Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Pēc Saldus novada pašvaldības pieteikuma Kurzemes apgabaltiesa lēmusi apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā.

Kompānijas vadība uzsver, ka tiesas lēmums pieņemts, balstoties uz pašvaldības nekompetenci un apzināti sagrozītiem faktiem, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību un apdraudot vairāk nekā 200 darbavietas.

«Šis ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pašvaldības personā apzināti vēlas iznīcināt stabilu un augošu uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un 14 gadu garumā godprātīgi pildījis savas saistības gan pret valsti, gan klientiem un uzņēmuma darbiniekiem,» norāda Ceļu, tiltu būvnieks valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis.

Civiltiesiskās prasības pamatā ir Ceļu, tiltu būvnieks atkāpšanās no līguma izpildes par būvniecības darbu veikšanu, rekonstruējot Robežu ielu Saldus pilsētas teritorijā. Pēc līguma noslēgšanas 2010.gadā uzņēmums uzsāka rekonstrukcijas darbus, taču pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām no Saldus novada pašvaldības puses, kā arī nespējas vienoties par papildus darbu pozīcijām, laika grafiku un izmaksu sadārdzinājumu, kompānija pieņēma lēmumu par atkāpšanos no līguma, informēja Zvirbulis.

Noslēdzies invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons rīkotais konkursa par humānāko vietu Zelta kruķis 2009.

Šogad kopumā pēc piecu baļļu sistēmas tika vērtēti 360 dažādi sabiedriskie objekti. No visiem objektiem tikai 10 % ir novērtējami ar 5 ballēm.

Konkursa rīkotāji atzīst, ka Latvijā ir pārvarēta «zvanu pogas pieejamība». Apsekojumu laikā ēku īpašnieki bieži uzdevuši jautājumus, kas vēl būtu jāuzlabo, lai ēka būtu pieejama. Secināts, ka maz tiek domāts par ēku pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Secināts, ka, ceļot un būvējot arī par Eiropas Savienības līdzekļiem, vides pieejamības prasības netiek pilnībā ievērotas.

Apvienībā Apeirons ir izstrādāta vides pieejamības novērtēšanas metodika, kuru izmantojam, lai pilnībā novērtētu ēku atbilstoši «Universālajam dizainam». Par tā ievērošanu pamazām raisoties diskusijas, informē apvienība.

Reģistrētas izmaiņas SIA Ceļu, tiltu būvnieks īpašniekiem piederošo daļu apjomā, ziņo Lursoft Klientu Portfeļa monitorings.

Līdz šim uzņēmuma kapitāldaļas Gatis Zvirbulis un Jānis Zvirbulis dalīja vienādās daļās, bet tagad Gatim Zvirbulim pieder 85% SIA Ceļu, tiltu būvnieks, savukārt Jānim Zvirbulim attiecīgi – 15%.

Lursoft dati rāda, ka SIA Ceļu, tiltu būvnieks ir vienīgais kapitāldaļu turētājs divos uzņēmumos – SIA CTB Karjeri un SIA CTB Betons.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks dibināts 1998. gadā Liepājā un, kā norādīts 2013. gada pārskatā, nodarbojas ar ceļu būvniecību, uzturēšanu un asfaltbetona ražošanu. Aizvadītajā gadā par 7,4% pieaudzis uzņēmuma ražošanas apjoms un pērn uzņēmums apgrozījis 11,455 miljonus eiro. Pārskata gadu SIA Ceļu, tiltu būvnieks noslēdza ar 1,451 miljonu eiro peļņu, kas gan ir par 11,26% mazāk nekā 2012. gadā.

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā.

Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. To nekustamo īpašumu konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015 norādīja jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.

Tehnikuma rekonstrukcijas darbi Liepājā iekavējušies par diviem mēnešiem, lai iekļautos termiņā, būvniekam – RBSSKALS – mēnesī vidēji jāapgūst miljonu eiro, vēsta irliepaja.lv.

«Risks, ka būvnieks laikā nespēs pabeigt objektu, pastāv,» atzinis Valsts izglītības attīstības aģentūras Infrastruktūras projektu vadības nodaļas vecākais eksperts Mārcis Zitmanis.

Pēc viņa teiktā, šaubas, ka ģenerāluzņēmējs spēs atlikušajā laika periodā – līdz 2015.gada septembrim – apgūt mēnesī vidēji miljonu eiro, ir «diezgan pamatotas». Būvnieks gan esot paudis apņēmību darbus veikt un pabeigt termiņā.

Tiesa, līdz šim plānoto darbu grafiks iekavēts par apmēram diviem mēnešiem, un tas neesot tikai tāpēc, ka, uzsākot būvkonstrukciju demontāžu, atklājās iepriekš neparedzēts darbu apjoms, – tehnikuma piesaistītais būvuzraugs atzinis, ka arī vispārceltnieciskos darbus būvnieks veic gausi, portālam atzinis Zitmanis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā arī nomas atbalsta piešķiršanu, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru – Domina Shopping, Origo, Galleria Riga, Sāga, Ozols, Dauga, Sky&More, Via Jurmala Outlet Village un Valleta – pārstāvji šodien nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020. gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā tiek organizēts konkurss par ilgtspējīgāko jeb vērtīgāko ēku un šogad 17 pretendentu konkurencē par tādu atzīts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņkalnā, teikts paziņojumā medijiem.

Konkursa Ilgtspējīgākā ēka un projekts mērķis ir meklēt un izcelt objektus, kuru vērtība izpaužas ekonomiskos ekspluatācijas izdevumos, pietiekamā gaisa apmaiņas daudzumā un draudzīgumā videi un cilvēkam, ko nosaka kvalitatīvu materiālu izmantojums. Konkursa devīze – ilgtspējīgs=pārdomāts=pamatots.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Konkursam ir trīs nominācijas: Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā studentu ideja. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi, kuru vidū bija gan sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un zaļo tehnoloģiju izmantojumu.

Nominācijā iespējams pieteikt ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un izturējušas vismaz vienu apkures sezonu.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks, kas brauktuves balto līniju uzkrāsojusi uz nokritušām koku lapām, nācies marķēšanas darbus šajā ceļa posmā veikt atkārtoti - šoreiz par saviem līdzekļiem.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi saistībā ar nekvalitatīvo ceļa marķējumu paudusi sašutumu un norādīja, ka ar uzņēmēju Ceļu, tiltu būvnieks sadarbība notiek kopš 2007. gada un šis ir pirmais gadījums, kad darbi veikti nekvalitatīvi. Tāpat valsts a/s Latvijas Valsts ceļi pieprasījusi un saņēmusi SIA Ceļu, tiltu būvnieks paskaidrojumu.

Uzņēmums šā gada 19. oktobrī krāsoja ceļa apzīmējumus uz nobrauktuves km 38,630 no autoceļa A5 (Salaspils - Babīte) uz autoceļu A10 (Rīga - Ventspils). Video ar ceļa apzīmējumu krāsojumu, kas veikts uz nokritušajām koku lapām, varat aplūkot, klikšķinot šeit!

SOIA Ceļu, tiltu būvnieks š reģistrējis jaunu komercķīlu 1,4 miljonu eiro vērtībā, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, divus ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības, kā arī vērtspapīrus, obligācijas un citu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pēdējo komercķīlu Ceļu, tiltu būvnieks reģistrēja 2007. gada vasarā.

2014. gadā Ceļu, tiltu būvnieks apgrozīja 12,018 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Uzņēmuma peļņa pērn bija mērojama ar 225,651 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. Jānorāda, ka Ceļu, tiltu būvnieks 2014. gadā nodrošināja 169 darbavietas.

Augstākā tiesa pilnībā atcēlusi Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu apķīlājumu.

Lēmums atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai, db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db.lv rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa pērn decembrī noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Konkurences padome konstatējusi aizliegtu vienošanos starp SIA Aizputes ceļinieks un SIA Ceļu, tiltu būvnieks – abas ceļu būves komercsabiedrības apmainījušās ar informāciju ar mērķi panākt to sniegto ceļu būvdarbu pakalpojumu cenu palielinājumu.

SIA Aizputes ceļinieks būs jāmaksā soda nauda 29.86 tūkstoši latu, savukārt SIA Ceļu, tiltu būvnieks piemērots naudas sods attiecīgi 39.87 tūkstošu latu apmērā.

(Foto: SXC)Turpmākās lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka SIA Aizputes ceļinieks un SIA Ceļu, tiltu būvnieks gandrīz vienlaicīgi ierosināja mainīt cenas, iesniedzot iesniegumus SIA Komunālā pārvalde. Iesniegumu teksts lielākajā daļā bija identisks un tie tika iesniegti SIA Komunālā pārvalde ar trīs dienu intervālu. Šāda saskaņota rīcība var maldināt pakalpojuma saņēmēju par faktiskajām pakalpojuma izmaksām un iespējām saņemt šos sociāli nozīmīgos pakalpojumus par tirgus situācijai atbilstošām cenām, norādīja KP.

Liepājas pašvaldība noslēgusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas tranzītielu posmu rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot Liepājā reģistrēto SIA Ceļu, tiltu būvnieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt Brīvības, Klaipēdas un Ganību ielu rekonstrukciju, par šo darbu veikšanu ar uzņēmumu slēdzot vairāk nekā 1,97 miljonu Ls līgumu.

Konkursa uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs bija zemākā piedāvātā cena, un konkursā kopumā savus piedāvājumus iesniedza septiņas būvfirmas.

Būvdarbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Jau rakstīts, ka SIA Ceļu, tiltu būvnieks pērnā gada beigās iekūlās tiesvedībā, kuras rezultātā apķīlāto kontu dēļ SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) zaudējumi veidoja vismaz 100 tūkstoši latu. Saldus domes prasības pamatā bija fakts, ka CTB 2010.gadā uzvarēja iepirkumā par ceļa rekonstrukciju Saldū ar zemāko cenu. Konflikta rezultātā ar pasūtītāju uzņēmums pameta objektu. Saldus dome bija spiesta rīkot jaunu iepirkumu, kurā ar gandrīz divreiz augstāku cenu uzvarēja SIA Saldus ceļinieks, kurš veic darbus objektā. Savukārt februāra vidū Augstākā tiesa pilnībā atcēla Kurzemes pgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks kontu apķīlājumu.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks tiesvedība ar Saldus domi var novest pie vairāku firmu bankrota un Eiropas miljonu zaudēšanas.

Tiesvedības rezultātā apķīlāto kontu dēļ SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) zaudējumi būs vismaz 100 tūkstoši latu, turklāt ar katru dienu summa pieaug, DB norāda uzņēmuma līdzīpašnieks Gatis Zvirbulis. Cieš arī CTB īstenotajos projektos iesaistītie apakšuzņēmēji un pasūtītāji. Saldus dome atzīst, ka problēma varbūt nebūtu radusies, ja nevaldītu zemākās cenas princips. Savukārt G.Zvirbulis uzsver, ka problēma radusies nekvalitatīva būvprojekta un pasūtītāja nekompetences dēļ.

«Tikko man bija saruna ar vienu no mūsu apakšuzņēmējiem, kurš prasa norēķināties avansā, jo no viņa to savukārt prasa materiālu piegādātāji, kuri dzirdējuši par mūsu problēmām tiesvedības dēļ,» apgalvo G. Zvirbulis. Tā kā patlaban ir spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums apķīlāt SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkstošu latu apmērā, kapitālsabiedrības darbība ir paralizēta. Kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un nomaksāt valstij nodokļus.

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.