Jaunākais izdevums

Valsts institūcijas atbalsta nepieciešamību saglabāt Daugavgrīvas cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam, tomēr neviena no institūcijām nav gatava to pārņemt valdījumā, informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA).

Savukārt PA nevar uzņemties cietokšņa ilgtermiņa apsaimniekošanu, jo saskaņā ar darbības izbeigšanas stratēģiju PA plāno pamatdarbību izbeigt līdz 2014.gada beigām.

PA darbinieki kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītāju Jāni Asari apmeklējuši Daugavgrīvas cietoksni, lai konstatētu nomnieka veiktās darbības cietokšņa uzturēšanai un saglabāšanai.

Kā informē PA, iepriekš aģentūras valde konstatējusi, ka nomnieks nepilda savas saistības un lēma par nomas līguma izbeigšanu. Nomnieka uzsāktie tiesvedības procesi līdz šim nav ļāvuši pārņemt cietokšņa telpas un vienoties par cietokšņa nākotni.

Ar 2000.gada 30.augusta Ministru kabineta (MK) lēmumu Daugavgrīvas cietoksnis tika nodots privatizācijai. Daugavgrīvas cietoksnis jau pirms privatizācijas uzsākšanas bija iznomāts, un nomas līgumu uz 49 gadiem noslēdza Aizsardzības ministrijas AS Aizsardzības īpašuma fonds ar SIA Aumeisteru muiža. Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas nomas līgums palika spēkā un bija saistošs PA.

Jau iepriekš PA vērsās Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un valsts aģentūrā Latvijas kara muzejs ar lūgumu atkārtoti izvērtēt iespēju valstij pārņemt īpašumā kultūras pieminekli. PA uzskata, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas problēmas. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam.

Iepriekš PA valde secināja, ka nomnieks nepilda līguma nosacījums un pieņēma lēmumu ar 2010.gada 3.septembri izbeigt nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 1B ilgtermiņa nomas līgumu ar SIA Aumeisteru muiža. Šobrīd notiek tiesvedība par nomas līguma izbeigšanas tiesiskumu un nomnieka izlikšanu. Ieilgušās tiesvedība šobrīd neļauj PA aktīvi rīkoties un bez tiesas lēmuma izlikt nomnieku no cietokšņa telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

No jūras izskalotais vēsturiskais kuģa vraks nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī

Lelde Petrāne,18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties Latvijas Jūras spēkiem, Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais senā kuģa vraka fragments nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī, kur ir caurmērā atbilstoši apstākļi tā glabāšanai, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andris Cekuls, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs.

«Vēlāk turpināsim sīkāku vraka daļas apskati kopā ar muzeja restauratoriem,» viņš sacīja.

«Izskalotā kuģa vraka daļa ir 9, 5 metrus gara un 1,3 metrus plata. Tā sastāv no rupji tēstām ozolkoka brangām (šķērsijām), kuras kopā tur kuģa korpusa malas dēļus. Nekur netika atrastas metāla naglu vai citu metāla stiprinājumu daļas. Ir tikai koka tapas, kuras tur šos dēļus pie šķērsijām.

Tas, ka kuģa brangas ir rupji apdarinātas, nav metāla naglu un citu stiprinājumu, liecina par to, ka kuģis varētu būt diezgan vecs, aptuveni pāris simtus gadu. To precīzi var noteikt koka parauga ekspertīze, kura tiks veikta,» skaidroja vēsturnieks.

Kuģa fragments nedodot skaidru atbildi, vai tas ir bijis burinieks, vai arī plakandibena liellaiva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpils cietoksnī durvis vērusi mākslas galerija Baltais zirgs

Db.lv,26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā Daugavpils cietoksnī durvis vērusi vaļā jauna mākslas galerija ar nosaukumu Baltais zirgs, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs.

Galerija atrodas bijušajā cietokšņa provianta magazīnas ēkā (19. gs. pārtikas noliktavas), Nikolaja ielā 9, blakus zirga spoka skulptūrai.

Mākslas galerijā ikviens interesents arī varēs iegādāties iepatikušos gleznu.

Galerijas fotogrāfijas aplūkojamas augstāk!

Lasi Vēl:

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru