Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas klientu vārdu, papildinājusi internetbankas paroļu politiku.

Kā novēroja Dienas Bizness, šobrīd Swedbank savā internetbankā neļauj lietotājiem izvēlēties vienkāršu paroli, piemēram, 123456. Ievadot attiecīgo skaitļu virkni, parādās uzraksts «Ievadītā parole nevar tikt izmantota, jo satur Jūsu personas datus, vai ir pārāk vienkārša. Lūdzu, izvēlēties citu paroli!» Pēc incidenta, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem Swedbank lietotāju vārdu un uzvārdu, banka ir pārskatījusi un papildinājusi izvēlēto paroļu politiku, DB apstiprināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pie drošības jautājumiem tiek strādāts nepārtraukti un bankai ir svarīgi nodrošināt balansu starp drošību un sniegto servisu, proti, lai paroļu politika nebūtu pārmērīgi sarežģīta un lietotājam nebūtu jāpieraksta parole kaut kur uz lapiņas. Naudu internetbankā aizsargā trīspakāpju sistēma, kas iekļauj klienta numuru, klienta izvēlēto paroli un bankas kodu kartes vai kalkulatora kodu, atgādina K. Jakubovska.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Itālijā no nākamā mācību gada klasēs būs aizliegti mobilie telefoni, nolēmusi Itālijas premjerministres Džordžas Meloni valdība.

Mobilo tālruņu aizliegums Itālijas skolās ir spēkā jau vairākus gadus, taču līdz šim tas netika plaši ievērots.

Saskaņā ar valdības nule kā izplatīto dekrētu skolās bērniem būs aizliegts izmantot viedtālruņus, tostarp mācību nolūkiem, bet datorus un planšetdatorus varēs izmantot ar skolotāju atļauju.

Mobilo telefonu aizlieguma mērķis ir uzlabot skolēnu uzvedību. Turklāt skolēni tiks arī mudināti uzlabot prasmi rakstīt ar roku.

Izglītības ministrs Džuzepe Valditara paziņoja, ka tiks atjaunotas arī dienasgrāmatas, kurās skolēniem uzdevumi būs jāpieraksta ar roku. "Mums atkal jāpieradina mūsu bērni pie pildspalvas un papīra," norādīja ministrs.

Cilvēki ir pieraduši pie papīra rēķiniem un laika ieguldījuma, apmaksājot katru komunālo pakalpojumu rēķinu, taču maksājumu procesu un tehnoloģiju uzņēmums Bill.me to vēlas mainīt.

«Bill.me paredzēts uzņēmumiem no dažādām nozarēm – visiem, kas sniedz pakalpojumus un kam nepieciešams regulāri izrakstīt rēķinus. Platformā iespējams vienotā elektroniskā vidē izsūtīt rēķinus gala klientiem, kuri tos turpat saņem un tiešsaistē apmaksā, izmantojot norēķinu karti, kā arī var sazināties ar pakalpojuma sniedzēju,» stāsta Valērijs Sičovs, Bill.me Ltd. Latvijas filiāles vadības komandas loceklis. Bill.me reģistrēts Lielbritānijā, tomēr uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka šī ir Latvijā radusies ideja un kompānija. Uzņēmums dibināts Lielbritānijā, jo tā būs vieglāk piekļūt citu valstu tirgiem.

Bill.me noslēdz līgumu, piemēram, ar namu apsaimniekotāju, kas saviem klientiem nosūta reģistrācijas formu uz e-pastu. Lietotājs saņem aktīvo saiti uz Bill.me vietni internetā un reģistrējas. Katram lietotājam tiek izveidots personīgais «kabinets», kur saņemt ikmēneša rēķinus no konkrētā pakalpojuma piegādātāja, nodot skaitītāju rādījumus, ja tas nepieciešams, sazināties ar apsaimniekošanas kompāniju. Valērijs teic, ka no visiem jaunā tipa rēķinu saņēmējiem dažu mēnešu laikā 40% izvēlas pieslēgt automātisko rēķinu apmaksu. Viņa skatījumā, tas ir labs rādītājs, turklāt ne tikai tāpēc, ka tas veicina Bill.me biznesu, bet arī tāpēc, ka palīdz uzņēmumiem plānot naudas plūsmu. Attiecīgi kompānijām ir ērtāk plānot gan ikdienas darbības, gan ilgtermiņa attīstību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus «vairākām augsti novērtētām» G20 valstīm, ja to valdības nespēs veikt reformas, kurām jāsamazina augošie veselības aprūpes tēriņi.

Nākamajās četrās desmitgadēs, ASV, Japāna un Eiropas valstis, visticamāk, piedzīvos finanšu situācijas pasliktināšanos, kuru izraisīs pieaugošie tēriņi sociālajām programmām, kas būs nepieciešamas novecojušai sabiedrībai, norādīja reitingu aģentūra.

«Pakāpenisks veselības aizsardzības sistēmas finansējuma pieaugums palielinās spiedienu uz valsts kasi,» norādīja S&P analītiķis Marko Mrsniks (Marko Mrsnik). «Ja valdības nemainīs savas sociālās aizsardzības sistēmas, visdrīzāk, tās kļūs neilgtspējīgas,» norāda analītiķis.

Ja valstis neveiks nekādas reformas, tad reitingu samazinājumi, kas saistīti ar veselības aprūpes jautājumiem, sekos jau pēc trijiem gadiem, bet līdz 2020. gadam būs ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kuru parādzīmēm piešķirts augsta riska (junk) statuss.

Pasaulē kopumā tēriņi veselības aprūpei kopš 1980.gada ir ievērojami auguši, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tā, piemēram, 1990.gadu beigās un 2000.gadu sākumā veselības aprūpes tēriņi pasaulē auga straujāk nekā ekonomika, taču 2009.gadā krīzes ietekmes dēļ tā atslāba. Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu organizācija izveidojusi jaunāko veselības apskatu, kurā iekļauti arī dati par veselības aprūpes tēriņiem uz vienu iedzīvotāju.

Veselības aprūpes tēriņi aptver tādus izdevumus kā medicīnas algas un medicīnisko procedūru apmaksu, kā arī farmaceitisko produktu apmaksu un citas izmaksas. Lielu daļu veido tieši farmaceitisko produktu apmaksa, liecina pētījums.

Kā liecina pētījums, 2013.gadā OECD valstis kopumā farmācijas līdzekļiem iztērēja 800 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 20% no kopējā veselības aprūpes finansējuma.

Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus.

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās.

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu – pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: «Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.»

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.