Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Vēlāk videointetrvijā Dienai J. Timma atklāja, ka aptuveni 10% no aizņēmuma summas ir komisija par labu finansējuma piesaistes platformai. Summa var svārstīties. Savukārt intereses procenti investoriem ir fantastiski labi, jo pasaulē esot daudz cilvēku, kuri grib labi nopelnīt un tik daudz neinteresējas par risku. Diena atbilstoši D. Piskunova norādēm, ka Igaunijā reģistrētās pūļa platformas nereti līdzinās poncija shēmām, prognozēja, ka arī Crowdestor var piemeklēt krahs aptuveni 3 gadu periodā, jo tāds ir šo shēmu ilgākais dzīves cikls. Šobrīd ir pagājuši divi gadi, turklāt ir iespēja legāli reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas Latvijā, šo iespēju jau izmantojuši vairāki komersanti, tomēr ne Jānis Timma.

Crowdestor vēl aizvien Igaunijā

Kā redzams pēc reģistrācijas datiem un Crowdestor interneta vietnes – pūļa platformas oficiālā reģistrācijas vieta ir Igaunija. Platformas mājas lapā redzams aktīvo projektu, investētās naudas un atdotās naudas apjoms, ko katrs var analizēt individuāli. Savukārt blogs noslēdzas 2021. gada septembrī. Līdz šim laikam interneta vietnē ir aktīvs blogs ar neskaitāmām publikācijām par projektiem, bet aizpērnā gada rudenī tās vienkārši izbeidzas. J. Timmas Latvijā dibinātie uzņēmumi sākot no SIA CR 1 un beidzot ar SIA CR 13 Events vairumā gadījumu izskatās vāji. Proti, vairumam nav apgrozījuma, peļņa ir negatīva, lai arī uzņēmumam Crowdestor Investments negatīvas peļņas nav.

Crowdestor Investments SIA ir uzņēmums, kas ir vairuma CR īpašnieks un kur satek kopējie ieņēmumi no lielākās uzņēmumu daļas. Augustā atbilstoši Lursoft datu bāzes ziņām, uzņēmums bija parādā Valsts ieņēmumu dienestam 66651,90 eiro. Protams, ja par patiesību ņemam J. Timmas stāstus par desmitiem miljonu eiro lielu apgrozījumu iepriekš, 66 tūkstoši šobrīd tāds nieks vien ir, tomēr, ja nieks, tad to varētu arī nomaksāt.

Videointervijā Dienai 2021. gadā J. Timma pauda, ka labprāt jau Latvijā reģistrētu pūļa platformu, bet šādas iespējas nav, jo nav regulējuma. Šobrīd izskatās, ka iespējas nav, jo ir nodokļu parāds. Ir pagājis vairāk nekā pusgads kā Latvijas regulējums pieļauj kolektīvās finansēšanas platformu licencēšanu, tomēr J. Timma nav pārcēlis platformas darbību uz Latviju, lai arī uzņēmumi, kas apstrādā aizņēmumus ir reģistrēti Latvijā. Jāpiebilst, ja pēc ekspertu novērtējuma Igaunijas regulējums ir nedaudz liberālāks, kas arī var ietekmēt izvēli. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka vairāki komersanti Latvijā platformas ir licencējuši un uzsākuši aktīvu darbību, ar ko Diena vēlas norādīt, ka mūsu iepriekšējā kritika par Crowdestor nav bijusi vērsta uz visu nozari pēc būtības, bet gan uz darbību, kas radīja šaubas.

Apgrozījums, peļņa - zaudējumi

Apgrozījums nulle, ir zaudējumi – gluži tā var teikt par vairumu Crowdestor grupas SIA CR ar numuru uzņēmumiem, kur patiesā labuma guvējs ir Jānis Timma ar vienu izņēmumu – SIA CR 8. Jau norādījām, ka CR uzņēmumu apgrozījums vairumā gadījumā ir nekāds, proti, nulle eiro. Savukārt peļņas sadaļā Lursoft datu bāzē atrodamas negatīvas vērtības. SIA CR1 strādājis ar vairāk nekā 100 tūkstošus vērtiem zaudējumiem. CR3 zaudējumi tikai nepilns tūkstotis. CR5 zaudējumi nepilni 6500 eiro. SIA CR6 ir pozitīvais izņēmums - apgrozījums 872 323, bet peļņa 116 tūkstoši eiro. SIA CR7 apgrozījums ap 80 tūkstošiem eiro, bet arī zaudējumi ap 80 tūksotšiem.SIA CR8 ir vēl viens izņēmums, kur jau no 2021. gada augusta patiesā labuma guvēja ir kāda Anastasija Provorotova. Gada pārskats par 2022. gadu nav iesniegts, bet 2021. gadā zaudējumi pārsniedz 166 tūkstošus eiro. SIA CR 9 ir vēl viens pozitīvais piemērs, apgrozījums 77 tūkstoši, peļņa 64 tūkstoši eiro. Fascinējoši rādītāji uzņēmumam ar kādiem var palepoties tikai vēl daži Latvijā, parasti vienas personas uzņēmumi, kas darbojas komunikāciju vai IKT pakalpojumu jomā. Uzņēmumi CR11 līdz CR13 grupā strādājuši ar nulles apgrozījumu un minimāliem zaudējumiem.

Spēkstacijai uztaisīta mamma un vecmamma

Paša J. Timmas vēsturiskais uzņēmums SIA Powerhause Sarkandaugava 2022. gadā strādājis ar 800 eiro apgrozījumu un 85 tūkstošu eiro vērtiem zaudējumiem. Diena šajā publikācijā neinteresējas par aktuālajām saistībām platformā, aizņēmumiem un atdošanu, bet tikai fiksē 2022. gada noslēgumu atbilstoši uzņēmumu gada pārskatiem. Proti, fiksējam situāciju no Latvijā iespējamiem datu resursiem, nemēģinot iedziļināties uzņēmumu saistībās. Tādas, protams, ir - parāds VID - 1324 eiro. Tomēr būtiskākais fakts par vecāko uzņēmumu grupā, kas savulaik ņēmis aizņēmumus platformā Crowdestor un pieder pašam J. Timmam ir, ka tā daļas apķīlātas pie SIA Bono Powerhause, kas savukārt pieder SIA Power Capital, kura īpašnieks ir Jānis Timma. Kādēļ šāda īpašumu shēma uzņēmēji var spriest paši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru