Kanādas Karaliskā naudas kaltuve oficiāli izbeigusi viena centa, saukta arī par peniju, izdalīšanu finanšu institūcijām, tādējādi uzsākot atteikšanos no šīs monētas lietošanas.

Lēmums par penija lietošanas pārtraukšanu tiek skaidrots ar tā kalšanas dārdzību. Viena centa monētas kalšanas izmaksas sasniedz 1,6 centus un, atsakoties no penija lietošanas, Kanāda ik gadu cer ietaupīt 11 miljonus dolāru.

Paredzēts, ka Kanādas penijs no apgrozības iziet varētu trīs līdz četru gadu laikā. Lai procesu paātrinātu, Kanādas valdība lūgusi uzņēmējiem cenas noapaļot tādējādi, preces, kas, piemēram, maksā 1,01 vai 1,02 dolārus maksās vienu dolāru. Patlaban apgrozībā ir aptuveni 35 miljardi Kanādas peniju, vēsta AP.

«Patlaban nav tādas lietas, kuru varētu nopirkt maksājot ar vienu peniju. Monēta ir neērtība – tās izgatavošana ir dārga, aizņem daudz vietas makā un aktīvi necirkulē apgrozībā. Viņas tiek krātas vecās cepumu kārbās, zem gultām un mēbeļu spraugās. Viņas maksā vairāk nekā ir vērtas un tāpēc ir pienācis laiks no tām atteikties,» norādīja Kanādas parlamenta deputāti.

Eiropas Komisija (EK) apsver atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām, kā iemeslu minot pārāk dārgās to izgatavošanas izmaksas. Komisija sagatavojusi četrus scenārijus, kā šādā situācijā rīkoties.

Scenāriji sagatavoti pēc konsultācijām ar uzņēmējiem, patērētāju asociācijām, eirozonas valstu kasēm, centrālajām bankām un naudas kaltuvēm, vēsta Euobserver. Komisija norāda, ka viena un divu eiro centu monētu izgatavošana ir zaudējumus nesoša, jo to vērtība ir zemāka nekā tiek tērēts izgatavošanai. «Atšķirība starp monētu nominālvērtību un to kalšanu kopš 2002. gada nesusi zaudējumus 1,4 miljardu eiro apmērā,» skaidro komisija.

Saskaņā ar pirmo scenāriju, monētas tiks turpinātas izgatavot, kas nozīmējot finansiālus zaudējumus eirozonai. Otrs komisijas sagatavotais scenārijs paredz mainīt metālu, no kura tiek izgatavotas monētas, kā arī palielināt kalšanas efektivitāti.

2017. gadā nodokļu nomaksā apaļas nulles ir 71 819 uzņēmumiem, turklāt 35 654 ir tādi, kuri ne centa nav samaksājuši četrus gadus pēc kārtas

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli.

Interesanti, ka 2017. gadā tādu uzņēmumu, kuri nodokļos nav samaksājuši pat ne centa, skaits ir par 2818 jeb 3,8% mazāks, nekā tas bijis 2016. gadā, un par 3875 jeb 5,2% mazāks, nekā tas bija 2014. gadā. Lursoft pētījuma dati rāda, ka 35 654 uzņēmumi ir tādi, kuriem nodokļu summa bijusi nulle četrus gadus pēc kārtas (to skaitā ierēķināti arī tādi uzņēmumi, kuri vēlāk likvidēti, taču neietilpst tie, kuriem datu par kādu gadu nav). Pētījums rāda, ka no uzņēmumiem, kuri veselus četrus gadus ne centa nav samaksājuši valstij, visvairāk strādā tirdzniecībā un būvniecības jomās, taču 10 153 uzņēmumiem neesot zināma pat darbības joma.

Pasaules valstu mazākā nomināla monētas nākotnē saglabāsies vismaz attēlos – tās iemūžinājis fotogrāfs Martins Džons Kalanans.

Fotogrāfs izveidojis projektu The Fundamental Units, kurā fotogrāfijās attēlotas dažādu pasaules valstu zemāko vērtību monētas. Projekta autora mērķis ir nofotografēt 166 pasaules valstu monētas ar mazāko nominālu.

Tiesa gan, bildes netiek vienkārši fotografētas – to tapšanā tiek izmantots Eiropas labākais 3D optiskais mikroskops. Nepieciešamas trīs dienas, lai bildes saliktu vienā 400 megapikseļu fotogrāfijā, kura izprintēta ir 1,2x1,2 metrus liela.

Mājaslapa, kurā tiek «krātas» pasaules valstu mazākā nomināla monētu augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, aplūkojama šeit.

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Pazīstamais šovu rīkotājs Māris Ozoliņš kopā ar dzīvesbiedri Ievu izveidojis uzņēmumu adītājiem Hobbywool.

Par to šodien raksta laikraksts Diena. Apstājoties pasākumu biznesam šā gada sākumā, abi nolēmuši pievērsties nodarbei, kas Ievu Ozoliņu vienmēr interesējis – rokdarbu biznesam. Sākotnēji izveidota mājaslapa, interneta veikals, rīkoti pasākumi un patlaban arī atvērts veikals Vecrīgā.

Skolās būtu jāada nevis rakstaini cimdi, bet drīzāk regeja cepures vai sniegadēļu ietvari, lieliski ir arī absolūti crazy adījumi, kādus var redzēt ārvalstu interneta lapās, uzskata Ieva. Arī vīrietis ar adīkli pasaulē nav nekas apsmejams, saka Māris, kurš pats cenšoties ielauzīties šajā mākā.

Pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā ir iestājusies arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, raksta Telegraf. Viņa esot norādījusi, ka valdībai, pirms nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, vajadzētu reabilitēt savu reputāciju.

«Diskusija par obligātās apdrošināšanas ieviešanu jau ilgu laiku notiek nozares profesionāļu vidū,» teica E. Egle, piebilstot: «Taču no darba devēja skatu punkta, tiks «uzkrauta» vēl viena nodeva darbinieku apdrošināšanas veidā, es domāju, ka šis ierosinājums nav pietiekami pārdomāts. Ne tikai tāpēc, ka tas sadārdzinās izdevumus celvēkresursiem, bet mēs arī nezinām, cik maksā šī sistēma un kādus pakalpojumus saņems cilvēki.»

E. Egle uzskata par amorālu prasīt naudu biznesam, ja veselības aprūpes sistēma brūk un nevar pierādīt savu efektivitāti.

Db jau ziņoja, lai gan publiski izskanējuši ierosinājumi atkārtoti apsvērt veselības aprūpei nepieciešamos līdzekļus gūt, ieviešot jaunu nodokli vai nodevu, Veselības ministrija (VM) uzsver, ka šobrīd uzkraut papildu slogu nodokļu maksātāju pleciem nedrīkst. Arī par nodokļu politiku atbildīgā Finanšu ministrija (FM) neparedz rosināt šāda nodokļa ieviešanu.

Bijusī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Irēna Poļikarpova iesniegusi kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru viņai par kukuļņemšanu piespriesta brīvības atņemšana un trim gadiem un daļēja mantas konfiskācija.

DB jau rakstīja, ka tiesa nosprieda, ka valsts labā konfiscējami naudas līdzekļi, kuriem lietā uzlikts arests, tas ir, 6 tūkst. eiro un 6,8 tūkst. Ls.

Kasācijas sūdzība tiesā ir pieņemta 8.novembrī, un pašlaik vēl rit termiņš papildinājumu iesniegšanai. Savukārt 3.novembrī protestu ir iesniegusi arī Ģenerālprokuratūra. Termiņš papildinājumu iesniegšanai noteikts līdz 22.novembrim, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

AT lietu skatīja saistībā ar I.Poļikarpovas un mirušās Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Beatrises Tāleres iesniegtajām apelācijas sūdzībām un prokurora Māra Lejas iesniegto apelācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 7.februāra spriedumu.

Augstākās tiesas (AT) Kriminālietu tiesu palāta bijušo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu par kukuļņemšanu sodījusi ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tiesa nosprieda, ka valsts labā konfiscējami naudas līdzekļi, kuriem lietā uzlikts arests, tas ir, 6 tūkst. eiro un 6,8 tūkst. Ls. Pilns tiesas spriedums būs pieejams pēc 27.oktobra un tad to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā.

AT lietu skatīja saistībā ar I.Poļikarpovas un mirušās Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Beatrises Tāleres iesniegtajām apelācijas sūdzībām un prokurora Māra Lejas iesniegto apelācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 7.februāra spriedumu.

Apsūdzētā I.Poļikarpova savu vainu apelācijas instances tiesas sēdē atzina. Tiesu debatēs prokurors lūdza tiesu sodīt I.Poļikarpovu ar 5 gadu brīvības atņemšanu. Savukārt apsūdzētās aizstāve Guna Kaminska lūdza tiesu atcelt apgabaltiesas tiesas spriedumu daļā par I.Poļikarpovai piemēroto sodu, taisot jaunu nolēmumu.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vairāk nekā gadsimtu veca ASV viena centa monēta jeb penijs, kas patlaban palīdz Marsa izpētes visurgājējam Curiosity (Ziņkārība) apgūt Sarkano planētu, atzīta par Visuma visvērtīgāko peniju.

Monēta, kas kalta 1909. gadā, paredzēta tam, lai zinātnieki varētu noteikt apkārtējo objektu attiecību un kalibrētu visurgājēja fotokameras.

Ziņkārības viena centa monētas vērtība, rēķinot Marsa lidojuma izmaksu attiecību pret tās svaru, varētu būt septiņu tūkstošu ASV dolāru apmērā, aprēķinājis tehnoloģiju blogs Gizmodo.

Monētas bieži izmanto ģeologi, lai noteiktu apkārtējo objektu attiecības. Lai gan Ziņkārība ir nodrošināta arī ar sarežģītu fotokameru kalibrācijas aparatūru, NASA izlēmusi pievienot arī peniju, lai tādējādi godinātu tradīcijas.

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Apkopotie decembra ceturtā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot decembra trešā un decembra ceturtā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 96,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 2,2% gadījumu, savukārt 1,6% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Vērtējot decembra pēdējās nedēļās cenu monitoringa rezultātus var secināt, ka novērotās cenu svārstības, it īpaši pārtikai, atbilst kopējām cenu tendencēm pasaules tirgos (piemēram, apelsīniem). Arī pasaules naftas cenu dinamika liecināja, ka decembra nogalē nebija gaidāmas būtiskas cenu svārstības degvielai, ko apliecina arī monitoringa rezultāti.

Atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās (piemēram, rudzu maizei) ir novērota vien dažās tirdzniecības vietās, kas nozīmē, ka to ir noteikuši dažādi mikrolīmeņa faktori un spiedienu uz kopējo cenu līmeni tas nerada. Kopumā decembrī monitoringā novērotās cenu svārstības atbilst iepriekšējos gados vērojamajām sezonālajām svārstībām.

Valta Disneja filmu studija ir uzvarējusi 18 gadus ilgajā tiesas procesā par Vinnija Pūka multfilmu tēla autortiesībām, raksta The Guardian.

Valta Disneja korporāciju tiesā iesūdzēja Stīvena Šlēzingera (Stephen Slesinger) ģimene, kurš pirmais V. Pūka tēlu 1930.gadā ieviesa savos komiksos, pārņemot lācīša tēlu no A.A. Milna pasaku grāmatas. Pēc Šlēzingera nāves viņa atraitnes pārdeva lācīša Pūka tēlu Disneja filmu studijai, bet 1991. gadā Šlēzingeru ģimene secināja, ka saņēmusi no Disneja filmu studijas par maz un pieprasīja papildus 2 miljardus dolāru. Pūka ekspluatācija Disneja kompānijai izrādījusies ļoti izdevīga, jo Pūks tiražēts gan filmās, gan grāmatās, DVD un spēlēs, kā ekrānu saudzētājs u.c., līdz ar to Pūka tēla popularitāte pielīdzināma tādam Disneja varonim kā Mikimauss.

«Mēs vēlamies, lai vairāk tūristu, vairāk britu, brauktu veikt plastiskās operācijas, vai arī, piemēram, saņemt zobārsta pakalpojumus. Jūs joprojām varat piedzerties, un jums arī var zobus salabot, cenas būs ievērojami zemākas,» intervijā The Times par Rīgas tēlu sacījis pilsētas mērs Ušakovs (SC), vēsta Diena.lv.

N.Ušakovs arī saka, ka klubi, kuri «klonē» kredītkartes vai pieprasa par lētu šampanieti tūkstošiem eiro, esot izstumti ārā no biznesa.

«Ķirurģija patiešām ir palīdzējusi manai karjerai,» britu laikraksts The Times citē Grietu Baštiku, 20 gadus vecu latviešu modeli, kurai Latvijā veikta plastiskā operācija - sašaurināts un iztaisnots deguns. Tagad viņa ir modele Armani kolekcijām. Rakstā ar nosaukumu «Rīga cer, ka plastiskā ķirurģija uzlabos tūrisma industrijas tēlu» stāstīts par Rīgas vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu, lai mainītu tās tēlu potenciālo tūristu acīs.

Latvijas tēlam visvairāk kaitē joprojām aktuālā korpucija un birokrātija. Savukārt pozitīvu Latvijas tēlu veido māklsinieki un sportisti.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Latvijas institūta vadītākjs Ojārs Kalniņš. Visvairāk par korpuciju un birokrātiju sūdzas ārvalstu uzņēmēji, kuri uzskata, ka tie ir speciāli radīti šķēršļi viņu ienākšanai un darbībai Latvijā, sacīja O. Kalniņš. Latvijas institūta vadītājs uzskata, ka nav jēgas veidot reklāmas klipus vai citādi mākslīgi veidot Latvijas tēlu, jo visi zinot, ka reklāmas klipus par samaksu veido reklāmisti un tas neatspoguļo patiesību. Šobrīd Latvijas tēlam visvairāk devusi Elīna Garanča un Ernests Gulbis, viņš atzina. «Mūsu sportisti un mākslinieki vēl joprojām nes Latvijas tēlu,» norādīja O. Kalniņš, piebilstot, ka ne tikai ekonomika vai politika veido Latvijas tēlu.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana. Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā martā, sagaidot Liepājas 388.dzimšanas dienu, sāks tirgot pilsētas suvenīrus - himnas Pilsētā, kurā piedzimst vējš tēlu miniatūras.

Pirmais suvenīrs būs Telefonista miniatūra, ko izgatavojis mākslinieks Edijs Ābele pēc domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas iniciatīvas. Telefonists bija brīnišķīgs mūziķis, kurš sacerējis dziesmu Tikai no tevis nav vēstules, tā Liepājas himnas tēlu atklāšanas svētkos liepājniekiem sacīja komponists Imants Kalniņš.

Liepājas dome šo suvenīru jau no pagājušā gada beigām pasniedz ārvalstu viesiem un sadarbības partneriem kā vienu no pilsētas simboliem. Plānots, ka šī tradīcija tiks turpināta, un nākamais suvenīrs no himnas tēlu klāsta tiks izgatavots Laivinieks. Suvenīri tiek iesaiņoti ar rokām darinātās kartona kastītēs, kurām klāt pievienoti himnas vārdi. Suvenīra cena būs aptuveni 16 lati, db.lv informēja LRTIB.