Tas nu ir noticis. 2020. gada valdības atbalstītais valsts budžets vakar ir iesniegts Saeimā, kā arī nosūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijai.
2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi - 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro, bet izdevumi - 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējais valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8% apmērā. Budžeta likumprojekta izskatīšanu valdībā pavadīja asi strīdi, ar to neapmierināti ir ļoti daudzi. Tomēr var prognozēt, ka Saeima budžetu pieņems, jo pret to balsos opozīcijas partijas, kurām parlamentā nav vairākuma.
Ar nākamā gada budžeta likumprojektu ļoti asu neapmierinātību ir pauduši mediķi un pedagogi.
Jāatgādina, ka tūdaļ pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas teju visi parlamentārieši nobalsoja par mediķu algu ikgadēju pieaugumu 20% apmērā. Lai nākamgad izpildītu likumā ierakstīto normu, būtu nepieciešami 120 miljoni eiro. Realitātē mediķu algu paaugstināšanai tiks atvēlēti vien 50 miljoni eiro. Premjerministrs Krišjānis Kariņš skaidroja, ka piedāvājis valdībai pildīt likumā noteikto, taču tad tas nozīmē, ka neviena cita nozare papildu finansējumu nākamgad nesaņemtu. Ar to valdība nebija mierā, kas arī ir saprotams. Taču jāpiekrīt veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura emocionālā runā uzsvēra, ka visvairāk sāp pieviltas cerības. Labāk ir nesolīt, nekā solījumus nepildīt. Ja Saeima nelems citādi, kas ir maz ticams, mediķu arodbiedrība draud ar streiku.
Arī izglītības darbinieki sola protestēt, ja nebūs konkrētu solījumu par algu pieaugumu no nākamā gada septembra. Pedagogus nepārliecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas teiktais, ka naudu mēģinās atrast no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Par budžeta likumprojektu laimīgas nav arī pašvaldības, kuras uzskata, ka no ekonomiskās izaugsmes lielākā ieguvēja ir valsts, vietvaras atstājot pabērna lomā. To visu vēl pavada tracis ap valsts budžeta finansējuma palielināšanu politiskajām partijām, tā konceptuālo nepieciešamību grūti apšaubīt, taču nepieņemami, ka tas attieksies jau uz šo Saeimu, nevis nākamo.
Tajā pašā laikā nebūtu godīgi teikt, ka budžetā nevienam nekas klāt nenāks. Kā jau minēts, lai arī ne tik daudz, cik cerēts, bet algas pieaugs mediķiem, pedagogiem, kultūras darbiniekiem, tieslietu un iekšlietu jomas darbiniekiem. Vislielākais pieaugums budžetā paredzēts sociālajai aizsardzībai, piemēram, pensiju indeksācijai un minimālās pensijas paaugstināšanai. Tāpat tiks paaugstināts slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Te gan jānorāda, ka teju visi sociālās jomas eksperti ir vienisprātis, ka diferencētais neapliekamais minimums ir neefektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai, jo lielākas priekšrocības dod strādājošiem bez apgādājamiem. Kā redzams, 2020. gada budžets ne par kādu laimes lāci nav uzskatāms.
