Ir politiskas debates, ir paziņojumi par reformām, ir liecības, ka izglītības sistēma buksē, turklāt jau sen, bet skolu izvietojuma optimizācija ir tikai redzamā operācijas daļa. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nupat darbu sākusi jauna valsts sekretāre - Santa Šmīdlere, viņai arī jautājumi par politiskās gribas praktisku ieviešanu dzīvē un to, kā viss izskatās realitātē, kas tiek un ko vajag darīt,
Jūs tikko esat apstiprināta IZM valsts sekretāres amatā. Tradicionāli Ministru kabinetā jums bija īsi jāprezentē savs redzējums, ko vēlaties šajā amatā paveikt. Ko tādu pateicāt, ka pārliecinājāt ministrus par savu kandidatūru?
Akcentēju divas lietas, kas man šķita svarīgākās. Pirmā ir par pašu organizāciju – Izglītības un zinātnes ministriju. Proti, mēs no skolām, augstskolām, citiem partneriem prasām daudzas lietas – labu pārvaldību, profesionalitāti, orientāciju uz rezultātu. Es uzskatu, ka ministrijai ir jākļūst par labo piemēru tam, ko tā prasa no citiem, - lai ministrija pati un arī mūsu ekosistēma ir digitāli jaudīga, iekļaujoša, ar izaugsmes domāšanu, spēcīgiem līderiem un sadarbības tīkliem.
Otrs - mēs kā ministrija un mūsu izglītības un zinātnes institūcijas esam spēcīgs partneris valdībai ekonomikas transformācijā, jo bez pārmaiņām izglītībā un ciešākas zinātnes un industrijas sasaistes nav iedomājama nedz darba tirgus transformācija, nedz inovāciju ietilpīgu nozaru attīstība Latvijā, nedz digitālās transformācijas un zaļā kursa politikas sekmīga ieviešana.
Kā to paveikt? Kas jāpanāk?
Ja raugāmies konkrēti uz ministriju, tad, pirmkārt, jākļūst atvērtākiem pret cilvēkiem: tiem, kas mācās, tiem, kas māca, un tiem, kas sagaida labu izglītību. Būtu jāatkāpjas no normatīvu rakstīšanas kabinetos un kopā ar partneriem jāierauga vairākas cēloņsakarības, kuras traucē visiem kopā veiksmīgi attīstīties. Mums netrūkst iesāktu reformu, mums trūkst pabeigtu reformu.
Konkrētāk, kas ir šie partneri, ar kuriem vajadzētu tā atvērtāk strādāt?
Tās ir skolas, pašvaldības, arī uzņēmumi un organizācijas. Mēs daudz ražojam normatīvus, bet bieži pietrūkst strukturētas un izsvērtas komunikācijas, sarunu par mērķiem un instrumentiem. Šobrīd darbs rit tādā kā ugunsdzēsības režīmā, un tas nenes labus rezultātus. Bet mēs to mainīsim.
Šā gada sākumā Dienas Bizness intervēja ministri Andu Čakšu, un tur pavīdēja doma, ka skolu tīkls valstij jāpārņem. Man uzreiz jautājums ir par šo vienu no IZM partneriem – pašvaldībām. Tās vēl paliek sarakstā?
Pašvaldības noteikti ir un būs mūsu sarakstā, un no tām tiek sagaidīts vēl vairāk, proti, būt aktīvākiem un atbildīgākiem, ja runājam par efektīvu skolu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību. Mums ir jānodrošina, ka sākam labāk un precīzāk vadīt rezultātu kvalitāti. Pašvaldības ir ļoti svarīgs spēlētājs arī daudzos citos jautājumos: fiziskā un digitālā infrastruktūra skolās, pieaugušo izglītība, sociālie jautājumi, drošība.
Visu interviju lasiet 8.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!
