šīs izmaksas pārsniegtu 10 % budžeta ieņēmumu, skaidro A. Konošonoks un piezīmē, ka tagad pilsētas budžets ir 600 milj. Ls gadā.
Saskaņā ar likumu, ja pašvaldības kreditejās vai izsniedz finansiālās garantijas, tas jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, kura arī nosaka limitus, cik pašvaldības var aizņemties, skaidro RD finanšu departamenta direktora biroja vadītājs. Šāds tilta celtniecības apjoms - 30 milj. Ls, neesot ticis atbalstīts. Tādēļ būvniekiem bijusi izvēle vai nu pašiem no savas naudas segt izmaksas vai meklēt kreditētāju uz savu atbildību, un tika nolemts, ka tiks rīkots konkurss par to, ka būvnieks piesaista līdzekļus, nevis RD.
Kopējais aizņēmums no bankas Dienvidu tilta 1. kārtai sasniedzis 137 milj. Ls (pie 85,5 milj. Ls papildu 2006. g. aizņēmās 8 milj.Ls, 2007. g. vēl 43 milj. Ls) uz 20 gadiem, informē A. Konošonoks. Šāds termiņš 2005. gadā, vērtējot situāciju no naudas plūsmas viedokļa, licies tajā brīdī pieņemamākais, lai ietekmi uz nākamo gadu budžetiem izveidotu optimālu. «Ja kredītam būtu īsāks termiņš, tad spiediens uz budžetu būtu lielāks, pilsēta nevarētu izturēt. Mēs, protams, pārmaksājam, jo jebkurš procentu maksājums nozīmē, ka pārmaksājam, tomēr mēs runājam par kompromisu. 1. kārtas sakarā kredīta maksājumi veidos ap 2 % no plānotā budžeta apjoma. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās, ka par visu, kas tiek būvēts, jāmaksā. Tātad būs jāmaksā ne tikai par tiltu, bet arī par ielām, bedrītēm,» skaidro RD pārstāvis.
Varēja izdevīgāk
Naudu, ko piesaista būvnieks, lai cik nopietns uzņēmums tas būtu, ir dārgāka, atzīst A. Konošonoks. «Ja aizņēmējs būtu pati RD, tad tajā brīdī, kad līgums tika slēgts, finansējuma cena drīzāk būtu zemāka, jo finansētājs neuzņemtos būvnieka riskus. Ja saistības uzņemtos valdība, tad cena būtu vēl nedaudz zemāka,» uzskata Parex bankas viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs un uzsver, ka, runājot par to, vai varēja būt labāki nosacījumi, skatoties no šodienas viedokļa, tik lēti naudu nevarētu aizņemties - par to nevar būt ne runas.
Kredīta īpatnības
«Pirmkārt, finansējums tika piesaistīts būvniekam un balstoties uz to, ka būvniekam ir līgums ar Rīgas domi. Ja būtu vienkārši finansējums nez kādiem nolūkiem, tad būvnieks vispār šādu naudu nevarētu piesaistīt. Finansējuma termiņš 20 gadu un uz visu termiņu fiksēta procentu likme - tas samazina būvnieku, līdz ar to pilsētas risku, ka procentu maksājumi var svārstīties,» skaidro Parex bankas viceprezidents.
Nākamais svarīgais moments, skaidro M. Jaunarājs, esot tas, ka maksājumi bankai tiks veikti pēc 5 gadiem kopš būvniecības uzsākšanas. «Lai būtu vieglāk saprast, kā un kādēļ veidojas tik lieli procentu maksājumi, domāju, ka liela daļa veikusi aizņēmumus bankās nekustamā īpašuma iegādei uz termiņu 10-20 gadi. Iespējams, daudziem procentu summa par šo termiņu veido vairāk kā pusi no kredīta pamatsummas. Tā kā kredīttermiņš ir 20 gadi kredītam un pirmos 5 gadus netiek veikti nekādi maksājumi, tad procentu summa izveidojas gandrīz tik pat liela kā pamatsumma - tā ir tīrā matemātika, un nav nekāda papildu peļņa vai tamlīdzīgi,» klāsta baņķieris.
Jāsamierinās
Db jau ziņoja, ka Rīgas dome pieņēma lēmumu par būvniecības izmaksu pieauguma kompensēšanu inflācijas un būvizmaksu sadārdzinājuma gadījumā, taču netika apspriesta iespēja cenas samazināšana, ja būvizmaksas kritīs. Kā redzams, pašlaik būvniecības nozarē ir nosacīta krīze un būvizmaksas atsevišķās kategorijās samazinās.
E. Raubiško norāda, ka tilta būvniecības līgums paredz rīkoties saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem, tāpēc, ja būs deflācija būvniecības izmaksās, tad tā tikšot ņemta vērā un būvniecības cena - samazināta. Taču pēc E. Raubiško teiktā, diez vai šogad samazināsies būvizmaksas. Arī G. Rāvis norādīja, ka būvniecībā izmaksas nekritīs, un nesamazinās arī algas šajā nozarē. «Algas neaug, bet arī nesamazinās,» tā G. Rāvis.
Taču iepriekš CSP Db komentēja, ka pēc statistikas algas būvniecībā joprojām aug, lai gan daļēji pie tā vainojama algu «legalizēšana».