Šorīt aplaupīta Kauguru pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS «Latvijas pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Laupīšana notikusi pirms plkst.7.

Vārpa norādīja, ka cietušo laupīšanā neesot. «Patlaban mums nav ziņu par notikuma apstākļiem, izmeklēšanu veic Valsts policija. Latvijas pasts no savas puses sniedz policijai visu nepieciešamo informāciju,» piebilda pasta pārstāve.

VP pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdienas rītā plkst.6.30 notikusi laupīšana «Latvijas pasts» nodaļā Kauguros. Viņa norādīja, ka laupīšanā nav cietušo un ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta pazīmēm.

Gžibovska uzsvēra, ka patlaban norisinās izmeklēšana un tās interesēs plašāku informāciju viņa nevar sniegt. Vaicāta par aizdomās turamajiem vai aizturētajiem šajā lietā, VP pārstāve atturējās sniegt komentārus.

Tulas apgabalā Krievijā noticis uzbrukums inkasācijas mašīnai, nolaupot 43 miljonus rubļu (666.5 tūkstošus latu).

Šī laupīšana var pretendēt uz pēdējos desmit gados lielākās laupīšanas statusu, ziņo dpmoney.ru. Cietusi banka Pervij processingovij bank, kam piederošos 43 miljonus rubļu nolaupīja no inkasatoru mašīnas. Noziedznieki apturēja automašīnu Donas federālās trases 267. kilometrā un, piedraudot ar ieroci, nolaupīja naudu. Izmeklētāji pieļauj, ka noziedznieki sekojuši inkasatoriem no Rostovas pie Donas, izvēloties uzbrukumam izdevīgāko vietu, jo uzbrukums noticis piecos no rīta klusā vietā.

Bankas darbinieki uzbrukumā nav cietuši. Milicija gan uzdos jautājumus arī pašai bankai, piemēram, kāpēc tik liela summa pārvadāta bez apsardzes. Izmeklētāji pieļauj bankas darbinieku līdzdalību noziegumā.

Valsts iniciēta, turklāt pilnīgi likumīga laupīšana skaidrā dienas laikā. Tā varēs raksturot situāciju Latvijā, sākot ar 2010. gadu, ja tiešām likumdevēja akceptu gūs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aivara Tauriņa vadītās darba grupas izstrādātais jaunais nodokļu, nodevu sistēmas skelets.

Jā, ir skaidra šāda projekta viena no sākotnējām idejām - piemēram, cīnīties ar situācijām, kad likumīgā ceļā faktiski tiek maksātas aplokšņu algas, noformējot tās ka dividendes vai uzņēmuma vadības dāvanas saviem neaizvietojamajiem darbiniekiem. Tomēr pašreiz izveidotais modelis gan vairāk atgādina cīņu ar zagšanu valstī, nocērtot roku visiem tās iedzīvotājiem. Mūsu gadījumā - gaidīt, lai VID spētu izskaitļot un cīnīties ar tiem, kas minētās shēmas realizē, būtu pārāk naivi, tāpēc jāļauj sist pa seju pilnīgi visiem. Tiesa, šaubu nav, ka šādai rosībai ir vismaz vēl viens mērķis - pieķerties pie pēdējā salmiņa, ar kura palīdzību būtu iespējams iegūt papildu līdzekļus valsts budžetam. No kaut kādas siles ļoti uzblīdušais valsts aparāts taču būs jāpabaro - ar ES struktūrfondu līdzfinansējumam paredzētā finansējuma apcirpšanu vien būs par īsu. Taču šeit alkatīgo roķeļu īpašnieki var krietni vien pārrēķināties. Jāņem vērā, ka dažādus nodokļus un nodevas var piemērot tieši tik lielā mērā, cik cilvēki ir varoši tos maksāt. Savukārt, atbilstoši superīgās darba grupas iecerēm, cilvēks nevarēs mantot dzīvokli, kurš dārgāks par 20 000 Ls no savas nelaiķa vecmāmiņas, kamēr nebūs par šo ieguvumu samaksājis nodokli. Bet ko darīt cilvēkam, ja viņam tik lielas naudas nav?! Tāpat muļķīgā situācijā var nonākt turīgi vecāki, kuri savam bērnam, sasnedzot 18 gadu vecumu, nolemj uzdāvināt automašīnu. Sanāk, ka viņiem būs jāsamaksā par izvēlēto auto (ar visiem nodokļiem, protams) plus vēl šis tas valsts kabatā.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu, 22. jūliju Ventspilī, Kurzemes ielā, degvielas uzpildes stacijā (DUS) SIA East-West Transit nolaupīti 1 580 lati.

Kā Db.lv skaidro Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Ģirts Kokins, viens no laupītājiem piespiedis DUS darbinieku atvērt seifu, kurā glabājusies nauda.

Iespējams, laupītāji būtu aizturēti, ja vien negadītos misēklis – nav nostrādājusi signalizācijas poga. Pašlaik policija noskaidro aizdomās turamā personību un visticamāk nekaunīgie laupītāji tiks notverti. Zināms, ka viens no uzbrucējiem ir aptuveni 30 līdz 40 gadus vecs vīrietis.

Ventspils pusē šī nav pirmā šāda veida laupīšana. Policijā skaidro, ka identisks scenārijs bijis laupīšanās, kas norisinājušās 7. jūlijā un 1. maijā, tāpēc pastāv pamatotas aizdomas, ka laupīšanas izdarījuši vieni un tie paši cilvēki.

Bijušais investīciju bankas Morgan Stanley viceprezidents Ričards Garaventa tiek vainots 2.5 miljonu dolāru nolaupīšanā, ziņo lenta.ru.

Pēc apsūdzības datiem, minēto summu R. Garaventa ir nolaupījis laikā no 2001. gada 5. septembra līdz 2008. gada 24. decembrim. Zagto naudu viņš esot tērējis, pērkot dārgus auto, juvelierizstrādājumus un ceļojot. Nauda esot nolaupīta, izrakstot čekus kādai R. Garaventam piederošai kompānijai.

R. Garaventa tika arestēts šī gada 11. februārī Ņūdžersijā. Ja R. Garaventa vaina tiks pierādīta, viņam draud cietumsods līdz 25 gadiem.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Februāra beigās Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki starptautiskā operācijā notvēra divus vīriešus no Latvijas. Vīrieši tiek turēti aizdomās par bruņotām laupīšanām, kas pēdējo mēnešu laikā izdarītas juvelierizstrādājumu veikalos Čehijas, Polijas un Igaunijas galvaspilsētās.

Pagājušā gada novembra vidū VP KIP darbinieki caur Eiropas policijas biroja (Eiropols) nacionālo nodaļu saņēma informāciju no Čehijas policistiem, ka Prāgā kādā juvelierizstrādājumu veikalā notikusi bruņota laupīšana. Čehijas kolēģi lūdza Latvijas Valsts policijas palīdzību ļaundaru atpazīšanā, jo viņu rīcībā esošā informācija liecināja, ka laupītāji noziegumā izmantojuši Latvijā reģistrētu automašīnu.

VP KIP izmeklētāji turpināja informācijas apmaiņu ar Čehijas kolēģiem, līdz tika iegūti visi nepieciešamie dati, kas varēja palīdzēt identificēt abus laupītājus. Izmantojot Čehijas policistu sniegto informāciju, Latvijas likumsargi izskaitļoja abu laupītāju identitāti. Izrādījās tie bija Liepājas un Daugavpils iedzīvotāji, kuri iepriekš sodīti par sevišķi smagiem noziegumiem. Noskaidrots, ka abi vīrieši no ieslodzījuma vietas izlaisti pagājušā gada sākumā.

SIA Maxima Latvija un biedrība Zolitūde 21.11 ir vienojušās par materiāla atbalsta sniegšanu fiziski cietušajiem Zolitūdes lietā. Vienošanās paredz, ka traģēdijā fiziski cietušo atbalstam kopumā tiks novirzīti gandrīz 900 tūkstoši EUR.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram, kuru Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs atzinis par smagi cietušu, tiktu izmaksāts atbalsts 75 000 EUR apjomā, cietušajiem, kuri guvuši vidēji smagas traumas no 20 000 – 35 000 EUR apmērā, savukārt viegli cietušajiem būs iespēja saņemt atbalstu 5 000 EUR apmērā. Fiziski cietušo personu traumu smaguma pakāpe noteikta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra slēdzienus Zolitūdes traģēdijas Krimināllietas ietvaros.

Biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova norāda, ka šī atbalsta pieņemšana ir katra cietušā brīva izvēle.

Šobrīd uzsākts vienošanās parakstīšanas process ar vairākiem fiziski cietušajiem.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pērn 1,597 milj. latus jeb 5% no visām zaudējumu atlīdzībām ceļu satiksmes negadījumos veido atlīdzības par personai nodarītajiem zaudējumiem. Salīdzinot ar 2006.gadu, tās palielinājušās par 65%, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

2007.gadā strauji pieaugušas vidējās atlīdzības, kas saistītas ar cietušo personu ārstēšanu un rehabilitāciju. Tas skaidrojams ar ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu cenu pieaugumu, kā rezultātā pieaugušas arī apdrošinātāju izmaksājamo atlīdzību summas.

Novērojama arī pozitīva tendence: turpina palielināties to personu skaits, kas piesakās uz nemateriālajām atlīdzībām. Salīdzinot ar 2006.gadu, pērn šajā kategorijā izmaksāto zaudējumu apjomi ir pieauguši pat piecas reizes – no 28,5 tūkst.latu uz 139,6 tūkst.latu.

Baiba Gribuste, LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece: ''Arvien vairāk ceļu satiksmē cietušo apzinās savas tiesības un vienlaikus ar mantai nodarītajiem zaudējumiem piesakās atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem.''

Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

ZM pārstāve to norādīja, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes (Par!/V) jautājumu, vai apmēram 15 miljonu eiro kompensācija no Latvijas puses ir samērīga, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šādu pašu summu ir piešķīrusi visām Baltijas valstīm kopā.

Ingiļāvičute skaidroja, ka EK lēma tikai par kompensācijām ziemājiem, savukārt Latvija par kompensācijām lēma arī attiecībā uz citām labības kultūrām, kā arī sienu.

Kopumā tika aprēķināti 20,5 miljoni eiro zaudējumi, savukārt praktiski kompensācijās tika piešķirti 14,8 miljoni eiro. Izmaksātajos apmēram 15 miljonos eiro netika ierēķinātas neiegūtās ražas. «Šajā summā pēc būtības absolūti nebija ņemtas vērā neiegūtās ražas. Tad tā summa būtu jau pie 100 miljoniem, ja rēķinātu neiegūtās ražas,» skaidroja ZM pārstāve.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Sākotnējā informācija liecina, ka 1972.gadā dzimušais Bērziņš mājās pārsteidzis laupītājus un notikušais, visticamāk, nav saistīts ar advokāta darbību.

Valsts policija (VP) informēja, ka sestdienas vakarā notikusi bruņota laupīšana Mārupē, kādā privātmājā, kā rezultātā viena persona zaudējusi dzīvību.

Toreizējais Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Bērziņš advokāta zvērestu nodeva 2008.gadā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Jau ziņots, ka pēdējais gadījums Latvijā, kad nogalināts advokāts, notika pērn maijā. Toreiz, 2018.gada 30.maija rīta, tika nošauts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Pašreiz nav vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. «Attiecībā uz spēku ievešanu. Šobrīd tādas vajadzības nav,» žurnālistiem atzina Putins, gan piebilstot, ka tāda iespēja pastāv.

Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas spēki Ukrainā var tikt izmantoti tikai ārkārtējā situācijā.

Krievijas prezidents otrdien preses konferencē arī paziņoja, ka Ukrainā ir noticis antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukrainas parlamenta no valsts galvas amata atstādinātais Viktors Janukovičs joprojām ir Ukrainas leģitīmais prezidents.

«Vērtējums tam, kas notika Kijevā, Ukrainā kopumā... Vērtējums var būt tikai viens - tas ir antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana,» atbildot uz ziņu aģentūras "Interfax" žurnālista jautājumu, sacīja Putins.

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Ne iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL), ne Valsts policijas priekšniekam Valdim Voinam nav atbildes uz jautājumu, kas otrdienas agrā pēcpusdienā notika Ventspilī, kad notika bruņota ielaušanās uzņēmuma Ventbunkurs birojā, un kāpēc tajā piedalījās policija.

L.Mūrniece norādīja, ka, šodien pēcpusdienā, kad tika saņemtas ziņas par ielaušanos, uz Ventspili nosūtīti Valsts policijas Iekšējā drošības biroja pārstāvji, lai noskaidrotu, kas ir noticis, kas pieņēmis lēmumus un kāpēc tur piedalījusies policija. Tāpat L.Mūrniece esot lūgusi Drošības policiju noskaidrot situāciju un sniegt viņai ziņojumu. Ministre uzskata, ka “policijai nebūtu jāiejaucas kādu konkrētu grupējumu ekonomisko strīdu risināšanā”.

Pagaidām nav arī skaidrs, vai Kurzemes reģiona Valsts policijas nodaļai bija tiesības pašiem pieņemt lēmumu par šādu policijas līdzdalību bruņotā uzņēmuma biroja ieņemšanā. L.Mūrniece uzskata, ka šādas darbības būtu jāsaskaņo ar Valsts policijas vadību.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

SIA «Rīgas satiksme» (RS) vēl nav iepazinusies ar lēmumu par tā dēvētās nanotehnoloģiju krimināllietas nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, tādēļ vēl nav varējusi pieņemt lēmumu par to, vai lūgs sevi atzīt par cietušo šajā krimināllietā, aģentūru LETA informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka patlaban uzņēmumam nav skaidrs, kā policija aprēķināja nodarītos zaudējumus, vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Zaķis arī sacīja, ka uzņēmums lietā bija pieaicināts kā liecinieks, taču tālākos lēmumus RS pieņems tad, kad būs padziļināti iepazinušies ar savā rīcībā esošo informāciju.

Uzņēmuma pārstāvis arī uzsvēra, ka 2015.gada sākumā uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par nelikumībām saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi, kuras rezultātā viens darbinieks tika atstādināts no darba un ar viņu tika pārtrauktas darba attiecības.

Savukārt šī gada oktobrī RS sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča aģentūrai LETA norādīja, ka apkopojot RS rīcībā esošo informāciju par ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumu, piegāžu un izlietojuma izvērtēšanu, dienesta izmeklēšanā nekādi pārkāpumi netika konstatēti. RS nav saņēmusi informāciju, kas apliecinātu, ka ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi uzņēmumam nav piegādāti, tāpēc arī uzņēmumam nav pamata lūgt sevi atzīt par cietušajiem, uzsvēra Bartaševiča.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Valsts policija (VP) šoruden Teikas apkaimē aizturējusi kādu aptuveni 30 gadus vecu Rīgas iedzīvotāju, kurš bija plānojis nolaupīt un nogalināt divus cilvēkus, izspiežot no tiem kriptovalūtu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, informē VP.

Septembrī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas darbinieki operatīvās darbības rezultātā pārtvēra informāciju par to, ka 1989.gadā dzimis Rīgas pilsētas iedzīvotājs plāno kādas personas nolaupīšanu. Noziedznieka mērķis bija prettiesiski iegūt cietušajam piederošos maksāšanas līdzekļus - kriptovalūtu, pārskaitot to uz citiem kriptovalūtas makiem. Pēc tam viņš plānoja nolaupīto personu nogalināt. Sava nodoma realizēšanai viņš aktīvi kriminogēnā vidē ārzemēs meklēja personas, kuras izdarīs šo noziegumu.

Par minēto faktu nekavējoties tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas - par sagatavošanos personas nolaupīšanai.