ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Kopējais Latvijā ienākošais naudas daudzums no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas ir n-tās reizes lielāks par to, kas tiek samaksāts par nekustamajiem īpašumiem. Tas tiešām varētu būt vairāk par miljardu. Lielākais ļaunums, ko nacionāļi tagad var nodarīt latviešu biznesam un Latvijai kopumā, ir likvidēt TUA programmu, uzskata arhitektu biroja SZK un Partneri vadītājs Andis Sīlis.

«Ja paskatās uz to, ko mūsu birojs ir darījis pēdējo 10 gadu laikā, tad, izņemot projektu Jaunie trīs brāļi, kurā tika ieguldīta valsts nauda, un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno piebūvi, kas tapa par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, viss pārējais mūsu darbs ir saistīts ar dzīvojamo apbūvi, jo valstij arhitektūrai naudas nav,» skaidro Sīlis.

Pirms krīzes SZK un Partneri bija radījuši būvprojektus jaunām ēkām apmēram 100 000 kvadrātmetru platībā. Krīzei sākoties, nerealizēti palika pieci lieli projekti, kam jau bija visi nepieciešamie saskaņojumi, visi «sarkanie» zīmogi.

«Mums toreiz apgrozījums kritās par 95%. Daudzi mazie arhitektu biroji vienkārši bankrotēja. Lielie kaut kā ar sakostiem zobiem izvilka. Mēs bijām 25 cilvēki, no kuriem 10 krīzes dēļ pārcēlās strādāt uz Rietumiem. Konkrēts piemērs - Latvijā par budžeta naudu labi izglītota arhitekte šobrīd relaksēti strādā Parīzē, izbauda garos pusdienu pārtraukumus un par to pašu darbu, ko mūsu birojā Latvijā, saņem tieši četras reizes vairāk. Atpakaļ viņa nebrauks nekad, jo Francijā var dzīvot skaisti un pilnvērtīgi,» skaidro Sīlis.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Eiro šo nedēļu sāka virs 1,20 dolāru atzīmes, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

ECB sapulce pagājušajā ceturtdienā beidzās tikai ar komentāriem, darbību atliekot uz oktobri. Kopējo inflāciju uz augšu spiež notikumu naftas tirgū, bet dārgais eiro bremzē inflācijas kāpšanu.

Ekonomikas izaugsme un norises eiro zonas darba tirgū attīstās pozitīvā virzienā. ECB mērķis ir inflācijas stabilizēšana nedaudz zem 2% atzīmes un tā neregulē valūtas cenu. Tomēr ECB klusēšanu vai izteikumus attiecībā uz eiro vērtību tirgus dalībnieki izmanto kā attaisnojumu eiro pirkšanai vai pārdošanai, kas, savukārt būtiski maina eiro vērtību.

Entuziasma apsīkums ASV un pozitīvas ziņas par eiro zonas ekonomikas veselību šobrīd liek ignorēt mutisko ECB satraukumu par eiro cenas kāpumu un palielina interesi iegādāties eiro, kas tā vērtību dolāros kopš gada sākuma pacēlusi par aptuveni 14%.

Jebkurš mazais uzņēmējs piekritīs, ka neparedzētas situācijas var pamatīgi iedragāt ikdienas procesus un kaitēt biznesam. Lai viss noritētu bez liekas aizķeršanās, ir svarīgi parūpēties par drošības spilvenu. Uzņēmuma autoparks nav izņēmums – kādai automašīnai izkrītot no ierindas, var iestāties dīkstāve. Šādās situācijās var paglābt KASKO apdrošināšana, kuru mazajiem uzņēmējiem “If” piedāvā iegādāties ar dažādiem izdevīgiem nosacījumiem.

Ātri un vienkārši

“If” ir būtiski atvieglojis KASKO iegādes procesu uzņēmējiem. Arī mazie uzņēmumi apdrošināšanu saviem auto (līdz piecām vienībām) tagad var iegādāties tīmeklī. Šis process ir gan drošs, gan arī ērts visos posmos, sākot no cenas aprēķina līdz polises izdošanai.

Uzņēmējiem un ne tikai iespējams apdrošināt vieglos transportlīdzekļus, kravas auto, piekabes, furgonus u. c. Atkarībā no transportlīdzekļa specifikas katram individuāli tiek piemeklēts uzņēmuma vajadzībām piemērotākais apdrošināšanas risinājums.

“Līdzīgi kā privātpersonas, arī mazie uzņēmēji jebkurā brīdī var doties uz “If” mājaslapu un ne tikai aprēķināt sava uzņēmuma auto KASKO polises cenu, bet arī izvēlēties sev atbilstošāko segumu. Tas viss ir izdarāms ar pāris klikšķiem, galvenais, pie rokas ir jābūt transportlīdzekļa tehniskajai pasei, lai var ievadīt visu nepieciešamo informāciju likumā noteiktajā kārtībā,” stāsta “If Apdrošināšanas” transportlīdzekļu risku vadītājs Roberts Skrupskis.

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Kannu kinofestivāla laikā nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā. Šī ir jau otrā zādzība, kas skārusi šāgada pasākumu, ziņo BBC.

Dārgais Šveices juveliera De Grisogono izstrādājums pazudis pēc slavenību ballītes piecu zvaigžņu viesnīcā kūrorta pilsētā Cap d'Antibes.

Turklāt zādzība notikusi, «neskatoties uz vērienīgajiem drošības pasākumiem», tai skaitā 80 apsargiem un policiju.

Pagājušajā nedēļā jau Kannās jau tika nozagtas aktieriem paredzētas dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā. Zādzība skāra Šveices juvelieri Chopard un notika Novotel viesnīcā.

Lamborghini Urus ir pirmais Lamborghini, kas beidzot ir piemērots Latvijas ceļiem un arī vieglam bezceļam, pirmais Lambo ar četrām durvīm un pirmais Lambo ar iespaidīgu bagāžnieku

Izbraukt ar Lamborghini?! Tas skan vilinoši, un tieši šādu iespēju DB autoapskatniekam nodrošināja Lamborghini reģionālais importētājs Baltijā Auto 100. Testa objekts – jaunais super SUV Lamborghini Urus. Vieta: Igaunija, Tallinas apkārtne. Īpašs auto, kaut vai tikai tāpēc, ka itāļu sporta automobiļu ražotājam šis būs jau otrais sānsolis, ko cits itāļu sporta auto meistars Ferrari uzskata par nepieņemamu un pat daļēji nosodāmu rīcību. Laiks rādīs, vai Ferrari tā domās arī pēc gada vai pieciem. Katrā gadījumā jaunais Urus šobrīd visā pasaulē sacēlis milzu ažiotāžu, un tas rezultējies ar jaunu klientu pieplūdumu. Neslēpsim, ka arī Baltijā par šo modeli ir sakāpināta interese. Lamborghini reģionālā pārstāvja darbinieki pačukstēja, ka arī Latvijā jau «briest» Urus klienti. Protams, jaunajam Urus nav nekāda sakara ar 90. gados ražoto pusmilitāro Lamborghini LM002 jeb Rembo-Lambo. Šis vairs nebūs dārgs eksperiments ar niecīgu automobiļu tirāžu. Lamborghini Urus ir Volkswagen grupas unifikācijas paraugs, jo tā pamatā varēs atrast tehniku, kas ir Audi Q7&Q8, Porsche Cayenne, Bentley Bentayga vai VW Touareg rīcībā. Cita lieta, ka daudzas sastāvdaļas, regulējumi ir unikāli un pieejami tikai Urus.

Latvijai eiro vērtības kāpums pret dolāru nav laba ziņa, jo eksportētāji uz valstīm, kurās norēķinās dolāros ir zaudētāji no dolāra vērtības krituma, tiesa, tā gan procentuāli ir krietni mazāka eksportētāju daļa nekā ekports uz eirozonas valstīm, skaidro SEB bankas Tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

Tomēr, ja dārgais eiro radīs problēmas arī eiro zonas ekonomikai kopumā, tas nebūs labi arī pārējiem eksportētājiem. Svaru kausu pretējā pusē ir ieguvums importētājiem un ceļotājiem. Lēti dolāri nozīmē lētāku importu, vairāk dolāru tēriņiem par to pašu eiro daudzumu ceļojumos.

ECB vadītāja preses konferencē tika skarta dārgā eiro tēma, jo gada sākumā pie šādas pašas eiro cenas eirozonas politiķi un ražotāji izrādīja satraukumu par konkurētspējas kritumu un dārgā eiro nelabvēlīgi ietekmi uz trauslo ekonomijas atveseļošanos. Arī ECB tajā laikā par eiro cenu izteica bažas. Tomēr šonedēļ ECB vadītājs diplomātiski izvairījās no eiro cenas komentēšanas (vismaz neizrādīja satraukumu par augsto vērtību), bet vairāk koncentrējās uz solījumu turēt zemas procentu likmes un nodrošināt jebkuriem līdzekļiem likviditāti finanšu tirgū. Tā ir laba ziņa eiro kredītu īpašniekiem tajā skaitā Latvijai kopumā, saka A. Lāriņš.

«Mēs ļoti bieži pārdodam vīnu, kas ir labs un nemaksā daudz. Cilvēks domā: «Kā es varu pirkt vīnu par 2,99 vai 3,45 eiro? Tas nevarētu būt labs vīns!» Taču ne vienmēr tā ir,» biznesa portālam db.lv apgalvo alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Spirits&Wine līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Spirits&Wine līdzīpašnieks atzīst, ka dažkārt lētāks vīns ir garšīgāks nekā dārgais. «Jāeksperimentē. Ne vienmēr būs tā, ka nopirksi vīnu par 20 eiro, un tas šķitīs tā vērts,» viņš teic.

«Pirkt dārgu vīnu ir nākamā līmeņa izaicinājums. Sākumā nepieciešams apgūt pamatus par vīnu kā tādu un tad kāpt uz augšu. Es domāju, ka reti kurš var sajust dārga vīna garšas nianses,» spriež A. Lūkins.

Viņaprāt, jautājums, kā izvēlēties vīnu, ir sarežģīts un nav vienā teikumā atbildāms.

«Es domāju, ka sākotnēji būtu labi palasīt pašus pamatus par vīnu. Kas ir sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns, jo vīnogas, vīnogu maisījumi un reģioni ir ļoti dažādi. Domāju, ka tā viennozīmīgi pateikt, kā izvēlēties labu vīnu, ir ļoti grūti, jo dažādās situācijās vīns garšo atšķirīgi. Esam dzirdējuši daudz stāstu, kad ārzemēs tiek nogaršots fantastisks vīns, tādēļ tas tiek nopirkts un atvests uz mājām. Taču te garšo pilnīgi citādāk. Domāju, ka ir jāuzdrošinās un jāeksperimentē,» teic A.Lūkins.

Šonedēļ tika publicēti uz pāris nedēļām atliktie ASV darba tirgus septembra dati, kas iedragāja dolāra pozīcijas un tā cena Latvijā nokļuva zem 51 santīma atzīmes, stāsta SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Viņš uzsver, ka tirgus dalībnieki kalkulē gan ekonomiskos, gan morālos zaudējumus, ko valdības iestāžu dīkstāve un vēl jo vairāk politiķu strīdi ir nodarījuši ASV ekonomikai. Pagaidām bilde nav optimistiska, saka eksperts.

Eiro cena piektdien sasniedza pēdējo reizi 2011. gada 9. novembrī redzēto 1,383 dolāru atzīmi. ASV ekonomikas dati un tirgus dalībnieku noskaņojums turpina balstīt eiro.

Jāņem gan vērā, ka dārgais eiro var atstāt negatīvas sekas uz eirozonas ražotāju konkurētspēju globālajā tirgū, saka eksperts. Uz eiro zonas ekonomikas trauslās izaugsmes fona komplektā ar citiem riskiem, tā nav laba ziņa ilgtermiņā, ja tendences nemainās. Latvijā eiro cena turpina turēties svārstību koridora vidusdaļā.

Starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" pasažieru skaits Latvijas tirgū laika periodā no 2019. gada janvāra līdz septembrim ir pieaudzis līdz 162,5 tūkstošiem, kas ir par 18% vairāk nekā pērn šajā periodā

Kopumā "Lux Express" grupa deviņu mēnešu periodā ir pārvadājusi gandrīz 2,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10% vairāk nekā pērn.

"Latvijas pasažieri aizvien biežāk izvēlas ceļot ar paaugstinātu komfortu. Pirmajos deviņos mēnešos esam pārdevuši par 5,3% vairāk biļešu tieši "Lounge" jeb biznesa klases sēdvietās. Esam novērojuši, ka šogad salīdzinājumā ar 2018. gadu par 54% pieaudzis biļešu iegādes apjoms uz tās pašas dienas reisiem. Ceļotāji dod priekšroku spontāniem ceļojumiem, kaut arī, iegādājoties biļetes laikus, to cena ir zemāka," stāsta Janno Ritsbergs, SIA "Lux Express Latvija" valdes priekšsēdētājs

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos stabilākā pasažieru plūsma ir bijusi maršrutā Rīga–Tallina. Šajā maršrutā dienā tiek nodrošināti 13 reisi. Otro vietu popularitātes ziņā dala galamērķis Viļņa, uz kurieni dienā kursē 12 reisi, un Sanktpēterburga, uz kurieni ik dienu kursē četri reisi.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

ASV dolārs izdzēsis ASV akciju tirgus šā gada guvumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujais ASV dolāra cenas pieaugums pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku vidū sējis bažas, ka šāda situācija ļoti negatīvi ietekmēs daudzu šīs valsts eksportējošo uzņēmumu ienākumus. Spekulācijas gājušas pat tik tālu, ka tiek spriests par to, vai dārgais dolārs neietekmēs visu ASV ekonomikas atgūšanos.

Rezultātā daudzi tirgus dalībnieki steidz pārdot arī savas akcijas, kas pēdējo tirdzniecības sesiju laikā nozīmē vadošo ASV akciju tirgus indeksu vērtību slīdēšanu arvien zemāk. Līdz ar to ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma vairs nevar lepoties ar mērenu plusu – nu tām priekšā jau jāliek mīnusa zīme. Kopumā ASV S&P 500 vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies gandrīz par pusprocentu, bet kopš pagājušā mēneša beigām tā ir sarukusi par 2,7%.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

ECB Grieķijai palīdzēs, ja valsts politiķi darīs to, ko no tiem gaida aizdevēji

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūlija sanāksmes uzmanības centrā, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, bez lieliem pārsteigumiem bija ar Grieķiju saistītie jautājumi. Eiro bāzes likme netika mainīta, un tā palika pie 0,05% atzīmes. Tāpat negatīvā teritorijā tika atstāta eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes.

Katrā ziņā situācija Grieķijā ir satricinājusi eirozonas pamatus, jo skaidrs, ka monetārā savienība nav nemaz tik nesadalāma. Vieglu scenāriju nav un jāizvēlas mazāk dārgais. Piemēram, Royal Bank of Scotland Group ekonomistu aplēses liecina, ka drahmas scenārija gadījumā netiks atmaksāti līdz pat 75% no Grieķijas parādsaistībām. Pašlaik acīmredzot nolemts, ka mazāk dārga varētu būt Grieķijas paturēšana eirozonā, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku šī valsts tiks turēta pie likviditātes sistēmas. Nav gan skaidrs, cik paši grieķi būs gatavi reālām reformām un tālākai budžeta tēriņu samazināšanai, ņemot vērā arī nopietno iekšpolitisko pretestību (iespējams, grieķi sarūpēs vēl arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas).

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Par ātru, dārgu un pārāk bezjēdzīgi - aptuveni tā uzņēmēji uztver Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada un paredz ieviest augstākas raudzes kases aparātus, lai izvairītos no krāpšanās un ēnu ekonomikas kopumā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Kaut gan MK noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada, uzņēmumi tam vēl ne tuvu nav gatavi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aprēķinājusi, ka ir nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro, lai tos īstenotu, un apmēram tikpat liela summa būtu vajadzīga, lai pielāgotu grāmatvedību un veiktu pārējos nepieciešamos priekšdarbus. Uzņēmumiem šādas liekas naudas nav, tāpēc iesaistītās nevalstiskās organizācijas jau sāk lūkoties valsts budžeta virzienā.

Finanšu ministrijā gan Dienai pagaidām nebija gatavi atbildēt, vai ko tādu vismaz daļēji būs iespējams finansēt no valsts līdzekļiem. Tomēr ne tikai finansiālais aspekts mulsina tirgotājus. Valdības iecere ar jauniem kases aparātiem cīnīties pret ēnu ekonomiku varētu piedzīvot fiasko. LTRK uzskata, ka «neadekvāti dārgais» risinājums negarantēs informācijas iegūšanu par reāli notikušajiem darījumiem. Kaut gan šogad jau tika pārcelts termiņš, sākot no kura jaunās prasības būtu jāievieš, tirgotāji ar to nav mierā un norāda, ka ir nepieciešams vismaz trīs gadu pārejas periods no brīža, kad kases aparātus un sistēmas būs iespējams iegādāties Latvijā.

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.