Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi nožēlu, ka Labklājības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās nodarbinātības ierobežošanai”, ko 30.novembrī pieņēma Ministru kabinets, nav ņemti vērā virkne LDDK jau vairākkārt Labklājības ministrijai pausto iebildumu, Db.lv informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne.
Lai samazinātu nelegālo nodarbinātību, problēma jārisina tās saknē, proti, atbildīgajām valsts institūcijām pievēršot lielāku uzmanību nelegālā ceļā iegūto līdzekļu atklāšanai, uzskata LDDK.
Nelegālās nodarbinātības finansēšanas avots ir juridisko personu nelikumīgi iegūtie un nedeklarētie naudas līdzekļi, kuri tiek iegūti gan no krimināli sodāmiem nodarījumiem, gan no legāliem, tomēr nedeklarētiem ienākuma avotiem. Tomēr ziņojumā Labklājības ministrija vairāk piedāvā cīnīties ar sekām, veicinot nevajadzīgu birokrātiju, apgrūtinot uzņēmumu darbu un atspoguļojot valsts institūciju vēlmi savas nepietiekamās kapacitātes problēmas risināt uz darba devēju rēķina. LDDK iestājas par godīgu uzņēmējdarbību, atklātu konkurenci un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi.
Ziņojumā izteiktie priekšlikumi veikt grozījumus Darba likumā, papildinot to ar prasībām darba devējam nodrošināt darba līgumu vai to kopiju un darba laika uzskaites tabeļu atrašanos vietā, kur darbinieks tiek nodarbināts, kā arī priekšlikums nodrošināt šo tabeļu parakstīšanu no darba devēja un darbinieka puses, nav atbalstāmi. Ņemot vērā to, ka daudzi uzņēmumi pāriet uz elektronisko informācijas glabāšanu, arī darba laika uzskaites tabeles ir atskaites, kas iegūstamas no informāciju sistēmām. Ik mēneša tabeļu drukāšana no programmas, lai savāktu parakstus, izraisa lieko birokrātiju un liekas izmaksas, kas traucē pirmkārt attīstīt uzņēmumiem e-pārvaldi komercdarbībā, kā arī mazās un vidējās komercdarbības attīstību kopumā. Prasība nodrošināt darba līgumu un darba laika uzskaites tabeļu atrašanos darba vietā ir absurda, ņemot vērā, ka ļoti daudzi darbinieki veic darbu nevis vienā, bet daudzās vietās, kas nozīmē, ka viņiem šie dokumenti būtu pastāvīgi jānēsā līdzi.
Praktiski neizpildāms ir priekšlikums noteikt, ka, ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki darbuzņēmēji, galvenais būvuzņēmējs sastāda visu būvobjektā strādājošo darbinieku sarakstu, norādot tajā darbuzņēmēju, pie kura nodarbināts darbinieks. Atkarībā no būvdarbu veikšanas stadijas apakšuzņēmēji un attiecīgi to darbinieki var mainīties ļoti bieži. Turklāt, LDDK uzskata, ka katram apakšuzņēmējam būtu pašam jāatbild par darba tiesisko attiecību kārtību savā uzņēmumā, līdz ar to, nav pamatoti šāda saraksta sastādīšanas atbildību uzlikt galvenajam būvuzņēmējam.
LDDK iebilst arī pret vēlmi aizliegt publiskot plašsaziņas līdzekļos darba sludinājumu, ja tajā nav norādīts komersanta nosaukums un reģistrācijas kods, kā arī citu saimnieciskās darbības subjektu, kas veic sistemātisku saimniecisku darbību par atlīdzību, nosaukums un reģistrācijas kods. Uzskatām, ka šāda prasība nav pamatota, jo šāda informācija var būt saistīta ar komercnoslēpumu vai individuālo uzņēmuma attīstības koncepciju. Turklāt, nav saprotams, kas veiks sludinājumos ievietotās informācijas patiesuma kontroli, kas nesīs atbildību par nepatieso datu sniegšanu, kā arī citi ar šādas kārtības administrēšanu saistītie nosacījumi.
LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt rūpīgu izvērtējumu izteiktajam priekšlikumam par vienota nodarbināto personu reģistra izveidošanu un reģistrēšanās kārtību valstī, kā arī ir nepieciešams to vispusīgi apspriest ar visām ieinteresētajām institūcijām. Šo priekšlikumu LDDK atbalstīs tikai gadījumā, ja darba devējiem netiks radīti papildus šķēršļi un izdevumi komercdarbības veikšanai, kā arī gadījumā, ja tiks nodrošināta efektivitāte – vienu reizi valsts pārziņā nonākusi informācija tikts izmantota reģistra izveidei un turpmāk visās valsts institūcijās. Vienlaikus jāatrisina jautājums par līdz šim jau nodarbināto personu iekļaušanas procesu šajā reģistrā, tā savietojamību un izmantojamību Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību pildīšanai un citiem nolūkiem.