Šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu būvniecības izmaksas Latvijā samazinājās vidēji par 3.5%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Resursu pamatgrupās visstraujāk kritās strādnieku darba samaksa – par 13 %. Savukārt izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai pieauga par 6.3 %, kas lielākoties attiecas uz ceļu būves uzņēmumiem.

Visstraujāk būvizmaksas saruka viesnīcu un ģimenes māju būvniecībā (attiecīgi par 7.5 un 7.1 %), kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku renovācijā un celtniecībā (par 5.4 %).

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksas samazinājās vidēji par 2.6 %. Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu būvizmaksas saruka vidēji par 7.1 %. Strādnieku darba samaksa gada laikā samazinājās par 19.3 %, būvmateriālu cenas - par 3.9 %. Savukārt izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai gada laikā pieauga par 4.8 %. Šo izmaksu pieaugums bija raksturīgs tieši ceļu būves uzņēmumos.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi, rekonstruējot ministriju ēkas, pieļāvusi nepamatotus papildus tēriņus miljoniem latu apmērā.

Par revīzijā konstatēto tiks informēta prokuratūra, pavēstīja Valsts kontroles (VK) Komunikācijas speciāliste Egita Diure.

Slēdzot līgumus par apjomīgu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apjomi, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus, kā rezultātā līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, ievērojami palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu. Piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Gaujas ielā 15, tagad Čiekurkalna 1.līnijā 1, tika uzsākta bez detalizēta plānoto izdevumu aprēķina un būvniecības līguma izpildes laikā slēgtas trīs papildu vienošanās, kopējās būvniecības izmaksas palielinot par 29.9 milj.Ls. Nav iespējams identificēt ne objekta sākotnējos būvniecības darbus un to izmaksas, ne papildu darbus un to izmaksas, kā arī tāmē uzrādīto darbu apjomus nav pārbaudījuši eksperti, tādēļ pastāv iespēja, ka izmaksu palielinājums par lielāko daļu no minētās summas – 22.1 milj.Ls apmērā ir nepamatots. Gaujas ielas objekta kopējās būvizmaksas, ieskaitot izmaksu pieaugumu, ir 55.9 milj.Ls.

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava tuvākajos piecos gados vēlas dubultot biznesa apjomus Baltijā

SIA Bonava Latvija apgrozījums 2017.gadā ir sasniedzis 10 milj. eiro, uzņēmums ir strādājis ar peļņu (EBITDA – 1 milj. eiro). Rezultāti noteikti bija krietni labāki par 2016.gadā sasniegtajiem, vērtē SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. Kompānija 2017.gadā ir pārdevusi 180 dzīvokļus (ietverti arī tie mājokļi, par ko ir noslēgti līgumi un veikta pirmā iemaksas), cilvēkiem nodoti tika 160. Zemesgrāmatā iereģistrēts nedaudz mazāks skaits – 127 īpašumi.

Šobrīd Bonavai «ražošanā» ir 333 dzīvokļi. Aktuālie projekti – Sermuliņu, Stārķu, Stirnu, Zasulauka ielā. Šogad uzņēmums plāno vēl sākt projektu Maskavas ielā (aiz Krasta ielas Lido) un Dreiliņu ielā (ap 150 dzīvokļiem). 2018.gads izskatās loti labi, teic M. Kļaviņš. Šā gada pirmo četru mēnešu pārdošanas rādītāji ir sasnieguši pagājušā gada pusgadā sasniegto.

Neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) 8. septembra lēmumu – paaugstināt procentu likmes par 75 bāzes punktiem –, 21,5% augsto inflāciju augustā un iedzīvotāju pirktspējas straujo kritumu, vēl aizvien puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirkt dzīvokli ir izdevīgāk nekā īrēt.

ECB lēmuma iespējamās sekas, tostarp recesija jau līdz šī gada beigām, jūtami ietekmēs nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

Nekustamā īpašuma tirgu kopumā ietekmēs ne tik daudz ECB bāzes likmju paaugstināšana, kā joprojām nenoteiktība būvniecības izmaksās. Attīstītājiem ir grūti prognozēt pašlaik būvniecības stadijā esošo objektu būvizmaksas, kādas tās būs, projektu nododot ekspluatācijā, Dienas Biznesam pauž CBRE Baltics Vērtēšanas un konsultāciju nodaļas vadītājs Roberts Ardavs. Šāda situācija apgrūtina būvniecības gala produkta cenas noteikšanu un pašlaik veido ievērojami lielāku prognozēto sadārdzinājumu, ja salīdzinām ar ECB bāzes likmju paaugstināšanas ietekmē pieaugošajiem kredīta maksājumiem.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Pirmā sensācija: eksporta cenas atgriezušās «trekno» gadu līmenī

Iespējams, jums rodas jautājums: kas par to, ka cenas atkal ir augšā? Kāpēc gan šie skaitļi ir tik nozīmīgi, ka tiek dēvēti par sensacionāliem? Atbildu: tāpēc, ka tie rāda, ka valdības «pretkrīzes» programma, kurai ik dienu tiek dziedātas slavas dziesmas, patiesībā ir izgāzusies.

http://www.csb.gov.lv/csp/events/?mode=arh&period=05.2010&cc_cat=470&id=11990

Lata iekšējas devalvācijas programmas mērķis bija panākt Latvijas ražotāju eksporta cenu samazināšanos, lai šādi – caur algu un attiecīgi pašizmaksu samazināšanos – uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Finanšu ministrija vilcinās lemt, ko darīt ar iecerēto VID jaunās ēkas būvniecību Mežaparkā, arvien tuvinot iespēju, ka SIA Mežaparks SPV tiesas ceļā no valsts pieprasīs 21 milj. Ls.

Finanšu ministrijas, VNĪ un VID izveidotā darba grupa ir piedāvājusi vairākus risinājuma variantus, kas gan netiek publiskoti, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Šobrīd piedāvājumi tiek vērtēti, tiek mēģināts panākt vienošanos ar visām iesaistītām pusēm, lai rastu optimālāko risinājumu, Db.lv teica finanšu ministrs Einara Repšes sabiedrisko attiecību pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš neprognozēja, kad varētu būt gaidāms galīgais lēmumus, taču norādīja, ka šonedēļ tas noteikti nebūs un nākamās nedēļas sākumā arī, visticamākais, ne.

Tikmēr jaunās VID ēkas projektā iesaistītā privātā partnera Mežaparks SPV valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs Db.lv pauda neizpratni, par kādām «visām iesaistītajām pusēm» Finanšu ministrija runā, jo ar uzņēmumu nekādas sarunas joprojām nav notikušas. Mežaparks SPV ir ticies ar va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), lai paustu savu viedokli par notiekošo.

Jaunās Teikas attīstītājs – Hanner projekta nākamās kārtās ēkai cer piesaistīt vietējo pircēju un meklē zemesgabalus nākamajiem projektiem

Kopumā visu projektu Jaunā Teika plānots pabeigt piecu gadu laikā – aptuveni 2019.gadā, taču tas būs atkarīgs no situācijas tirgū, intervijā DB stāsta Lietuvas kompānijas Hanner valdes loceklis Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Vienlaikus attīstītājs jau meklē jaunas iespējas, notiekot pārrunas par pāris jauniem objektiem. Jaunajā Teikā pašlaik tiek būvēta ceturtā projekta ēka, tā ir pirmā, ko Hanner sācis pēc krīzes un cer ar to vairāk uzrunāt vietējo pircēju.

Izmēģina tehnoloģijas

«Galvenais izaicinājums attīstītājiem ir pircēju uzticēšanās; klienti joprojām ir diezgan pasīvi, nespēj pieņemt lēmumu,» jauno dzīvokļu tirgu Rīgā raksturo M. Valucks. Savukārt Viļņā tirgus šogad būtiski pieaudzis un noskaņojums esot ļoti pozitīvs. Noskaņojumam Rīgā būtu jāuzlabojas, taču grūti pateikt, kad un kā tas notiks. Tāpat būtu jāpieaug vietējo pircēju darījumu skaitam, cer M. Valucks.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Šobrīd varam runāt par «normalitātes» pirmo posmu, konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2010 sacīja NCH Capital Inc. prezidents Baltijā Kārlis Cerbulis.

Pagājušajā gadā visi tirgus dalībnieki piedzīvoja šoku. Pašlaik viņi ir adaptējušies jaunajai situācijai, saprot, kas notiek, ka sliktākais, šķiet, jau ir aiz muguras. Tiesa, pārlieku liels optimisms arī nav novērojams. Tirgum vēl ir jāattīrās. Arī bankām vēl ir jātiek skaidrībā, kas ir viņu aktīvos. Tikmēr naudu tās īpaši aktīvi nedos.

Kopumā mājokļu tirgus attīstībai ir potenciāls. Nenoliedzami demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās, tomēr Latvijā dzīvojamās platības ir aptuveni uz pusi mazāk nekā Rietumeiropā, vairums mājokļu (ap 90 %) ir būvēts pirms 1990. gada. Iedzīvotāju ienākumu līmenis palielināsies, lai gan tas nenotiks strauji. Agrāk vai vēlāk bankas atsāks aktīvāku hipotekāro kreditēšanu, taču aizdevumu izsniegšana būs daudz piesardzīgāka. Un ir skaidrs, ka augstceltņu ēra mājokļu tirgū ir beigusies.

Sākotnēji ieeja jaunajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būšot bez maksas, taču vēlāk, kad to vairāk sāks apmeklēt ārvalstu viesi, nekā vietējie iedzīvotāji, iespējams, tiks ieviesta ieejas maksa. Tā intervijā Latvijas Avīzei apgalvojis Latvijas Nacionālajā bibliotēkas direktors (LNB) Andris Vilks.

LNB direktors gan skaidro, ka atšķirība starp garantēto summu un līguma summu esot vairāki miljoni latu, kas tad arī varētu tikt novirzīti šī papildus aprīkojuma iegādei. "Protams, nevaru vieglu roku solīt, ka viss paredzēts, jo inflācijas un cenu indeksa kāpuma dēļ veidojas riska zona," tā A. Vilks.

Runājot par Gaismas pils apsaimniekošanas izmaksām, A. Vilks LNB jauno namu salīdzina ar Igaunijas bibliotēku, kuras apsaimniekošana gadā izmaksā aptuveni 650 000 latu. Taču lielāko daļu no apsaimniekošanas maksas, kas esot aptuveni 450 000 latu, sedz ienākumi no konferenču telpu un restorānu īri.

Laugaļu ģimenes izveidotais zīmols Jūrnieka ligzda, pirmkārt, saistās ar Kurzemes jūrmalā izveidoto viesmīlības kompleksu.

Netālu no Liepājas dienvidu gala – Pērkonē – izvietotā trīszvaigžņu viesnīca, kas orientēta uz ģimenēm ar bērniem, iegājusi apritē un plāno paplašināt darbību. Jau trešo gadu Jūrnieka ligzda apsaimnieko arī kafejnīcu Liepājā, Valsts policijas ēkā. Ātrās apkalpošanas ēstuve kļuvusi iecienīta pusdienu vieta gan policistiem, gan Liepājas centra tuvumā esošo biroju un iestāžu darbiniekiem. Nākotnes plānos ietilpst doma par zivju restorānu Liepājas promenādes spīķeros.

Zīmols Jūrnieka ligzda tika izveidots 2006.gadā, pabeidzot ap 1880.gadu uzbūvētās cara laika administratīvās ēkas rekonstrukciju par trīszvaigžņu viesnīcu. Vēlāk viesnīcu ar ziemas dārzu un vairākām zālēm papildināja vasaras kotedžas, pirtis, lapenes un nojumes, sporta laukumi un – visbeidzot – kūpinātava, vienmēr dizainā iekļaujot zvejniecības tēmu. Strauji augošo biznesu panāca tikpat vareni augošās būvizmaksas, pēc tam sekoja Latvijas ekonomikas straujais kritums.

«Ja jaunie Rīgas domes (RD) deputāti nenāks ar asu slotu, zelta tilts var pārtapt platīna tiltā,» secinājis laikraksts Diena, pētot, kas mainījies Dienvidu tilta 2.kārtas jeb Slāvu satiksmes mezgla būvniecībā pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētās naudas izšķērdēšanas 1.kārtā.

Pašvaldība nav steigusies ne padarīt caurredzamāku finansējuma shēmu, ne vienoties ar būvniekiem par treknajos gados līgto cenu mazināšanu, ne uzlabot iepirkumu sistēmu, akcentē laikraksts.

Ekonomikas policijas ierosinātā izmeklēšana par VK norādītajiem tiesību normu pārkāpumiem notiekot, lai arī galu tai vēl neredz, informējusi Valsts policija.

Kā noskaidrojusi Diena, salīdzinot ar pašreizējo cenu līmeni, vairākiem tilta konstrukcijā būtiskiem materiāliem Satiksmes departamenta (SD) apstiprinātajā tāmē cenas ir 1,5—2 reizes augstākas. RD SD Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns teicis, ka tik lieliem projektiem materiāli jāpasūtina iepriekš un ražotāji var nebūt mierā ar mazāku samaksu nekā agrāk līgtā. Tomēr arī būvmateriālu tirgū ir spēkā atlaides piegādēm vairumā, kam cenu vajadzētu mazināt, norāda laikraksts.

Šonedēļ ir uzsākta Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecība, kurā kopumā ieguldīs vairāk nekā 27 miljonus latu (ar PVN), no kuriem 10 miljoni latu jau ir piešķirti no Rīgas domes budžeta, bet pārējo naudu vēl paredzēts meklēt.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Tālis Laizāns pastāstīja, ka Satiksmes departamentam notiek pārrunas ar Satiksmes ministriju, caur kuru departaments mēģina pieteikties ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, taču, ja Kohēzijas fonda nauda netiks piešķirta, tad būšot jācer, ka «Rīgas dome nebūs tik bezatbildīga, lai pārtrauktu būvniecību, un līdzekļus piešķirs no domes budžeta.»

Runājot par iespējamiem būvdarbu sadārdzinājumiem, T. Laizāns paskaidroja, ka līgumā ar būvniekiem ir ietverta gan iespēja palielināt būvizmaksas inflācijas gadījumā, gan iespēja tās samazināt deflācijas gadījumā. Viņš piebilda, ka sākotnēji, kad tika būvēta tilta pirmā kārta, tika lēsts, ka trešā kārta var izmaksāt 33 miljonus latu (bez PVN), bet tagad, pēc konkursa, tā maksās 23 miljonus latu (bez PVN).

Savrupmāju cenas Rīgā un Rīgas rajonā, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ir kritušas vidēji par 40 – 60%, raksturojot situāciju savrupmāju tirgū, atzīmē Latio.

Straujākais cenu kritums ir novērots ēkām ar samērā lielu platību, kas pārsniedz 300 m2. Ļoti maza ineterse ir nepabeigtu jaunbūvju un rindu māju segmentā. Priekšroka šobrīd tiek dota vidējas platības, kvalitatīvām un pilnībā pabeigtām savrupmājām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Savrupmājas — uz pusi lētākas

Ņemot vērā straujo cenu kritumu un lielo savrupmāju piedāvājumu, šobrīd gatavu savrupmāju piedāvājumu cenas ir zemākas nekā līdzvērtīgas ēkas būvizmaksas. Tādēļ šobrīd izdevīgāk ir iegātāties jau gatavu ēku, nekā būvēt to no jauna.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Latvijas dārzeņu ražotāju biznesu bremzē pieaugošais pelēkais sektors, par Latvijas preci uzdodot dārzeņus no citām valstīm

Daļa ražotāju uzskata, ka pelēkā sektorā apjomi pārsnieguši jau vairāk nekā pusi no tirgus.

«Kāpēc mums ir jāuztur cilvēki, jātērē resursi, jātaisa izsekojamība, jāmarķē, jātaisa analīzes utt. Process ir ļoti garš – tas prasa laiku, naudu, bet galu galā viss nonāk lielā kaudzē ar uzrakstu Latvija,» neizpratnē Ezerkauliņu dibinātājs, SIA Daugavkrasts un citu dārzeņu ražotāju valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis.

Intervija 8,9

Aizkraukles banka gatavojas atkal pelnīt

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti, tā bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Pēc renovācijas un paplašināšanas darbiem ekspluatācijā ir nodots vēsturisks dzīvokļu nams Rīgas centrā - Aristida Briāna un Šarlotes ielas krustojumā.

Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta. 2017. gadā tika sākta nama renovācija, un tas ir ieguvis arī lielāku apjomu. Kādreizējais trīs stāvu nams tagad ir piecu stāvu ēka, kurai tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Renovācijas gaitā fasādē tika izvietoti pēc saglabātajām vēsturiskām liecībām veidotie koka logi, abās kāpņu telpās jaunizveidoti metāla kalumi trepju margās, bet dažos dzīvokļos fragmentāli atstātas atsauces uz nama vēsturiskajām liecībām - ķieģeļu sienām iekštelpu apdarē. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti arī jauni inženiertīkli, kā arī izbūvēti divi beztrokšņa lifti.