Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Daugavpils mērs Rihards Eigims atcelts no mēra amata, taču pastāv šaubas, vai viss noticis likuma ietvaros, raksta Telegraf.

Pēc jaunās Daugavpils domes koalīcijas vairākuma iniciatīvas, Rihards Eigims atstādināts no mēra pildīšanas pienākumiem. Lai gan pats R. Eigims pabeidzis domes sēdi, tā arī negaidot papildus iekļautā jautājuma izskatīšanu. Tad iniciatīvu pārņēmis vicemērs Grigorijs Ņemcovs, kas vakar vakarā R. Eigima atcelšanai no mēra posteņa sasaucis papildu sēdi. Šo sava tiešā padotā demaršu R. Eigims nosaucis par pretlikumīgu, jo G. Ņemcovam neesot bijis tiesību sasaukt domes sēdi. Tomēr opozīcijas pārstāvis Jānis Lāčplēsis uzsvēris, ka likumu ignorējis tieši R. Eigims, bet G. Ņemcova lēmums tieši likumību atjaunojis.

Līdz ar to tomēr notikušajā domes sēdē pieņemts lēmumus par R. Eigima atstādināšanu. Jāpiebilst, ka koalīcijas pārstāvji šajā sēdē nepiedalījās, lēmums par R. Eigima atstādināšanu tika pieņemts ar 8 opozīcijas balsīm.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Šodien 16:55 Daugavpilī Lāčplēša ielā ar diviem šāvieniem galvā nošauts pilsētas mēra vietnieks, apstiprināja Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa. Daugavpils pilsētas mēra vietnieks ir Grigorijs Ņemcovs.

Pašlaik notikuma vietā strādā operatīvā grupa, policija vāc pierādījumus un meklē aculieciniekus.

Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (LPP/LC) aģentūrai BNS norādīja, ka šādas ziņas oficiāli līdz šim nav saņēmis. "Nekādu citu iespējamo pamatojumu es tur neredzu, kā tikai politisku," sacīja pilsētas mērs, runājot par slepkavību. Viņš paskaidroja, ka, viņaprāt, tie varētu būt centieni nomainīt politiskos svaru kausus.

«Daugavpilī ir diezgan liels šoks, ziņa ātri izplatās,» DB pastāstīja LPP/LC Saeimas deputāts, daugavpilietis Jānis Dukšinskis, kurš šobrīd atrodas Daugavpilī netālu no notikuma vietas.

Kompānijas Dimple izstrādātās NFC uzlīmes pūļa finansējuma vietnē Indiegogo iepriekšpārdošanā iegādājās vairāk nekā 2000 cilvēku visā pasaulē

Uzlīmes ļauj telefona lietotājam ātrāk, piemēram, zvanīt mammai, uzņemt fotogrāfiju vai atvērt Facebook. «Iemācīt» šīm uzlīmēm jeb pogām darīt to, ko vēlies, esot samērā viegli – mobilajā lietotnē telefona īpašnieks izvēlas pogu, ko grib pielāgot vai rediģēt, un norāda, ko ar to vēlas darīt. Nepaiet ne pusminūte un, piemēram, autonavigācijas vietā poga kļūst atbildīga par lukturīša ieslēgšanu. «Process no lietotāja puses ir ļoti triviāls,» saka Rihards Skrubis, Dimple dibinātājs.

Saskatīja potenciālu

Iepriekš Rihards darbojās uzņēmumā Kin Leaves, kas izgatavo dekoratīvās aizsargplēves mobilajiem telefoniem, planšetēm u.tml. Viņš aizdomājās, ka varētu apvienot uzlīmes ar NFC tehnoloģiju. «Nebiju iedomājies, ka tas ir produkts, ko cilvēki varētu vēlēties pirkt,» saka Rihards. Sākotnēji tas bija brīvdienu projektiņš, bet, redzot, ka kādam līdzīgam projektam veicas, viņš aktīvāk sāka strādāt pie savas idejas. Tolaik savā ziņā līdzīgs produkts – podziņa, kas pievienojama telefona austiņu ligzdai, – Kick- starter kampaņā piesaistīja 760 tūkstošus dolāru. «Nolēmu pieķerties šai idejai kārtīgāk. Pagājušā gada novembrī nodibināju uzņēmumu, februārī tika pabeigts prototips un maijā sākām kampaņu,» viņš stāsta. Prototipa izstrādē lieti noderēja Rīgas domes un Swedbank grantu programmas Atspēriens finansējums. «Bez tā būtu bijis grūtāk nokļūt līdz prototipam. Tas bija viens no pamatakmeņiem, kas nepieciešams, lai varētu piesaistīt finansējuma pirmās lielās partijas ražošanai,» saka Rihards. Šī produkta izstrādē ieguldīts pusotrs gads.

Ceturtdien Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās «Mūsu partijas» atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš (S).

Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam.

«Saskaņas» deputāts, kurš iepriekš aktīvi aģitējis uz ārkārtas vēlēšanām, nebija vienīgais apstiprināšanai virzītais kandidāts. Viņu amatam virzīja kolēģis Valērijs Kononovs (S), aicinot atmest nesaskaņas un vērtēt to kā «nopietnu soli un piedāvājumu».

Savukārt Latgales partijas deputāts Aivars Broks norādīja, ka, ja jau «Saskaņa» un «Mūsu partija» vienojušās vadīt domi, tad mēra amatam būtu izskatāma arī Eigima kandidatūra, taču Eigims atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, un tā balsošanai netika piedāvāta.

Lai cik ironiski tas neskanētu, lielākais parādnieks Saeimas deputātu vidū ir Imants Parādnieks, kura parādsaistības lēšamas nedaudz vairāk nekā 600 tūkstošu latu apjomā. Tikmēr lielākais Saeimas aizdevējs ir Rihards Eigims, kurš aizdevis vairāk nekā 700 tūkstošus latu, šodien vēsta žurnāls Lietišķā Diena.

I. Parādnieks, neskatoties uz savām apjomīgajām parādsaistībām, ir arī Saeimas otrs lielākais aizdevējs, proti, deputāts aizdevis kopumā 493 tūkstošus latu. Trešais Saeimas deputāts ar lielākajiem aizdevumiem ir Jeļena Lazareva, kura aizdevusi kopumā teju 263 tūkstošus latu.

Saeimas trīs lielāko parādnieku vidū bez I. Parādnieka ir Elīna Siliņa ar 368 tūkst. latu lielām parādsaistībām un Valdis Liepiņš, kurš ir parādā 285 tūkstošus latu.

Saeimas deputāts ar vislielākajiem uzkrājumiem - 488 tūkstošu latu apmērā - ir Arvils Ašeradens, kuram seko Elīna Siliņa (470 tūkst. latu) un Jānis Klaužs, kurš uzkrājis 185 tūkstošus latu.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

«Šogad ļaužu vairāk, kā citugad,» teic Ugunsnakts rīkotājs un Līgatnes Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis. «Arī kopumā šī sezona veiksmīga, vēl aizvien ieilgušais jaukais rudens vilināt vilina ļaudis pie dabas. Pirmoreiz nopelnīts tik, lai visu gadu varētu normāli iztik.»

Vienkoču parks pirms gadiem sešiem sācies ar to, ka no Līgatnes pašvaldības nomā paņemts gleznains meža stūrītis, tajā veidotas pastaigu takas, gatavotas koka skulptūras, radīti dažādi apskates objekti.

Parks ir ģimenes uzņēmums, kurā galvenais darītājs ir Rihards. Parkā darbojas arī viņa tēvs, māte, māsa, draudzene. Jo ilgāk parks darbojas, jo vairāk domubiedru un tātad arī palīgu rodas. Vienkoču banda - tā par savējiem mīļi joko Rihards.

Apskatīšanas vērts dzīvesveids

«Man tiešām ir veicies, jo varu darīt to, kas patīk un interesē, turklāt tas šķiet interesants arī citiem, tādēļ varu pat pelnīt ar to,» secina Rihards. Tā - paša priekam - tapuši pirmie vienkoči, pēc seniem zīmējumiem radīti reiz bijušu miniatūru muižiņu un nozīmīgu ēku maketi, smilšu māja, darvas ceplis, senatnē audzēto augu paraugdārziņš un citas lietas. Koka apstrāde ir Riharda specialitāte. Paralēli estētiskajām un izzinošajām kvalitātēm, darinātie vienkoči ir arī viņa zinātniskā darba izmēģinājuma poligons. Patlaban viņš Tehniskajā universitātē izstrādā promocijas darbu par masīvkoksnes apstrādes tehnoloģijām. Tajā sadaļa arī par tās integrēšanu tūrismā.

Piektdienas rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais - kāds uzņēmējs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju abas personas aizturēja trešdien.

Kā vēstīts, KNAB norādīja, ka kriminālprocess sākts 25.septembrī pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas, 323.panta pirmās daļas un 195.panta pirmās daļas. Proti, par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Birojā arī skaidroja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Daugavpils domes amatpersona laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada augustam, iespējams, pieņēma kukuļus ne mazāk kā 6000 eiro apmērā no uzņēmuma pārstāvja par atbalsta sniegšanu Daugavpils novada domes iepirkuma procedūrās, kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Bijušais Daugavpils mērs, tagadējais Saeimas deputāts Rihards Eigims savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis vairāk nekā 630 tūkstošus latu vērtu aizdevumu. Db.lv viņš skaidroja, ka tas ir par latu pārpirkts parāds no uzņēmuma SIA Aleksandra nams.

Deklarēto aizdevumu viņš pārņēmis no uzņēmuma SIA Aleksandra nams, proti, slēgti četri vai pieci parāda cesijas līgumi. Vairāk nekā pusmiljonu latu vērto aizdevumu R. Eigims esot nopircis par vienu latu. Šī iemesla dēļ darījums nav norādīts arī ienākuma deklarācijā, un tā slēgšanai viņam nav bijuši nepieciešami ievērojami uzkrājumi.

Deputāts nevarēja atminēties līgumu detaļas, tomēr no viņa sacītā varēja noprast, ka parādnieki ir tagadējie vai kādreizējie SIA Aleksandra nams īpašnieki, tomēr R. Eigims nevarēja precizēt – kuri.

SIA Aleksandra nami nodarbojas ar viesnīcu un izmitināšanas pakalpojumiem, liecina Uzņēmumu reģistra datubāzē pieejamā informācija. Uzņēmums atrodas Daugavpilī, un tā lielākie kapitāldaļu īpašnieki ir Jeļena Eigima un divi Māršalu Salu republikā reģistrēti uzņēmumi – Faye Hill Corp un Shyer Ltd.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Tikai dažas stundas pēc Daugavpils mēra Riharda Eigima atbrīvošanas no mēra amata tiks sasaukta ārkārtas sēde, kurā lems par jaunā mēra iecelšanu.

Sēde sasaukta 1. septembrī plkst. 18.30.

Jau vēstīts, ka ar astoņām balsīm par un septiņām pret nesen ievēlētais Daugavpils mērs Rihards Eigims (LSDSP) atbrīvots no amata. Tā kā vēlēšanas bija aizklātas, nav zināms, kurš no pozīcijas deputātiem pārgājis līdzšinējās opozīcijas pusē. Opozīcijas dusmas R.Eigims izpelnījās ar plānotajiem budžeta grozījumiem, kā arī ar ļoti strauju kadru nomaiņu domes struktūrvienībās.

Neoficiāli izskanējis, ka mēra amatā aktīvi tiek virzīts Daugavpils domes deputāts Jānis Lāčplēsis (LPP/LC).

Daugavpils pilsētas domes izsludinātajam atklātajam konkursam par tiesībām nodrošināt Daugavpils iedzīvotājiem un pilsētas viesiem aktīvās atpūtas un sporta vajadzībām publisko slidotavu un saistītā inventāra nomu nav pieteicies neviens interesents, aģentūra LETA noskaidroja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.

Līdz ar to minēto iepirkumu pašvaldība ir izbeigusi un patlaban tiekot domāts ko darīt tālāk.

Bija paredzēts, ka publiskā slidotava un slidu noma līdzīgi kā iepriekšējos gados atradīsies Daugavpili, Vienības laukuma teritorijā.

Pērn un aizpērn publiskās slidotavas darbību Daugavpilī nodrošināja SIA «Mikss serviss». Līgums ar minēto firmu lauzts, jo pasūtītāju neesot apmierinājusi ar sniedzamā pakalpojuma kvalitāte.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Rihards Eigims (Mūsu partija) aģentūrai LETA pauda cerību, ka jautājumu ar slidotavas izveidi izdosies atrisināt.

Nesen pašvaldības vadītājam bijusi tikšanās arī ar reālajiem minētā pakalpojuma sniedzējiem, kādas Lietuvas firmas pārstāvjiem, kuri norādījuši, ka starpniekfirma SIA «Mikss serviss» par sniegtajiem pakalpojumiem palikusi viņiem parādā 35 000 eiro, neskatoties uz to, ka pasūtītājs - pašvaldība par pakalpojumu norēķinājusies pilnā apjomā. Tikšanās gaitā tikušas pārrunātas iespējas rast risinājumu konfliktsituācijai.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Daugavpils Domes priekšsēdētājs Rihards Eigims tikās ar SMP Bank un firmas Super bebris pārstāvjiem, kuri gatavi piesaistīt investorus no Vācijas vai Spānijas atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpilī.

Rihards Eigims uzsvēra, ka ir turējis vēlētājiem doto vārdu par atkritumu pārstrādes ražotnes izveidi pilsētā. Pašvaldības uzdevums šobrīd ir atrast 1 ha zemes platību rūpnīcas būvniecībai. Investori gatavi ieguldīt 55 milj. eiro. Par ražotnes jaudu vēl tiek lemts, tāpat kā par rūpnīcas produkciju.

Iespējami trīs varianti, kāds gala produkts būs atkritumu pārstrādei: būvmateriāli, kurināmais un elektroenerģija. Atkritumu pārstrādes rūpnīcu plānots uzbūvēt 9 - 10 mēnešu laikā no būvniecības sākuma. Investori apliecina, ka ražotne tiks būvēta atbilstoši visām ekoloģiskajām prasībām.

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Jau vairākus gadus var vērot tendenci, ka valsts amatpersonām ir lielas parādsaistības, tomēr šogad pieaugušas gan tās, gan izsniegto aizdevumu apmērs, liecina laikraksta Dienas bizness veiktā amatpersonu deklarāciju izpēte.

Lielas parādsaistības ir, piemēram, deputātam Valērijam Kravcovam – gandrīz 300 tūkstoši eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 410 tūkstošus latu, tāpat deputātam Imantam Parādniekam parādi pārsniedz 870 tūkstošus eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 420 tūkst.latu. Arī ministri nodarbojušies ar aizdošanu un aizņemšanos - izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam parāds ir vairāk nekā 93 tūkst.Ls, bet Artim Kamparam vairāk nekā 195 tūkstoši eiro. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis izsniedzis aizdevumus 178,8 tūkstošu eiro apmērā, bet tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs – dažādās valūtās vairāk nekā miljonu eiro.

Pagājušajā nedēļā Valsts Valodas inspekcija par latviešu valodas neprasmi ar 35 latu naudas sodu sodīja neseno Daugavpils mēru Rihardu Eigimu, ziņo Daugavpils ziņu portāls D-fakti.

Eigims D-fakti pastāstījis, ka viņam nav pretenziju pret inspekcijas lēmumu.

Viņš atzinis, ka nezina latviešu valodu visaugstākajā līmenī, kas ir nepieciešams darbam pašvaldībā. Tomēr Eigims ir paudis gatavību pilnveidot savas zināšanas līdz nākamajai pārbaudei, kas notiks pēc pusgada - aprīlī. Valsts valodas pārbaudi neizturēja arī cits Daugavpils domes deputāts Oļegs Hublarovs, kuru nesodīja, taču savas zināšanas viņam ir jāuzlabo līdz februārim.

Jau vēstīts, ka inspekcija oktobrī sāka Daugavpils domes deputātu latviešu valodas zināšanu pārbaudi, par kuru kvalitāti iepriekš inspekcijai bija pavēstījuši iedzīvotāji.

Pašlaik Daugavpilī norit futbola stadiona Esplanādē rekonstrukcijas 1. kārta. Latvijas Futbola federācija piedāvā pilsētā šajā vietā būvēt pilnīgi jaunu stadionu ar 5000 skatītāju vietām, lai varētu uzņemt sieviešu un jauniešu futbola izlases.

Šādu piedāvājumu tikšanās laikā ar Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietnieku Rihardu Eigimu izteicis Latvijas Futbola federācijas Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuka.

Vēl viens piedāvājums ir iespēja izmantot Daugavpils sporta bāzes, piemēram, bāzi Dzintariņš ārvalstu komandu treniņnometnēm. «Īpaši tas varētu ieinteresēt kaimiņvalstis, kuru komandām Rīga, Liepāja vai Ventspils ir tālu. Tikšanās laikā pārrunāja arī iespēju Daugavpilī uzbūvēt segto futbola manēžu,» norāda Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Šim projektam Latvijas Futbola federācija arī sola finansiālo atbalstu. R. Eigims un V. Žuks ir vienisprātis, ka Daugavpils futbola komandai jāsāk domāt par dalību futbola virslīgā.

Divi jelgavnieki – Reinis Debners un Rihards Lonskis – reģionālajam medijam Zemgales Ziņas stāsta par savu apņēmību veidot sociālos projektus. Jaunieši aizpilda visai tukšu nišu Latvijā – sociālo eksperimentu filmēšanu.

«Iepazināmies, kad kopā ar Reini lēcu ar gumiju. Zināju, ka Reinis nodarbojas ar filmēšanu, tādēļ sāku ar viņu konsultēties,» stāsta Rihards. Pirmā doma bijusi sociālie eksperimenti, jo viņu īpaši uzrunājuši ārzemēs filmētie dažādie video, piemēram, kur cilvēki notēlo pēkšņu neveselību – kā apkārtējie uz to reaģē vienā vai otrā valstī.

«Krievijā reti kurš reaģēja uz pakritušu cilvēku, tādēļ nolēmām izmēģināt to pašu arī Latvijā.» Filmēta arī maka «netīša» atdošana, un cilvēki abos projektos bijuši ļoti atsaucīgi, kas priecē. Reinis atzīst, ka šie video sanākuši diezgan spontāni. Nav arī vēl tik lielas pieredzes un kvalitatīvas tehnikas, tādēļ par paša montēto pirmo darbu Rihards spriež, ka rezultāts varētu būt labāks.