Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gada 3.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā 3.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 7,3 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji
Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.
Divas trešdaļas (66,6 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,6%, bet sieviešu – 60,5%. 2007.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo periodu palielinājies par 0,7%.
Nodarbinātie iedzīvotāji
Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1130,8 tūkst. cilvēku (62,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 4,4% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 3.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2006.gada 3.ceturksnī tas bija 1118,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2006.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 61,8%).
2007.gada 3.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 51,5 % un 48,5 %.
Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas (67,3%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs divpadsmitais (8,6%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs piektais (19,7%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.
Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo bija 66,5 tūkst. cilvēku. Katrs trešais (29%) nepilnu laiku nodarbinātais bija spiests strādāt īsākas darba stundas, jo nevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, nedaudz vairāk nekā ceturtai daļai (26,2%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personīgi vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo utml.), sestdaļa (15,9%) nepilnu darba laiku strādājošo mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi, septītā daļa (14,6%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku.
Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 3.ceturksnī 69,3 tūkst. cilvēku (6,1% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne visi aptaujātie vēlējās atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – gandrīz trim piektdaļām (57,4 %), katram trešajam (29,3%) iedzīvotājam atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, katrs ceturtais (22,3%) iedzīvotājs saņēma pensiju, septītā daļa (13,6%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas vai citu).
Darba meklētāji
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Pie kam, minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 70,7 tūkst. darba meklētāju jeb 5,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 3.ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2006.gada 3.ceturksnī tas bija 73,9 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2006.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 6,2%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2007.gada 3.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,4% un 5,3%. Piektā daļa (20,5%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.
Nedaudz vairāk kā divām trešdaļām (70,2%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.
Nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (44%) darba meklētāju kā būtiskāko bezdarba iemeslu minēja dažādus personīgos vai ģimenes apstākļus - šo iemeslu kā galveno uzrādīja gandrīz puse (47,5%) vīriešu un divas piektdaļas (39,8%) sieviešu. Kā otrs svarīgākais iemesls norādīts atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (26% no darba meklētāju kopskaita) – tas bija aktuāli ceturtdaļai (25%) vīriešu un 27,1% sieviešu. Trešo lielāko grupu (8,7%) veidoja darba meklētāji, kuriem saskaņā ar darba līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku (6,9% vīriešu un 10,8% sieviešu – darba meklētāju).
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2007.gada 3.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 602,2 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2006.gada 3.ceturksnī rādītājs bija 616,9 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 2,4%.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 3.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 21,7 tūkst., tas ir 3,6 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2006.gada 3.ceturksnī nav mainījies.
2007.gada 3.ceturksnī divas piektdaļas (40,6%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais (28,4%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (9,6%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs trīspadsmitais (8%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.