No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings ir apstiprinājusi līdzšinējā līmenī Parex bankai piešķirtos zemos reitingus.

Parex bankas ilgtermiņa reitings apstiprināts RD līmenī, īstermiņa reitings - RD līmenī. Pēc Fitch Ratings skaidrojuma, RD nozīmē «Ierobežots defolts», proti, RD reitingi raksturo emitentu, kas nav izpildījis maksājumu saistības par obligāciju, aizdevumu vai citu materiālu finansiālu saistību, taču nav piedzīvojis bankrota reģistrāciju vai likvidācijas procesu vai kā savādāk pārtraucis darbību. Attiecīgi augstāki reitingi ir no C līdz AAA.

Bankas individuālais reitings saglabāts zemākajā iespējamā F līmenī (attiecīgi augstāki ir E, D, C, B, A), bankas atbalsta reitings noteikts «5» - arī zemākais iespējamais (augstāki ir attiecīgi 4, 3, 2, 1). Piešķirotais F līmenis nozīmē, ka banka vai nu nepilda saistības vai, pēc Fitch Ratings domām, nebūtu izpildījusi saistības, ja nebūtu saņēmusi ārēju atbalstu. Piemēri šādam atbalstam iekļauj valsts vai pašvaldības atbalstu, jaunu līdzekļu iepludināšanu no akcionāru puses vai cits uzņēmums ir to pārpircis. Savukārt «5» reitings nozīmē, ka banka, kura, kaut arī tas ir iespējams, nevar paļauties uz ārēju atbalstu. Tas var būt saistīts ar vājām finansiālām spējām vai vēlmes trūkuma sniegt atbalstu.

Pagājušā gadā trijām Latvijā strādājošajām bankām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteikusi zemāko reitingu, kas liecina par šīm bankām piemītošu augstu darbības risku un vāju risku pārvaldīšanu.

Šādām bankām, pēc FKTK 2012.gada darbības pārskatā norādītā, nepieciešama pastāvīga un pastiprināta uzraudzības kontrole. Vēl 2011.gadā zemākais reitings nebija noteikts nevienai bankai, liecina FKTK 2011.gada darbības pārskats. FKTK norāda, ka pērn kopumā piecām bankām tika pārskatīts reitings.

FKTK katrai uzraugāmajai institūcijai uzraudzības vajadzībām piešķir reitingu no 1.0 līdz 4.0, kur 1.0 ir visaugstākais vērtējums, bet 4.0 – viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam reitingam tiek plānota tās uzraudzība, tajā skaitā institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt zems risks un risku pārvaldīšana ir pietiekama), nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service samazinājusi reitingu sešām Baltijas bankām, liecina aģentūras paziņojums.

Reitings samazināts Latvijas Baltic International Bank, Norvik bankai, Trasta komercbankai un Hipotēku un zemes bankai, kā arī Igaunijas BIGBANK un Lietuvas Siauliu Bankas.

Šis reitinga samazinājums noslēdz izpētes procesu, kas tika uzsākts 8. jūnijā. Tāpat Moody’s atzīmē, ka joprojām tiek vērtēta Parex bankas un Swedbank ilgtermiņa un depozītu reitingu iespējama samazināšana. Paredzēts, ka galīgais lēmums tiks pieņemts nākamajā mēnesī.

Lēmums samazināt reitingu sešām Baltijas bankām tika pieņemts, pamatojoties uz situāciju Baltijas ekonomikās un tās ietekmi uz banku finansiālās stabilitātes reitingu.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nodokļu maksātāja reitings pagaidām vērsts uz paša uzņēmēja informēšanu, nākamgad tas tiks paplašināts ar PVN darījumu un aplokšņu algu risku novērtējumu

Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātais Nodokļu maksātāju reitings pašlaik atrodas sava veida pilotprojekta režīmā, turklāt tas neietver visus nodokļu saistību izpildes riskus. Reitinga lietošana uzņēmējiem ir brīvprātīga, taču pēc savas iniciatīvas uzņēmējs ar to drīkst dalīties arī ar saviem sadarbības partneriem vai citām trešajām pusēm.

Jo sārtāks, jo lielāka iespēja, ka tiks pārbaudīts, jo zaļāks, jo mazāka iespēja sagaidīt kontroli

Atjaunos ik mēnesi

Nodokļu maksātāju reitinga klienti ir visi uzņēmumi, kuri iesniedz gada pārskatus. Katra uzņēmuma reitingu veido 12 rādītāji, kur katrā iespējams iegūt maksimālo vērtējumu piecu ballu sistēmā. Turklāt šis reitings un rādītāji aktualizēsies reizi mēnesī – 20.–23. datumā. Pašlaik šī rīka svarīgākais uzdevums esot informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm, vienlaikus motivējot nodokļu maksātājus sekot ne tikai savai nodokļu samaksas disciplīnai, bet arī savlaicīgai nodokļu deklarāciju iesniegšanai. Kā uzsvēra VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča, uzņēmējam tādējādi būs instruments, ar kuru vairāk sekot līdzi tam, kāds viņa vadītais uzņēmums izskatās nodokļu administrācijas acīs – jo sārtāks, jo lielāka iespēja, ka tiks pārbaudīts, jo zaļāks, jo mazāka iespēja sagaidīt kontroli.

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service varētu samazināt reitingus Latvijas Hipotēku un zemes bankai, Norvik bankai, Trasta komercbankai un Baltijas Starptautiskajai bankai, ziņo Reuters.Plāno samazināt Latvijas banku reitingus; apdraudēts arī Latvijas reitings

Arī Standard & Poor’s (S&P) Latvijas ilgtermiņa reitingam BB+ patlaban pievērsis īpašu uzmanību, norādot, ka pastāv reālas iespējas, ka tas tiks samazināts. Tam par iemeslu ir īstermiņa lielais spiediens uz latu.

S&P prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad saruks par 16%, savukārt bezdarba līmenis pārsniegs 20%. «Tas varētu vājināt [Latvijas] valdības apņemšanos attiecībā uz tās ekonomikas programmu, kas paredz saglabāt fiksēto valūtas kursa režīmu,» sacījusi S&P analītiķe Ailīna Žanga (Eileen Zhang).

Moody’s, kurš reitingu varētu samazināt arī Igaunijas Bigbank un Lietuvas Siauliu Bankas, skaidro, ka Baltijas valstu banku kredītreitingu samazināšana atspoguļo arvien pasliktinošos ekonomiskos apstākļus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pēc vairāku gadu sīvām cīņām ar kreditoriem tiesās, Argentīna beidzot nonākusi pie defolta, liecina Standard&Poor’s informācija.

Tas noticis, jo valsts nespēja rast vienošanos ar kreditoriem no iepriekšējā defolta 2001. gadā un nespēja atmaksāt nepieciešamos obligāciju maksājumus noteiktajā termiņā – 31. jūlijā. Tomēr Argentīna nav vienīgā valsts, kas cīnījusies ar problēmām vai nespējusi atmaksāt savu parādu, raksta portāls 24/7 Wall St. Tā, starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service izveidojusi vēl 10 valstu sarakstu, kuru reitings ir zem Caa1 vai pat sliktāks.

Šis reitings ir vairākas pakāpes zem Ba1, kas arī norāda uz ievērojamu kredītrisku. Valstis, kas ierindotas sarakstā, ievērojami atšķiras, jo to reitings samazināts dažādu problēmu dēļ – daļai tas ir pazemināts politiskās situācijas rezultātā, taču citām reitings ir audzis no vēl zemāka līmeņa.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi vairāku Īrijas banku kredītreitingus, norādot, ka lēmums atlikt iepriekš saskaņotos banku kapitāla palielināšanas pasākumus rada šaubas par valdības vēlmi tālāk atbalstīt valsts banku sektoru, raksta Financial Times.

Pazeminātais reitings nozīme, ka Īrijas sešu banku izdotās negarantētās un nenodrošinātās obligācijas starptautiskajos tirgos būs iespējams realizēt tikai ar augstām procentu likmēm.

Moody’s arī norāda, ka, ņemot vērā banku kapitāla palielināšanas pasākumu atlikšanu, pieaug riski, ka daļu cenas, ko prasīs Īrijas banku sistēmas stabilizēšana, būs jāuzņemas arī šo banku obligāciju turētājiem.

Bank of Ireland reitings samazināts no Baa2 līdz Ba1, savukārt AIB reitings samazināts no Baa3 līdz Ba2. Līdzīgā apmērā samazināti reitingi arī bankām EBS un Irish Life & Permanent. Anglo Irish Bank reitings samazināts no Ba3 līdz Caa1.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Ņemot vērā eirozonas krīzes radītos riskus, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi kredītreitingu vairākām Nīderlandes un Beļģijas bankām, vēsta BBC.

Ilgtermiņa kredītreitingi tādām bankām kā ING, Rabobank, ABN, LeasePlan un KBC tika pazemināti par divām atzīmēm, bet SNS bankas reitings – par vienu atzīmi.

«Nīderlandes bankām šā gada laikā un, iespējams, vēl ilgāk būs apgrūtināti darbības apstākļi,» norāda Moody's, paužot, ka «Nīderlani ietekmējusi eirozonas parādu krīze un kopējais reģiona ekonomikas vājums».

Patlaban Nīderlandes bankas ING reitings ir A3, ING bankas daļa – A2, Rabobank Nederland novērtēta ar trešo augstāko investīciju līmeni Aa2, ABN Amro – A2, bet LeasePlan Corp un SNS – ar Baa2.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings apstiprinājusi Latvijas reitingu līdzšinējā līmenī, taču brīdinājusi, ka neveiksmīga budžeta izdevumu samazināšana un SVF programmas neizpilde var novest pie reitinga samazināšanas, liecina aģentūras paziņojums.

Ilgtermiņa ārvalstu valūtas reitings apstiprināts BB+ līmenī, ilgtermiņa vietējās valūtas reitings apstiprināts BBB-, īstermiņa ārvalstu valūtas reitings BBB līmenī. Ilgtermiņa reitingu nākotnes skatījums apstiprināts negatīvā līmenī.

«Latvijas reitings saglabājas zem spiediena recesijas apjomu, fiskālo bažu, pieaugošā valsts un ārējā parāda rādītāju dēļ, kā arī dēļ riska par tālāko negatīvo banku sektora attīstību,» norāda Fitch pārstāvji. «Lai gan ir dažas pazīmes, ka makroekonimiskā nelīdzsvarotība lēnām izzūd, turpmāk būs nepieciešamas sāpīgas korekcijas.»

Fitch prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad samazināsies par 18 %, bet 2010.gadā – par 4 %. Savukārt tekošā konta deficīts tiek prognozēts 6 % no IKP apmērā. Reitingu aģentūra inflāciju nākamgad paredz 3.5 %.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi četru lielāko ASV banku reitingus, uzskatot, ka krīzes laikā valdība tām nesniegs nepieciešamo palīdzību, raksta Bloomberg.

Reitings par vienu pakāpi samazināts Morgan Stanley, Goldman Sachs Group , JPMorgan Chase & Co. un Bank of New York Mellon Corp. pēc tam, kad reitingu aģentūra noslēgusi astoņu ASV banku analīzi, kas tika uzsākta augustā. Banku pārstāvji samazinājumu nekomentē.

Bank of New York reitings samazināts no Aa3 uz A1, Goldman Sachs reitings – no A3 uz Baa1. JPMorgan reitings samazināts no A2 uz A3, bet Morgan Stanley - no Baa1 uz Baa2.

ASV banku uzraugi patlaban gatavo noteikumus, kas varētu mazināt valdību iesaistīšanos pat lielu finanšu kompāniju glābšanā, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Plāns paredz, ka investoriem jāuzņem zaudējumi uz sevi un jākonvertē parādzīmes akciju kapitālā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody`s Investors Service pārskatījusi AS Trasta komercbanka piešķirtos reitingus un saglabājusi tos iepriekšējā līmenī.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, Trasta komercbankas finansiālā stipruma reitings pēc pārskatīšanas ir saglabāts iepriekšējā, E+ līmenī.

Nemainīgs atstāts arī bankas reitings ilgtermiņa depozītiem ārvalstu un vietējā valūtā - B3. Bankas reitings īstermiņa saistībām ārvalstu un vietējā valūtā arī paliek bez izmaiņām - Not Prime līmenī.

Moody`s reitings pirmoreiz tika piešķirts Trasta komercbankai 2008.gadā. Pašlaik Latvijā starptautiskie reitingi piešķirti septiņām bankām.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2019, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 7. vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn.

Šogad Latvijai gandrīz visās Doing Business 2019 pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs.

Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, starp kuriem populārākais ir Pasaules bankas veidotais ikgadējais Doing Business indekss. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos. Starptautiskie indeksi ļauj gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem saprast, kādas ir uzņēmējdarbības perspektīvas attiecīgajā valstī un līdz ar to atspoguļo valsts konkurētspēju globālajā līmenī, kā arī parāda jomas, kurās nepieciešama valsts iesaistīšanās birokrātisko un citu uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai.

Starptautiskā reitinga aģentūra Standard & Poor's uzreiz 11 Krievijas bankām samazinājusi reitingu uz negatīvu, ziņo Dv.ee.

Ilgtermiņa reitings no BBB uz BBB- S&P samazinājusi Unikredit bankai ar nākotnes prognozi no negatīvas uz stabilu. Uralsib reitings samazināts no BBB- uz BBB ar negatīvu nākotnes prognozi. Promsvjazbankai reitings samazināts no BB- uz B+ ar negatīvu nākotnes prognozi.

S&P negatīvu nākotnes prognozi noteikusi arī Petrokomerc bankai, Alfa-bank, Gazprombank, Ubrira, Rosbank, Surgutneftgazbank un Vozroždjenie bankai.

Reitings bankām samazināts, jo pēc analītiķu prognozēm šā gada otrajā pusē šīm bankām samazināsies aktīvu kvalitāte un tām var palielināties risks ar bankas rezervēm, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi valstī.

Paredzētais Parex bankas restrukturizācijas plāns, ja tas izdosies, pozitīvi ietekmēs noguldītājus, liecina starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings paziņojums.

Pašreizējais bankas RD reitings atspoguļo noguldījumu ierobežojumus un var tikt paaugstināts restrukturizācijas pabeigšanas un ierobežojumu noņemšanas gadījumā.

Fitch norāda, ka pastāv risks, ka plāns var tikt apstrīdēts tiesā, ko var izdarīt bijušie īpašnieki vai citas ieinteresētās puses.

Parex bankas ilgtermiņa un īstermiņa reitings pašlaik ir RD, individuālais reitings – F, bet atbalsta reitings ir 5.

Db.lv jau ziņoja, ka Parex bankas restrukturizācijas modelis paredz nodalīt daļu aktīvu jaunā bankā. Šo modeli atbilstoši EK noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendēja īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants Nomura International plc, jo šim modelim ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm.

Latvijas nodokļu politika gada laikā zaudējusi deviņas pozīcijas, kamēr Lietuva savu reitingu spējusi uzlabot par sešām pozīcijām.

To liecina jaunākais Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers pētījums «Nodokļu nomaksa 2010 - pasaules apskats» (Paying Taxes 2010 – The global picture), kuram informācija tika apkopota jau šā gada sākumā.

Latvijas reitinga kritumu vairāk ietekmē citu valstu rādītāju uzlabojumi nekā negatīvas tendences Latvijā, tā Latvijas pozīcijas kritumu kopējā sarakstā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērtē auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers nodokļu un juridiskās nodaļas vadītāja Ingrīda Dimiņa. Viņa norāda, ka Latvijas kopējā nodokļu likme joprojām ir viena no zemākajām Eiropā. Tāpat arī vērtējot pēc nodokļu maksājumu veikšanas viegluma, Latvijas rādītāji ir vieni no labākajiem. «Rezultātā salīdzinoši zemajā - 45. kopvērtējuma pozīcijā nonākam darbaspēka nodokļu - likmju apmēru aprēķinu sarežģītības, kur Latvijas reitings kopējā sarakstā ir visai zems,» uzsver I. Dimiņa. Kā pozitīvo viņa min iespēju veikt nodokļu deklarēšanu un maksājumus elektroniski.

«Latvijai reitings ir zems ne tikai pēc reitingu aģentūras skaitļiem, bet arī reputācijas ziņā, kas nekur nav fiksēta, bet tā ir relatīvi slikta, un visiem jāstrādā, lai to atgūtu. Pazaudēt reputāciju ir viegli, bet to atgūt – sarežģīti,» intervijai laikrakstam Neatkarīgā, norāda habilitēta ekonomikas doktore, Eiropas Komisijas Eurostat Sociālās statistikas un informācijas sabiedrības direktorāta direktores Inna Šteinbuka.

«Es ne tikai kā speciāliste, bet arī kā cilvēks esmu optimiste. Zinot arī ekonomikas teoriju, optimistiski skatos nākotnē. Protams, mums būs izaugsme! Kad, man grūti teikt, jo tagad arī Eiropas un visas pasaules prognozes ir ļoti nenoteiktas. Ir ļoti daudz scenāriju, un mēs zināmā mērā esam atkarīgi no tā, cik ātri atgūsies Eiropa, mūsu kaimiņvalstis, Krievija, mūsu partneri, kuri veido pieprasījumu pēc mūsu precēm un pakalpojumiem. Tas, ka mums tagad krītas algas, ir ļoti nepatīkami katram individuāli, bet, lai arī tas skan nežēlīgi, no ekonomikas, konkurētspējas, produktivitātes viedokļa tas ir pluss, jo mūsu preces un pakalpojumi kļūst lētāki un konkurētspējīgāki. Jo lētāk mēs tos piedāvājam, jo lielāks pēc tiem varētu būt pieprasījums, un tā ir cerība,» uzsver I. Šteinbuka.