Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Viļņas lidostā 31.janvārī oficiāli sākta jauna pasažieru izlidošanas termināļa būvniecība, kas ļaus palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un palielināt pakalpojuma kvalitāti, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Savukārt Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" izpilddirektors Aurims Stikļūns uzsvēra, ka projekts būtiski maina lidostas attīstības stratēģiju.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Viļņas lidosta ir izaugusi un "jaunais terminālis, kuru mēs visi gaidām, ļaus dubultot tās kapacitāti", ministrs sacīja būvdarbu sākšanas pasākumā.

Jaunais terminālis arī pacels pakalpojuma kvalitāti "pilnīgi citādā līmenī", viņš piebilda.

Ar jauno termināli Viļņas lidosta spēs padarīt efektīvāku visu infrastruktūru, jo īpaši pēc tam, kad Eiropas standarta sliežu platuma ātrvilciena dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars sasniegs lidostu, sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Savukārt lidostas operatorkompānijas vadītājs paziņoja, ka ar jaunā termināļa būvniecību tiek sākta visas Viļņas lidostas modernizēšanas programma.

Modernā termināļa projekts pašos pamatos mainīs lidostas attīstības stratēģiju un ļaus izlabot agrākos paplašināšanas darbos pieļautās kļūdas, teica Stikļūns.

Viļņas lidostas jauno izlidošanas termināli, kura platība būs 14 400 kvadrātmetru, būvē iepirkuma konkursa uzvarētājs "Eikos statyba", ar kuru noslēgts 50,2 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērts līgums.

Līdz 2024.gada beigām Viļņas lidostas pasažieru termināļu platība tiks palielināta par trešdaļu, tie stundā varēs apkalpot 2400 pasažieru, kas ir vairāk nekā divreiz lielāks skaits nekā pašlaik.

Plānots, ka pasažieri jauno termināli varēs sākt izmantot 2025.gadā.

Viļņas lidostā pērn apkalpoja 3,91 miljonu pasažieru salīdzinājumā ar 1,9 miljoniem 2021.gadā un pieciem miljoniem pasažieru 2019.gadā, kad aviācijas sektoru nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina operatorkompānijas sniegtā informācija.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Pirmdien Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijai tika prezentēts detalizēts tehniskais pētījums par Viļņas posma nozīmi Rail Baltica dzelzceļa projektā.

Pētījumu veica starptautiskā inženierijas risinājumu kompānija AECOM, ņemot vērā paredzētos ieņēmumus no pasažieru un kravu pārvadājumiem un to pievienotās vērtības. Secinājumos norādīts, ka Viļņas posmam būs ievērojama ietekme uz vispārējo Baltijas valstu ekonomisko stāvokli, norādīja ministrija.

«Pētījums apstiprinājis, ka dzelzceļa posms Viļņā ir nozīmīgs ekonomiskais faktors Baltijas valstīs, līdz ar to pilnvērtīgi izmantots galvaspilsētas potenciāls var pozitīvi ietekmēt projektu kopumā,» paskaidroja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Šā gada jūnijā Baltijas valstu pārstāvji vienojās iekļaut akcionāru līgumā arī Viļņu un nolēma, ka projekta izpildes laikā Viļņas posmam valstis centīsies iegūt ES finansējumu.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" un Ungārijas "Wizz Air" tiesā apstrīdējušas Viļņas lidostas lēmumu no šā gada sākuma palielināt lidostas nodevas aviokompānijām.

20.janvārī Viļņas administratīvā apgabaltiesa pieņēma izskatīšanai lidsabiedrību sūdzību pret Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" un Lietuvas Transporta drošības administrācijas lēmumiem.

"Ryanair" un "Wizz Air" uzstāj, ka nepamatots ir operatorkompānijas vadītāja 2022.gada 22.jūlijā parakstītais rīkojums par Viļņas lidostas nodevu paaugstināšanu un administrācijas direktora 15.decembrī parakstītais rīkojums, ar kuru tika noraidīta jauno nodevu apstrīdēšana, pirmdien informēja tiesā.

Piektdien tiesa noraidīja aviokompāniju lūgumu apturēt jaunās nodevas līdz spēkā stājas tiesas spriedums.

"Lietuvos oro uostai" paziņoja, ka abas aviokompānijas bieži ir iesniegušas sūdzības par lidostu nodevām arī citās valstīs, un lidostas operatora vērtējumā sūdzība par Viļņas lidostas nodevām ir nepamatota.

Viļņas starptautiskā lidosta nākamajam gadam izstrādājusi ambiciozu plānu – pasažieru pārvadājumus paredzēts palielināt par vienu ceturto daļu, tāpat plānots pievienot septiņus jaunus lidojumu galamērķus, citējot Viļņas lidostas pārstāvi Sandru Šiaulieni (Sandra Šiauliene), vēsta baltic-course.com.

2011. gadā Baltijas lidostu aviācijas izaugsme ir bijusi straujākā Eiropā – kopumā pārvadāto pasažieru skaits pērnā gada 11 mēnešos piecās Baltijas valstu lielākajās lidostās Rīgā, Tallinā, Viļņā, Kauņā un Palangā pieaudzis par 15%. Tas ir krietni vairāk nekā Eiropas lidsotās kopumā, kur pasažieru pārvadājumu apjoms pieaudzis vidēji par 4,5%.

Pasažieru skaits Lietuvas lidostās kopumā minētajā periodā ir pieaudzis par 17%, bet Viļņas starptautiskajā lidostā – par 22%.

«Pasažieru skaits sāka pieaugt pērnā gada aprīlī, un turpinājās visu gadu,» stāstīja Viļņas lidostas pārstāvis Tomass Vaišvila (Tomass Vaišvila). Viņš skaidro pasažieru skaita pieaugumu ar jaunas «zemo cenu» sistēmas ieviešanu, kā arī pasākumu veikšanu lidsotas izmaksu samazināšanā. «Veiktās izmaiņas palīdzēja mums piedāvāt izdevīgus nosacījumus aviokompānijām,» stāsīja T. Vaišvilla.

Pāces vilnas fabrika 1. aprīlī oficiāli vērusi durvis savai vēstniecībai Rīgā, lai būtu tuvāk saviem klientiem un sadarbības partneriem. Šogad Pāces vilnas fabrika atzīmē savas pastāvēšanas 125. gadadienu, un pēdējos gados tā ieguvusi jaunu elpu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fabrikā tapušās aitas vilnas dzijas šķeteres nu jau mēro ceļu ne tikai uz abām kaimiņvalstīm, bet arī uz Poliju, Vāciju, Somiju, Dāniju, Ukrainu, Krieviju un pat Japānu.

Pāces vilnas fabrikas saimnieki Dins un Jolanta Derkevici jokojot sevi dēvē par vilnas magnātiem. Dundadzniekiem piederošā pilna cikla vilnas fabrika tāda ir vienīgā Latvijā. Dins Derkevics tajā sāka saimniekot pašā krīzes karstumā, un nācies ieguldīt daudz spēka un līdzekļu, lai augtu līdz pašreizējiem apjomiem. Pēc tēva aiziešanas mūžībā Dins pārņēma biznesu un pirmos divus gadus pamatīgi iepazinās ar visu procesu – ražošanas mašīnām, mazgāšanu, krāsošanu. «Ja uzņēmuma vadītājs nezina savas mašīnas un to, kā tās darbojas, tad viņš nevar vadīt uzņēmumu,» viņš ir pārliecināts. Tagad jau pagājuši septiņi gadi vadītāja amatā, un Dins ir gandarīts, ka visu apguvis no pamatiem.

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Līdz ar 2013. gada iestāšanos Tallina kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas saviem iedzīvotājiem sabiedrisko transportu ļauj izmantot bez maksas.

Pārejas periodā pirmās dienas Tallinas autobusos, trolejbusos un tramvajos pastiprināti dežūrēs municipālās policijas darbinieki, kas palīdzēs pasažieriem aprast ar jauno sistēmu, vēsta Postimees.

Tallinas Municipālās policijas darbinieki vienu nedēļu divu cilvēku komandā Tallinas sabiedriskajā transportā dežūrēs no 2. līdz 5. janvārim. Tāpat tiks izplatītas sabiedriskā transporta lietošanas pamācības.

Postimees arī ziņo, ka pirmajās nedēļās kontrole sabiedriskajā transportā nebūs «tik stingra», taču tas nenozīmējot, ka Tallinas sabiedrisko transportu var izmantot bez biļetes - bezmaksas vai maksas.

«Es ceru, ka visiem mums jaunajā situācijā mēs spēsim panākt mierīgu sadarbību, lai atrisinātu visas iespējamās problēmas,» norāda Tallinas Municipālās policijas vadītāja Monika Randa.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Pasaules akciju biržās ceturtdien cenas lielākoties pieauga, jo labie mazumtirdzniecības dati kliedēja bažas par ASV ekonomiku.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina ceturtdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs par 0,3%.

Pagājušās nedēļas sākumā neiepriecinošie ASV darba tirgus dati izraisīja strauju kritumu pasaukes akciju biržās, jo bija radušās bažas, ka pasaules lielākā ekonomika varētu nonākt recesijā.

"Šodienas ziņas bija kā gaismas ieslēgšana tumšā guļamistabā, lai atklātu, ka zem gultas tomēr nav nekādu biedējošu briesmoņu," konstatēja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Arī šodien vairums Eiropas akciju tirgos valdīja negatīvas noskaņas, kurām sekoja arī Viļņas un Tallinas biržas, kuru raksturojošie indeksi saruka par attiecīgi 1,94% un 2,3%. Tikmēr Rīgas birža izcēlās un demonstrēja pārliecinošu izaugsmi. Rezultātā pašmāju biržu raksturojošais OMXR palielinājās par 3,54%.

Jāpiebilst gan, ka Rīgas biržās indeksa izaugsmei kārtējo reizi palīdzēja tikai straujš Ventspils naftas akcijas cenas kāpums. Db.lv jau rakstīja, ka trešdien pēc vairākiem paziņojumiem saistībā ar atcelto akcionāru sapulci Ventspils naftas akcijas cena uzkāpa par 25,2%, līdz 1,69 latiem. (lielākais apgrozījums NASDAQ OMX Riga biržā). Kopējais Rīgas biržās apgrozījums bija 47,2 tūkst. Ls.

Krietni apjomīgāka tirdzniecība kārtējo reizi bija abās Baltijas kaimiņu biržās. Tallinas un Viļņas biržu kopējais tirdzniecības apgrozījums bija attiecīgi 1,67 milj. EUR un 982,5 tūkst, EUR. Jāpiebilst, ka Tallinas biržā šodien akcijas cenas kāpumu nepiedzīvoja neviena uzņēmuma akcija, tikmēr Viļņas biržā cenas kāpumu piedzīvoja vien divu kompāniju akcijas.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga, pateicoties tam, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple» kļuva par pirmo privāto uzņēmumu, kura vērtība vērtspapīru tirgū pārsniegusi triljonu ASV dolāru.

Eiropas biržu indeksi kritās, turpinoties bažām par tirdzniecības karu. Frankfurtes biržas indekss saruka par 1,5%, un analītiķi vainoja ASV tarifu draudus, kas sevišķi smagi skartu autobūvniekus. Parīzes biržas indekss kritās par 0,7%, bet Londonas biržas indekss – par 1,0%.

«Apple» akcijas cena ceturtdien pieauga par 2,9% līdz 207,39 dolāriem.

«Apple» akcijas cenas kāpums vēlreiz apliecināja to, ka tehnoloģijas turpina būt par «sektoru, kas virza uz priekšu tirgu,» sacīja «Meeschaert Capital Markets» prezidents Gregorijs Volohins.

Akcijas citās nozarēs tomēr bija pakļautas spiedienam, pastiprinoties bažām par tirdzniecības karu pēc ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pieauga pēc ziņojuma par ASV patēriņa cenu inflācijas samazināšanos un jaunu izlīguma soli ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās.

Analītiķi atzina, ka noskaņojumu uzlabojis arī Turcijas lēmums pacelt procentlikmes, kas izraisījis Turcijas liras vērtības palielināšanos.

«Galu galā tirgu kustību ceturtdien izraisīja nevis samērā neinteresantās Anglijas Bankas vai ECB jaunākās ziņas, ne arī ļoti vajadzīgā un milzīgā Turcijas Centrālās bankas procentlikmju celšana, bet gan vilšanos radošie inflācijas dati no ASV,» sacīja «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

ASV patēriņa cenu gada inflācija augustā samazinājās līdz 2,7% no 2,9% jūlijā, likvidējot vienu spiediena avotu, kas varētu pamudināt Federālo rezervju sistēmu (FRS) pacelt procentlikmes straujāk, nevis pakāpeniski.

«Apple» akcijas cena pieauga par 2,4% dienu pēc tās jauno «iPhone» modeļu prezentācijas, veicinot Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos par 0,8%.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Neskatoties uz vairākiem kopējiem maršrutiem, Lietuvas lidostas joprojām nav nopietnas konkurentes Rīgai, tomēr uz lauriem gulēt nav pamata.

Pasažieru skaits apliecina, ka Rīgas lidosta joprojām ir nozīmīgākā lidosta Baltijā, lai gan 2012. gadā tā piedzīvoja pirmo pasažieru skaita kritumu kopš tūkstošgades mijas – 5,1 milj. pasažieru vietā Rīga apkalpoja vien 4,76 miljonus. Viļņas un Kauņas lidostās pasažieru skaits ir krietni mazāks – attiecīgi 2,2 milj. un 830 tūkst.

Tomēr Viļņas lidostas pasažieru skaits pēdējos sešos gados turpina pastāvīgi pieaugt, lai gan Lietuvas aviācijas tirgu būtiski ietekmēja nacionālās aviokompānijas flyLAL bankrots 2009. gadā. Tāpēc abas Lietuvas lielākās lidostas strādā galvenokārt ar zemo cenu lidsabiedrībām – Ryanair un Wizzair. Viļņas lidosta šogad prognozē 11% pasažieru skaita pieaugumu, savukārt Rīgas lidosta, pēc tās vadītāja Alda Mūrnieka izteikumiem, šogad cer stabilizēties, kas nozīmē aptuveni tādu pašu pasažieru skaitu kā pērn, lielāko uzsvaru liekot uz saviem Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem skrejceļa rekonstrukcijas darbiem.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Šodienas tirdzniecības sesiju Baltijas biržās ar vērtības kāpumu noslēdza vien Rīgas biržu raksturojošais OMXR indekss, kurš spēja pakāpties par 1,1%. Sliktāks noskaņojums valdīja Tallinas un Viļņas biržās, kuru raksturojošo indeksu vērtības samazinājās par attiecīgi 1,05% un 0,33%.

Rīgas biržā šodien lielākais apgrozījums bija ar Latvijas balzama akcijām, kuras piecos darījumos tika tirgotas 4,94 tūkst. Ls apjomā. Tirdzniecības rezultātā minētā uzņēmuma akcijas cena samazinājās par 2,42% līdz 2,1 Ls. Jāsaka, ka šodien Rīgas biržas indeksam plusos iebraukt palīdzēja Ventspils naftas akcijas cenas kāpums par 7,44% līdz 1,4 Ls (tiesa gan, apgrozījums bija vien 300 Ls).

Savukārt visā Baltijā kopumā šodien lielākais apgrozījums (67,2 tūkst. Ls) bija ar Viļņas biržā kotētajām Sanitas akcijām, kuras cena pieauga par 0,93% līdz 5,45 EUR.

Jāpiezīmē, ka Rīgas biržas kopējais apgrozījums šodien bija 20,25 tūkst. Ls. Ievērojami lielāks tas bija Viļņas un Tallinas biržās, kur tirdzniecības apgrozījums sasniedza attiecīgi 300,7 tūkst. EUR un 291,8 tūkst. EUR.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt procentlikmes un līdzīgus lēmumus ceturtdien pieņēma citas centrālās bankas.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās par vairāk nekā 1%, bažām par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu papildinot bažas par ļoti augstām procentlikmēm.

ASV Pārstāvju palātas galēji labējie locekļi ir līdz šim bloķējuši svarīgus tēriņu likumprojektus Kongresā, palielinot iespējamību, ka ASV valdības darbs var tikt apturēts 30.septembrī pēc pusnakts.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi pēdējo gandrīz divu gadu laikā bāzes procentlikmi saglabāja nemainīgu, ņemot vērā negaidīto inflācijas kritumu valstī.

Arī Šveices centrālā banka ceturtdien bāzes procentu likmi saglabāja nemainīgu, norādot, ka iepriekš īstenotie samazinājumi palīdzējuši cīnīties pret augsto inflāciju.

Akciju cenas Volstrītā un eirozonas biržās ceturtdien kritās, sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām un publiskotiem datiem liecinot par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Londonas biržas indekss pretēji šai tendencei pieauga, sasniedzot jaunu rekordu.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 1,6%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme par prognozēto, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV ekonomika pirmajā ceturksnī palielināsies par 2,5%.

Jaunie ASV ekonomikas izaugsmes dati pārsteidza analītiķus, kurus iepriekš bija iedrošinājuši labi ASV nodarbinātības un mazumtirdzniecības apgrozījuma dati.

"Meta" trešdien ziņoja par ceturkšņa peļņas pieaugumu, bet uztrauca analītiķus ar paziņojumu, ka paredz iztērēt 35 līdz 40 miljardus ASV dolāru par investīcijām mākslīgajā intelektā.