Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSH no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem, informē aviosabiedrībā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.Šonedēļ airBaltic demonstrēs vienu no savām Bombardier CS300 lidmašīnām lielākajā Āzijas aviācijas izstādē – Singapūras aviošovā.

Līdz šim airBaltic ar Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 760 000 pasažieru. airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 7 354 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 19 345 stundas.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» pārdēvējis «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220», otrdien paziņojis «Airbus».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pagājušā gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmai, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām.

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» pārdevis reģionālo pasažieru lidmašīnu CRJ programmu Japānas uzņēmumam «Mitsubishi Heavy Industries», otrdien paziņoja abas kompānijas.

Darījuma vērtība ir 550 miljoni ASV dolāru.

Līdz ar to «Bombardier» aviācijas jomā paliks tikai nelielo biznesa klases lidmašīnu tirgū. Nesen «Bombardier» pārdeva savu vidējās distances aviolaineru programmu «CSeries» Eiropas ražotājam «Airbus», kas to pārdēvēja par A220. Šīs lidmašīnas savā flotē ievieš Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic», ar tām nomainot «Boeing» ražotos lainerus. Savukārt turbopropelleru lidmašīnu programmu «QSeries» «Bombardier» šogad pārdeva Kanādas investīciju fondam «Longview Aviation Capital».

CRJ programmas pārdošanas darījumu paredzēts pabeigt nākamā gada pirmajā pusē, jo tam vēl jāsaņem regulatoru apstiprinājums.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft pirmdien paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

«Tā kā CS300 ietaupa vairāk nekā 22% degvielas, tas sniedz iespēju saglabāt zemas operatīvās darbības izmaksas,» uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Tagad mēs sākam īstenot savas biznesa stratēģijas nākamo fāzi – Destination 2025, kuras ietvaros airBaltic paredz paplašināt uzņēmuma darbību. Jaunā biznesa plāna būtiskākā sastāvdaļa ir lielākas un ekskluzīvākas flotes izveide, kas sastāv tikai no CS300 tipa lidmašīnām, kas ir piemērotākās mūsu darbības tirgum,» viņš piebilst.

Jaunais biznesa plāns Destination 2025 ir balstīts uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – nodrošinot regulārus savienojumus uz galvenajām Eiropas pilsētām. Stratēģija paredz, ka airBaltic līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānija «Bombardier» otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos pārdot līdz 24 «CSeries» lidmašīnām Ēģiptes aviokompānijai «EgyptAir» par gandrīz 2,2 miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro).

Saskaņā ar starp abiem uzņēmumiem noslēgto vienošanos «EgyptAir» pasūtījusi 12 «CS300» lidmašīnas, kā arī saņēmusi iegādes tiesības vēl 12 lidaparātiem, norāda «Bombardier».

1932.gadā dibinātā «EgyptAir» ir vecākā lidsabiedrība Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kas nodrošina lidojumus uz 70 galamērķiem 60 valstīs.

Kā vēstīts, Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» oktobrī paziņoja, ka iegūs vairākuma akcijas «Bombardier CSeries» lidaparātu programmā.

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai.

Kā ziņots, Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ir noslēgusi līgumu par 20 «CS300» sērijas lidmašīnu piegādi, kļūstot par pirmo lidsabiedrība pasaulē, kas saņēma un sāka lidojumus ar šīs sērijas lidmašīnām. «airBaltic» augustā saņēma septīto no 20 pasūtītajām «CS300» lidmašīnām. Paredzēts, ka līdz gada beigām «airBaltic» flotē būs kopumā astoņi «CS300» gaisa kuģi. Savukārt atlikušās lidmašīnas plānots saņemt līdz 2019.gada beigām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Bordo lidostu Francijā.

«Bordo ir airBaltic astotais šā gada jaunais vasaras galamērķis no Rīgas,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents.

airBaltic lido no Rīgas uz Bordo divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas un 30 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Bordo ir no 79 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft nesen paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos aviorūpnīcas Belfāstā, Kasablankā un Dalasā ASV kompānijai «Spirit AeroSystems».

Darījuma vērtība ir 1,2 miljardi ASV dolāru (1,1 miljards eiro). Par nodomu pārdot šīs rūpnīcas «Bombardier» paziņoja maijā. Pārdošana ir daļa no plašas «Bombardier» restrukturizācijas.

Rūpnīcā Belfāstā, Lielbritānijā, tiek montēti spārni lidmašīnām «Airbus A220», Kasablankā, Marokā, tiek ražoti spārnu un fizelāžas komponenti, savukārt Dalasā, ASV, tiek veikta lidmašīnu tehniskā apkope un remonts.

Visu trīs rūpnīcu plānotie ieņēmumi šogad ir apmēram miljards ASV dolāru (0,9 miljardi eiro). "Spirit AeroSystems» piegādā lidmašīnu komponentus aviolaineru ražotājiem «Airbus» un «Boeing».

Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem «Bombardier» vairākumu akciju savā «CSeries» lidmašīnu programmā pārdeva Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus». Pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220». Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos rūpnīcu Ziemeļīrijā, kurā tiek ražoti spārni Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» lidmašīnām.

Belfāstas rūpnīcas pārdošana tiek īstenota saistībā ar biznesa reorganizāciju.

«Bombardier», kas jau pērn globālās restrukturizācijas programmas ietvaros Belfāstā likvidēja 490 darbvietas, ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļīrijā ar aptuveni 3600 strādājošajiem.

Vienlaikus uzņēmums arī pavēstīja, ka pārdos ražotni Marokā.

«Bombardier» arī ziņo, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa gandrīz pieckāršojusies un sasniegusi 239 miljonus dolāru (213,2 miljonus eiro).

Kā ziņots, saskaņā ar 2017.gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» ceturtdien paziņoja, ka noslēdzis darījumu par 120 A220-300 lidmašīnu pārdošanu 11 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) vērtībā.

«Airbus» norāda, ka 60 no šīm lidmašīnām saņems ASV zemo cenu lidsabiedrība «JetBlue», bet vēl 60 lidmašīnas tiks piegādātas aviokompānijai «Moxy», kas darbību sāks vien 2021.gadā.

«Airbus» 2017.gadā ieguva akciju vairākumu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmuma «Bombardier» «CSeries» programmā. Savukārt pērn «Airbus» pārdēvēja «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

#ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries.

ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries

Bombardier varēs tirgot jaunās CSeries lidmašīnas ASV bez ievedmuitas teju 300% apmērā. Šādu negaidītu lēmumu vienprātīgi pieņēmusi ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (STK), kā rezultātā kompānijas akciju cena uzlēca par 15%, vēstīja Reuters. Amerikāņu ražotāja Boeing apsūdzības kanādiešiem par valsts atbalsta izmantošanu dempinga cenu piedāvāšanā Delta Air Lines nav vienīgais strīds starp abām kaimiņvalstīm, kuras diskutē arī par Kanādas kokmateriālu un ASV piena produkcijas tarifiem, turklāt prezidents Donalds Tramps vēlas viest izmaiņas Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumā (NAFTA).

STK komisāri nosprieda, ka Bombardier cenas nav kaitējušas Boeing, un neņēma vērā ASV Tirdzniecības departamenta rekomendāciju uzlikt CSeries lidmašīnām ievedmuitu piecu gadu garumā. Lēmums palīdzēs kanādiešiem pārdot jaunās lidmašīnas ASV laikā, kad brazīliešu konkurents Embraier ievieš tirgū savas jaunās E190-E2 lidmašīnas. Bombardier iepriekš norādīja, ka Boeing sūdzība bijusi vien vēlme gūt sev labumu, jo tai bijušas sarunas ar Brazīlijas ražotāju par apvienošanos. Iespējams, ka amerikāņi pēdējo vārdu vēl nav teikuši, uzsver Bloomberg, norādot uz Boeing ciešajām saitēm ar D. Trampu, kurš nule kā uzkrāvis ievedmuitu importa saules baterijām un veļasmašīnām, jo tās kaitējot ASV rūpniecībai. Leeham analītiķi, citējot juridiskā biroja Harris Bricken juristu Viljamu Periju, gan norāda, ka iespējas Boeing panākt savu, pārsūdzot lēmumu, ir visai niecīgas.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka 20. jūlijā tā sākusi lidmašīnu Bombardier Q400 NextGen atgriešanas procesu to iznomātājam Nordic Aviation Capital.

"Pirmais lidmašīnas atgriešanas lidojums iezīmē mūsu iepriekšējā attīstības posma oficiālu noslēgumu. Mūsu Q400 flote palīdzēja mums nonākt tur, kur esam šodien – veicot lidojumus ar jaunāko un modernāko floti Eiropā. Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes izaugsmes mugurkauls," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

airBaltic lēmumu pāriet uz floti, kurā būtu tikai Airbus A220 lidmašīnas, pieņēma Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada pavasarī. Sagaidāms, ka visas 12 Q400 NextGen lidmašīnas iznomātājam tiks atgrieztas līdz gada beigām.

Pirmā Bombardier Q400 NextGen lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2010. gadā. Šo gadu laikā 12 dažādas Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas kopumā pārvadājušas vairāk nekā 11 miljonus pasažieru un veikušas vairāk nekā 222 tūkstošus lidojumu visā Eiropā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Maršrutā Rīga‒Brisele Bombardier CS300 lidmašīnas salīdzinājumā ar Q400 lidmašīnām samazina lidojuma laiku par teju 40 minūtēm, bet izmaksas uz sēdvietu - par 57%, to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja AirBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

Izšķiršanās par Bombardier CS300, nevis Boeing vai Airbus lidaparātu iegādi notika 2011.‒2012. gadā, kad AirBaltic finansiālā situācija nebija visai spoža, bet lidapārāts vēl bija tikai uz papīra. Turklāt kanādiešu ražotājs neko tik lielu nebija būvējis, un tika izmantoti kompozītmateriāli, ar ko viņiem nebija pieredze. Proti, bija daudz nezināmo, kādi varētu būt plusi un mīnusi, un līdz ar to arī risks, atzīmēja P. Cālītis.

AirBaltic izmanto CS300 jau vairāk nekā gadu un kopumā ar jaunajām lidmašīnām pārvadājusi vairāk nekā vienu miljonu pasažieru, veicot varāk nekā 9100 lidojumu 24 tūkst. stundu garumā. Šogad lidsabiedrības rīcībā būs 12 Boeing 737, 12 Bombardier Q400 un astoņas jaunās CS300 lidmašīnas. Pēc P. Cālīša teiktā, ieguvumi no vienotas flotes, uz ko avikompānija iet, ir, piemēram, vienāda pasažieru pieredze, darbības vienkāršība, iespēja mainīt pilotus, kā arī tālāku lidojumu (+30%) iespēja. Jaunās lidmašīnas ļauj ietaupīt 20% degvielas, kas ir liels ieguvums degvielas cenu nestabilitātes dēļ.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.