Valdības apstiprinātie 2009. gada budžeta likuma grozījumi paredz valsts kopbudžeta deficītu 9.2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču starp budžeta 1. un 2. lasījumu Saeimā valsts izdevumi būs jāsamazina.
To brīfingā pēc budžeta likuma grozījumu apstiprināšanas valdībā uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše (abi Jaunais laiks).
E. Repše skaidroja, ka tik augsts budžeta deficīts – 8.2 % no IKP centrālās valdības budžetā un 1 % no IKP pašvaldību budžetos, veidojas tādēļ, ka ir pārskatīta IKP samazinājuma prognoze. Proti, ja uzsākot darbu pie 2009. gada budžeta valdība prognozēja, ka Latvijas IKP kritums šogad sasniegs 12.9 %, tad tagad IKP samazinājums tiek prognozēts jau 18 % apmērā. Tādējādi patlaban plānotais budžeta deficīts, matemātiski rēķinot, ir lielāks nekā iepriekš plānotie 7 % IKP.
Vienlaikus gan E. Repše, gan V. Dombrovskis atzīst, ka tik augsts budžeta deficīts nav pieņemams nedz valdībai, nedz starptautiskajiem aizdevējiem, tas ir, Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai, tādēļ gatavojot budžeta grozījumus 2. lasījumam Saeimā, valdība iesniegs priekšlikumus, kas vērsti uz budžeta izdevumu samazināšanu.
Lai iekļautos 7 % no IKP lielā budžeta deficītā, starp lasījumiem Saeimā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par vēl aptuveni 258 milj. Ls, tomēr, kā norādīja V. Dombrovskis, ar aizdevējiem vēl notiek sarunas par pieļaujamajiem budžeta deficīta griestiem.
Pagaidām amatpersonas neatklāj, uz kādu izdevumu samazināšanas rēķina varētu notikt izdevumu samazināšana. Tomēr, pēc V. Dombrovska teiktā, iespēja devalvēt latu netiek izskatīta.
Finanšu ministrs un premjers arī apgalvo, ka izdevumu samazināšana iespēju robežās netiks attiecināta uz sociālo sfēru, jo starptautiskie aizdevēji esot norādījuši, ka izdevumi sociālo jautājumu risināšanai drīzāk būtu jāpalielina, nevis jāsamazina.