Eiropas Komisija ES dalībvalstīm atprasa kopumā 115,2 miljonus eiro lauksaimniecības veicināšanas politikai dotās naudas. Tā kā daļa šīs naudas ir jau atmaksāta, pašlaik runa ir par 54,3 miljoniem.
Šo naudu jāieskaita atpakaļ ES budžetā, jo tās izlietojums vai nu neatbilst ES noteikumiem vai zemkopības tēriņu kontroles procedūrai. Dalībvalstu pienākums ir pārbaudīt ES fondu naudas izmantošanas atbilstību Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) noteikumiem, un EK savukārt ir jānodrošina, lai tas tiešām tā notiktu.
Portāls egovmonitor.com ziņo, ka pēc EK lēmuma lauksaimniecības naudu būs jāatmaksā Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Nēderlandei, Polijai, Portugālei, Somijai, Zviedrijai un Lielbritānijai. Latvijas šai sarakstā nav.
Lielākās summas attiecas uz britiem (29,8 miljoni, 0,3 jau samaksāti), itāļiem (48,8 miljoni, 23,3 jau samaksāti) un holandiešiem (14,6 miljoni, 0,1 jau samaksāts). Britiem subsīdiju izmaksas nav atbildušas virknei ES regulējumu, bet itāļiem pārmetums ir par reālu naudas samaksas zemniekiem novilcināšanu un vājo subsidēto olīveļļas ražotņu un olīvu audzētāju kontroli. Holandiešu nogrēkošanās ir līdzīga kā britiem.
Par CAP naudas izlietojumu dalībvalstīs galvenokārt atbild aģentūras, kas atbildīgas par tās izmaksu. To sfērai piekrīt arī kontroles pasākumi, piemēram, par zemnieku iesniegumu atbilstīgumu tiešmaksājumu noteikumiem. EK ik gadu veic vairāk par 100 auditu, pārbaudot dalībvalstu veikto uzraudzību un iepriekš konstatēto nepilnību novēršanu. Tās varā ir arī atsaukt šos tiešmaksājumus, ja audits neuzrāda dalībvalsts pietiekamu atsaucību EK prasībām un nespēju garantēt fondu pierotu izlietojumu.