Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vairums iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā godīgā ceļā nav iespējams kļūt bagātam, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šī gada jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai, viņuprāt, Latvijā godīgā ceļā ir iespējams kļūt bagātam.

Vairuma iedzīvotāju jeb 68% aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka godīgā ceļā Latvijā bagāts nevar kļūt. Minētajam apgalvojumam pilnībā piekrita 36% aptaujāto, savukārt vēl 32% tam drīzāk piekrita.

Pretēju viedokli aptaujā pauda 24% respondentu.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā godīgā ceļā nav iespējams kļūt bagātam, ir sarucis par trim procentpunktiem. Vislielākais šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars fiksēts 2000.gadā, kad tā domāja 78% aptaujāto.

Aptaujā piedalījās aptuveni 1000 respondentu.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Kā zināms, dažādu aptauju dati neraksturo faktisko ekonomisko situāciju vai bezdarba līmeni valstī – to varētu apgalvot arī par DNB Latvijas barometra pētījumu rezultātiem. Taču tie neapšaubāmi raksturo iedzīvotāju priekšstatus par valstī notiekošo un par situācijas attīstību (arī to, kādu informāciju viņi ir saņēmuši un atzinuši par ticamu). Aptauju dati arī ļauj veikt minējumus par cilvēku rīcību, balstoties uz viņu priekšstatiem par realitāti.

Jaunākā DNB Latvijas barometra rezultāti liecina, ka pēdējos mēnešos iedzīvotāju vērtējums kļuvis nedaudz mazāk kritisks, tomēr atzinīgus vērtējumus joprojām sniedz vien neliela daļa iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka arī tam, ka ekonomiskā situācija pēc gada būs uzlabojusies, tic ne vairāk kā viena piektā daļa iedzīvotāju. Īpaši spilgti iedzīvotāju bažas par nākotni apliecina neticība iespējām Latvijā atrast «labu darbu» – tātad darbu, ko gribētu strādāt. Par labām šādas iespējas atzīst vien 4% aptaujāto, par viduvējām – vēl 18% respondentu, savukārt par kopumā sliktām tās uzskata 73% aptaujāto (tostarp par «ļoti sliktām» - 38%). Bet, ja cilvēks tic, ka labu darbu Latvijā atrast nevar, - ko viņš darīs, ja tomēr radīsies nepieciešamība tādu iegūt? Pakurnēs, tomēr samierināsies ar ne pārāk labu darbu, meklēs labākas iespējas ārpus Latvijas vai arī nemeklēs vispār, jo «kāda jēga strādāt sliktu darbu»? Un ko tad, ja tā domā vairākums?

Latvijā ir tikai pāris simtu turīgu cilvēku, bet masveidīgās nabadzības iemesls ir visa veida bagātības noniecināšana, intervijā žurnālam Playboy saka advokāts Aldis Gobzems.

«Turīgu cilvēku ir ļoti maz. Pāris simtu, ne vairāk. Latvijā dzīvo nabagu tauta,» skarbs ir Gobzems.

Tāpat ir svarīgi no turīgo cilvēku loka izsvītrot kredītu miljonārus. Jo tas ir liels jautājums, vai šādus cilvēkus var saukt par turīgiem. Turīgā sabiedrībā ir jābūt izteiktam vidusslānim, bet šeit tā nav. Tā ir visa mūsu biznesa problēma, ka esam radījuši saskaitāmu turīgu cilvēku slāni. «Vai 300 latu alga bez sociālajām garantijām liecina par vidusslāni?» retoriski jautā advokāts.

«Latvijā noniecina visa veida bagātību,bet, ja tu noniecini to, pēc kā tiecies, tu neko nedabūsi. Tev ir līdz galam jātic tam, ko tu vēlies. Un, ja tu līdz galam ticēsi, tev tas būs,» pārliecināti pauž Gobzems.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

No Rīgas var izcili vadīt lielāko daļu kampaņu lielākajā daļā pasaules. Tas, kas jāievēro, – jābalsta kampaņas un stratēģijas uz universālām cilvēciskām vajadzībām.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Laba reklāma nav lēta lieta. Daudzās jomās redzam, ka iepirkumos uzvar tie, kam zemākā cena. Reklāmas jomā ar to nenākas saskarties?

Varbūt valsts komunikācijas problēmas saistītas ar aplamiem iepirkumiem? Reklāmas budžets ļoti bieži jāattiecina pret auditorijas lielumu. Piemēram, cik maksā košļene? Relatīvi maz. Bet, ja tu gribi nopirkt košļeni katram Latvijas iedzīvotājam, tad vienas košļenes cena jāreizina ar 1,8 miljoniem. Līdzīgi ir ar komunikāciju – lai uzrunātu vienu cilvēku, tas nebūtu ļoti dārgi, taču, lai uzrunātu 100 tūkstošus cilvēku vai 500 tūkstošus, vai miljonu, tas uzreiz prasa investīcijas. Viens variants ir izdomāt ļoti sarežģītu mehāniku, kāpēc, neieguldot naudu medijos, visiem pēkšņi produkts būs interesants. McCANN jau simts gadus – kopš 1912. gada – ir teiciens Truth Well Told, kas ļoti precīzi raksturo, ko šī aģentūra dara, – labi izstāsta patiesību. Bet to ir ļoti grūti izdarīt. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz ļoti pieredzējušu cilvēku, kas velta daudz laika, lai lietas izgudrotu. Speciālistu laiks, protams, maksā dārgi. Savukārt otra versija ir vēstīt kaut ko ļoti primitīvu, bet nopirkt visas iespējamās mediju vietas. Bet arī tas maksā dārgi. Tātad vienā spektra galā ir asprātīgi praktiski risinājumi, kas nav lēti, jo prasa talantīgu cilvēku darbu, bet otrā spektra galā ir nopirkt visas iespējamās reklāmas vietas. Beigās cipari sanāk salīdzināmi. Cilvēku aizsniegt bez naudas informācijas pārbagātībā īsti nevar. Un, jo vairāk cilvēku mēs gribam aizsniegt, jo dārgāk tas izmaksā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Mikroblogošanas vietnes Tumblr pirmais darbinieks Marko Arments (Marco Arment) tikko ieguvis daudz naudas. Precīzāk - viņš to drīz iegūs. Yahoo nauda vēl nav ieripojusi viņa bankas kontā, bet, kad tas notiks, pēc paša Armenta domām, viņa dzīve radikāli nemainīsies, raksta Business Insider.

Viņš apgalvo, ka viņa bagātība - miljoniem dolāru - no vairāk nekā miljardu ASV dolāru vērtā darījuma ar Yahoo, ņemot vērā viņa dzīves uztveri, varētu pat radīt neērtības.

Arments skaidrojis, ka viņš būšot «briesmīgi» bagāts, jo viņš nevēlas pirkt daudz mantu. Arments esot minimālists. Piemērs: viņam bija divas automašīnas, bet viņam tas nepatika, tāpēc no vienas bija jātiek vaļā. «Es ienīstu visus tos mēslus,» Arments saka par lietām, kuras lielākā daļa cilvēku alkst iegādāties.

Kā norāda Arments, kad iegādājas daudz lietu, tad par to visu ir arī jārūpējas, un tas kļūst par neparedzētu šķērsli.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Viszemākā cena šobrīd ir vietējām alus šķirnēm, secināts komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen & Partners izpētē.

„Viszemākā cena šobrīd ir, un prognozējams, ka arī paliks, vietējām alus šķirnēm. Tā patlaban tikai vienu latu par kausu alus jāmaksā Vērmaņdārza alus sētā, kur dažāda veida Aldara alus maksā vienu latu par puslitru. Jāatzīmē, ka arī dārgākais tur nopērkamais miestiņš ir latviešu makiem pieejams – Carlsberg šajā pat vietā maksā 1.70 latus,” saka A.W.Olsen & Partners tirgus un sabiedriskās domas izpētes nodaļas projektu vadītāja Kazimiera Puzo.

Līdzīgas alus cenas ir arī alus sētā Vecrīgā, Līvu laukumā, pretim Kaļķu vārtiem. Izlejamais Lācplēša alus maksā 1,60 Ls par puslitru. Latvijas ražotāju alus daudzviet pieejams par saprātīgu cenu - Franču bārā pudele Cēsu Premium maksā 1.30 latus, bet Lāčplēša Pils – pat 90 santīmus.

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Advokātu tēls sabiedrībā vairāk tiek vērtēts kā negatīvs. Tikai 16% respondentu norāda, ka tas ir pozitīvs, savukārt 36%, ka negatīvs, liecina OMD snapshot veiktā aptauja.

Vispopulārākais viedoklis par advokātiem, ka tie ir dārgi. Tā uzskata 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus 33% sabiedrības advokātus uzskata par savtīgiem, vienlaicīgi gan atzīstot, ka šādi speciālisti ir vajadzīgi. Tikai 5% advokātus vērtē kā uzticamus, bet 4% kā godīgus.

Būtiski, ka gandrīz vienādi negatīvs viedoklis par advokātiem ir tiem, kam ir sadarbības pieredze, gan tiem, kam nav. Tiem, kas nav saskārušies ar advokātiem personīgi, biežāk ir viedoklis, ka advokātu pakalpojumi ir dārgi. Tā domā 76% respondentu, kas nav izmantojuši pakalpojumus pretstatā 68 aptaujāto ar pieredzi.

Lielākā daļa jeb 64% respondentu norādījuši, ka nav izmantojuši advokātu pakalpojumus, biežāk tie bijuši lauku iedzīvotāji, kā arī respondentiem ar mazākiem ienākumiem.

Vairākas Latvijas lielākās bankas paziņojušas par cenas celšanu saviem pakalpojumiem. Tiek paaugstinātas gan kreditēšanas procentu likmes, gan komisijas maksa par naudas izņemšanu no bankomātiem un kontu apkalpošanu.

Savukārt DnB NORD no 1. februāra noteikusi gada maksu par kartes apkalpošanu fiziskām personām - pēc 1. februāra tā būs 4 lati pašreizējo 3 latu vietā, bet pašas kartes arī turpmāk būs bez maksas. DnB Nord banka no 0.1 procenta līdz 0.15 procentiem paaugstinājusi arī komisijas maksu par skaidras naudas izņemšanu bankas filiālēs. Tiem, kuriem ir Visa vai MasterCard kredītkarte (Visa Classic un citas), jārēķinās, ka tiek paaugstināta komisijas maksa par naudas izņemšanu no bankomātiem - līdz 1. februārim maksa bija 1 procents vai ne mazāk kā 0.30 latu, bet no 1. februāra – 1 procents vai ne mazāk kā 0.50 latu. Komisijas maksa par pirkumiem ar kredītkarti joprojām netiek ieturēta. Komisijas maksa būs DnB Nord bankas Visa Dynamic un Maestro karšu juridiskiem klientiem - izņemot skaidru naudu DnB Nord bankas, SEB bankas, Krājbankas, Swedbankas bankomātos, tiks ieturēti 0.15% no izņemamās naudas summas, bet ne mazāk kā 0.50 latu.

Brīžos, kad kāds Latvijas sportists gūst starptautiskus panākumus, mēs esam gatavi viņu teju celt debesīs, saukt par nacionālo varoni un piešķirt medaļu par pozitīva valsts tēla kaldināšanu. Taču, kolīdz šī eiforijam noplok, tā mūsu sporta sistēma atkal var pērties gluži kā plika pa nātrēm, lai jau nākamajās starptautiskajās sacensībās mēģinātu spēkoties ar dažādām sporta lielvalstīm.

Saliekot kopā visus minētos faktus, jāsecina, ka Latvijas nodokļu politika neveicina sporta attīstību šajā valstī, turklāt tā samazina konkurētspēju tiem uzņēmējiem, kuri ir saņēmušies, lai atvērtu, piemēram, kādu hokeja, basketbola vai futbola klubu. Pašmāju sportisti nereti izvēlas doties prom no Latvijas, jo tas ir finansiāli izdevīgāk, ārvalstu spēlētājiem rodas pamatots jautājums — vai ir vērts braukt uz mūsu valsts klubiem. Savukārt, ja paši klubi apņemas maksāt Eiropas valsts cienīgas sportistu algas plus nosegt visas nodokļu izmaksas, šādu nastu tie var ilgi «nepavilkt». Citiem vārdiem sakot, ja mūsu valsts vēlas, lai sporta industrija šeit attīstītos, lai pasaulē Latvijas vārdu nestu ne tikai Arturs Irbe, Sandis Ozoliņš, Andris Biedriņš un vēl daži individuāli censoņi, bet arī sporta klubi, kuri šeit maksā nodokļus, minētā nodokļu politika pēc iespējas ātrāk ir jāpārskata, piemērojot tai zināmus atvieglojumus.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Uz finanšu ministra Andra Vilka uzsāktās diskusijas bāzes par nodokļu celšanas nepieciešamību DB pēc Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) un tā likmju salīdzināšanas Eiropā tagad ir pievērsies Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Līdzīgi kā PVN gadījumā, kad nācās secināt – Latvijas ar pārtikas rūpniecību saistītie uzņēmumi (un arī patērētāji) cieš no tā, ka šeit samazināta PVN likme pārtikai atšķirībā no ļoti daudzām bagātām Eiropas Savienības valstīm netiek piemērota, arī ar NĪN pie mums ir daudz ačgārnību. Piemēram, vairākas ES turīgākās valstis, tādas kā Somija, Lielbritānija, Francija, Itālija, arī Īrija, Bulgārija un Ungārija zemi uzskata par ražošanas līdzekli, ko ar NĪN neapliek, secināts BDO Tax pētījumā. Uzņēmējs tikai nomaksā peļņas nodokli no produkcijas, ko uz savas zemes ir izaudzējis. Ja runājam par bagātajām Eiropas valstīm, tur zemniekiem pienākas arī lielākas subsīdijas no Eiropas Savienības nekā Latvijā. Toties mūsu likumdevēji ir parūpējušies, lai Latvijas zemniekiem NĪN būtu kārtīgi jāmaksā un vēl «jālēkā» līdzi dažnedažādām birokrātu radītām prasībām. Par kādu Latvijas ražotāju konkurētspēju mēs te gribam runāt?