Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Pirmdien Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja Īpašuma departamenta sagatavotos jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, informē domes pārstāvji.

Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Rīga ir ne tikai uzsākusi aktīvu cīņu pret graustiem un nelikumīgi būvētām ēkām, bet arī atradusi veidu, kā sadarboties ar privātajiem īpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas , kas vietējas nozīmes un valsts nozīmes pieminekļi, saglabātu savu vēsturisko veidolu un skaistumu. Jo tieši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, būs šī domes līdzfinansējuma saņēmēji.»

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs, ka līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 tūkstošus eiro, kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai varēs saņemt īpašnieki, kuri atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra: «Šīs teritorijas izvēlētas kā pirmās, bet noteikti ne vienīgās, ja būs interese no īpašniekiem, vēlāk saraksts tiks papildināts arī ar citām teritorijām, piemēram, Grīziņkalnu.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas Pieminekļu padome trešdien par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, kuram jau ir vairāk nekā desmit gadu ilga pieredze Pieminekļu padomes vadīšanā.

O.Spārītis uzsvēra, ka Pieminekļu padome palīdzēs panākt vienošanos starp vēsturniekiem, māksliniekiem un dažādām institūcijām, kā arī būs kvalificēts palīgs pašvaldībai objektu izvietošanai publiskajā telpā. «Vēlos, lai mūsu darbā valdītu konstruktīvs un lietišķs gars, kas dotu vislielāko labumu pilsētai,» viņš piebilda.

«Ir lielas lietas, kam pievērsīsim pastiprinātu uzmanību – priekšpilsētas, jaunie dzīvojamie rajoni, kuru veidols jāpadara civilizētāks un humānāks. Tāpat jāpievērš uzmanība nozīmīgu vēsturisku datumu pārcelšanai vides objektu valodā – tas ir ne tikai saistībā ar Latvijas Republikas simtgadi, bet arī ar Reformācijas 500. gadadienu,» norādīja Pieminekļu padomes priekšsēdētājs.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēmusi virzīt Ventspils Loču torni iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

«Tuvākajā laikā inspekcija iesniegs kultūras ministrei parakstīšanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, sarakstu papildinot ar šo unikālo un Latvijā tipoloģiski reto objektu, kas pilnībā atbilst starptautiski definētiem autentiskuma principiem, kas sevī ietver gan būves formu un konstrukciju, gan materiālus, lietojumu, tradīcijas, paņēmienus, atrašanās vietu un apkārtni, kā arī raksturu un noskaņu,» informē VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece.

Pieteikumu par Loču torņa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis nodeva VKPAI vadītājam Jurim Dambim Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanā Ventspilī 7.septembrī. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās Ventspils Loču tornis bija atvērts apmeklētājiem un radīja lielu interesi.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejā 1. novembrī atklās izstādi «INSPEKCIJA». Tā veltīta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kas iepriekš bija zināma kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, trīsdesmit gadu darbam.

1988. gada 30. septembrī – laikā, kad Latvijas sabiedrībā auga neatkarības centieni, – tika izveidota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iestāde, kas trīsdesmit gadus ir veikusi kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti un kontroli.

Kultūras vērtību saimnieki, arhitekti, vēsturnieki, plānotāji, būvnieki, amatnieki ikdienā valsts atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas nosaukumu nereti saīsina, apzīmējot to tikai ar vienu vārdu – inspekcija. Ar to skaidrojams izstādes nosaukums.

Izstāde «INSPEKCIJA» ir veltīta kultūras pieminekļu aizsardzības nozares atbildīgās institūcijas pastāvēšanas trīsdesmit gadiem un nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, bet tikai uz atsevišķiem laikmetu raksturojošiem akcentiem.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE Rīgas pašvaldības aģentūrai Rīgas pieminekļu aģentūra jau desmito reizi uzdāvinājusi Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi viena miljona latu vērtībā, informē BTA pārstāvji.

Deviņu gadu laikā kopš BTA ir apdrošinājusi Brīvības pieminekli kopumā izmaksātas atlīdzības par 15 gadījumiem. 14 gadījumi saistīti ar pieminekļa apgānīšanu - dabisko vajadzību kārtošanu pie Brīvības pieminekļa. Starp pārkāpumu veicējiem astoņi bijuši Latvijas iedzīvotāji un seši ārvalstu iedzīvotāji, tai skaitā divi Igaunijas pilsoņi, divi Zviedrijas pilsoņi, viens Lielbritānijas pilsonis un viens Norvēģijas pilsonis. 2010. gadā reģistrēts gadījums, kad iereibis automašīnas Mitsubishi Pajero autovadītājs uzbrauca Brīvības pieminekļa kāpnēm. Kopumā deviņu gadu laikā par kaitnieciskiem nodarījumiem Brīvības piemineklim izmaksātas atlīdzības 2250 latu apmērā.

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šorīt vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot.

Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.

Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa bijušā restorāna ēku.

Kultūras ministra pienākumu izpildītājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu par komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vietas – Stūra mājas – iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 61 ir starptautiskā un Latvijas mērogā nozīmīga vēsturiska vieta. Tajā glabājas plašs liecību klāsts par notikumiem, kas saistās ar PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa no ēkas Brīvības ielā 61 pirmā stāva un pagrabstāva, un tai pieguļošā teritorijā esošie divi iekšpagalmi un caurbrauktuve.

Līdz 1940.gada rudenim ēkā darbojās LR Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, kā arī Valsts Robežsardze. No 1940.gada novembra līdz 1941.gada decembrim — Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts drošības komiteja, kas savu darbību turpināja kā LPSR Valsts drošības ministrija (1944.-1954.gads) un vēlāk kā LPSR Valsts drošības komiteja (1954.-1991.gads). 2003.gadā pie ēkas fasādes tika atklāta piemiņas zīme Melnais slieksnis kā veltījums komunistiskā režīma upuru piemiņai.

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Kultūras pieminekļu aizstāvji, ugunsdzēsēji, policisti un citu jomu eksperti izteikuši atbalstu īpaša režīma zonas atjaunošanai Vecrīgā, kas nozīmētu atgriešanos pie caurlaižu sistēmas.

Trešdien Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uz konsultatīvu sanāksmi pulcināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Satiksmes departamenta, citu ieinteresētu institūciju, kā arī Vecrīgā strādājošu uzņēmēju un Vecrīgas iedzīvotāju pārstāvjus, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar satiksmi vecpilsētā.

Eksperti atbalsta caurlaižu režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Iesniedzot pieteikumu nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu 2010.gadam saņemšanai par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, nepieciešams pievienot papildus dokumentus no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Savukārt ēkām, kas atzītas par kultūrvēsturisko vērtību veidojošu apbūvi, iesniedzamajam pieteikumam jāpievieno esošās ēkas fotogrāfija, informē Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Pētersone.

Lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus par 2010. gadu, līdz šā gada 1. oktobrim Rīgas pilsētas Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4 nepieciešams iesniegt pieteikuma veidlapu. Tai nepieciešams pievienot arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtos norādījumus ar apliecinājumu, ka tie ievēroti, vai atzinumu ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Ēkām, kas atzītas par kultūrvēsturisko vērtību veidojošo apbūvi, iesniedzamajam pieteikumam pievieno ēkas fotogrāfiju.

Lai arī Rīgas Doma baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai atvēlētie četri miljoni latu sedz tikai nelielu daļu vēsturiskās celtnes vajadzību, pozitīvas pārmaiņas būs acīmredzamas jau nākamgad - projekta gaitā Doms iegūs atjaunotu kapara jumtu, pilnībā restaurētu fasādi, kā arī vairākas restaurētas iekštelpas.

Db.lv jau ziņoja, ka Rīgas Doma rekonstrukcijas un restaurācijas projekta pasūtītājs ir Latvijas Evaņģeliski Luteriskā baznīca. Rekonstrukcijas projektu izstrādājusi SIA Arhitektoniskās izpētes grupa arhitekta Artūra Lapiņa vadībā, būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Re&Re. Restaurācijas darbi tika uzsākti šā gada jūnijā, un saskaņā ar līgumu tie jāpabeidz 2012. gada 14. novembrī.

Rīgas Doma baznīcas restaurācijas projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā ietvaros atbalstītajā projektā Rīgas Doma saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes izmantošana. Kopumā projektā tiek ieguldīti 4 miljoni latu, no tiem 2 miljoni Ls ir ERAF līdzfinansējums, vēl divus miljonus latu piešķīrusi Rīgas dome.

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Degvielas uzpildes stacija (DUS) Ogrē, Daugavpils ielā 74, tiks iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Objekta īpašnieks – SIA Gabala – tika informēts par ierosinājumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2015. gada 20. maijā saņēma SIA Gabala vēstuli ar lūgumu neiekļaut objektu Pieminekļu sarakstā. Inspekcija, ņemot vērā īpašnieka nostāju un to, ka objekts ir spilgts pēckara modernās arhitektūras piemērs, kurš atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kritērijiem, atkārtoti uzrunāja īpašnieku, sniedzot detalizētu informāciju par prasībām objekta uzturēšanai un saglabāšanai un lūdzot paust attieksmi par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

Inspekcijā 2015. gada 29. oktobrī saņemts negatīvs SIA Gabala viedoklis, norādot, ka objekts pēc būtības ir paaugstinātas bīstamības objekts ar civilās aizsardzības pasākumiem.

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) noslēgusi līgumu ar būvkompāniju Re&Re par Rīgas Doma tehniskā projekta izstrādi un restaurācijas būvdarbiem, informē uzņēmums.

Tehniskā projekta izstrādes ietvaros ir paredzēts veikt ēkas arhitektoniski - māksliniecisko inventarizāciju, inženierizpēti, būvprojekta izstrādi tehniskā projekta stadijā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem tehniskajiem projektiem restaurācija jāveic Rīgas Doma vidusjomā un kapitulzālēs, baptistērijā un sakristejā.

Savukārt pēc nule noslēgtā līguma ietvaros izstrādāta tehniskā projekta pabeigšanas paredzēts veikt Rīgas Doma ziemeļu un dienvidu sānjomu ar šķērsjomu un kora kapelas jumtu restaurāciju, fasāžu un logu, tai skaitā vitrāžu, restaurāciju; pulksteņa galerijas restaurāciju; atrisināt mikroklimata nodrošinājumu ziemeļu ieejai un nodrošināt Rīgas Doma vides pieejamību. Visu projekta norises laiku ir paredzēts veikt gruntsūdens līmeņa novērojumus, nesošo konstrukciju vertikālo deformāciju monitoringu ar ģeometrisko nivelēšanu un plaisu monitoringu.

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.