Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpa.

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēla lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to tika atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Šis solis iedrošināja tirgus, kur britu māciņas vērtība pret ASV dolāru iepriekš bija sarukusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, bet pirmdien tā pieauga par vairāk nekā 2%.

"Neviena valdība nevar kontrolēt tirgus, bet katra valdība var dot drošību par publisko finanšu ilgtspējību," televīzijas uzrunā sacīja Hants.

"Tirgi pozitīvi reaģē uz jaunā finanšu ministra plāniem atcelt gandrīz visus nodokļu samazinājumus, par kuriem paziņoja viņa priekšgājējs," atzīmēja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga un eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza 17 mēnešu augstāko līmeni, jo ASV inflācijas samazināšanās vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanas kampaņu.

ASV investorus iedrošināja ne tikai inflācijas samazināšanās, bet arī citi ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas rādītāji.

Pieaug pārliecība, ka ASV ekonomika izvairīsies no recesijas, ka FRS ir tuvu procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanai, un ka otrajā pusgadā notiks atgriešanās pie uzņēmumu peļņas pieauguma, sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pārsniedza 1,12 ASV dolārus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada februāra. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pakāpās virs 1,31 dolāra par eiro līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,1% līdz 34 395,14 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,9% līdz 4510,04 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" kāpa par 1,6% līdz 14 138,57 punktiem.

Jenas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās līdz jaunam 32 gadu zemākajam līmenim, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas paziņojuma par demisiju. Akciju cenas Volstrītā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Jenas vērtība pret dolāru kritās līdz zemākajam līmenim kopš 1990.gada augusta, atspoguļojot Japānas Bankas piekāpīgo monetāro politiku pretstatā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvajām procentlikmju celšanām.

Analītiķi uzskata, ka jenas vērtības kritums turpināsies, kamēr abu centrālo banku politika atšķirsies. Ir gaidāmi jauni FRS lēmumi par procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot straujo inflācijas kāpumu.

Tirgi fokusējās arī uz Lielbritāniju, kur premjerministre Liza Trasa paziņoja par demisiju pēc 44 dienu ilgas atrašanās amatā, kas ir īsākā valsts vēsturē. Valdošā Konservatīvā partija plāno drīzu balsojumu par jauno partijas līderi un valsts premjerministru.

Akciju cenas trešdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

ASV centrālā banka veica šādu procentlikmes paaugstināšanu trešo sanāksmi pēc kārtas. Pirms tās paziņojuma par šo lēmumu akciju cenas Volstrītā bija augušas, sekojot kāpumiem vadošajās Eiropas biržās un kritumiem Āzijas biržās.

Tirgi jau bija paredzējuši vēl vienu ievērojamu procentlikmes paaugstināšanu, bet nebija gatavi FRS Atvērtā tirgus komitejas prognozei, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ir nepieciešama "ierobežojoša" monetārā politika, lai panāktu gada inflācijas samazināšanos līdz 2% līmenim. Viņš atzina, ka šādi soļi inflācijas samazināšanai nozīmēs lēnākas ekonomikas izaugsmes un augstāka bezdarba periodu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas strauji pieauga, investoriem reaģējot uz bažām par saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas cēlās pēc ASV prezidenta Džo Baidena teiktā, ka viņš "apspriež" iespējamus Izraēlas triecienus Irānas naftas rūpniecības objektiem, kas būtu atriebība par vairāku simtu Irānas raķešu raidīšanu uz Izraēlu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas preču biržās pieauga par vismaz 5%.

Galvenie Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī ASV dokeru streiks un pieņēmumi par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamajiem soļiem saistībā ar procentlikmēm.

ASV dolāra vērtība pieauga. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās par vairāk nekā 1% pēc tam, kad Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs deva mājienu par straujākām procentlikmju samazināšanām.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu palielināt procentlikmi.

ECB ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tika nolemts arī palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%; arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 37 gadu zemākajam līmenim. To būtiski neietekmēja ziņa par karalienes Elizabetes II nāvi. ECB brīdināja, ka "inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni". ECB vadītāja lika saprast, ka procentlikmes vēl arvien ir tālu no apjoma, kas vajadzīgs inflācijas samazināšanai. Viņa arī brīdināja, ka eirozonai draud recesija, ja Krievija pilnīgi pārtrauks gāzes piegādi.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem apsverot to, kā jaunas ekonomikas vājuma pazīmes ietekmēs centrālo banku politiku procentlikmju jomā.

Analītiķi minēja datus par ASV rūpnieciskās aktivitātes zemāko līmeni kopš 2020.gada maija un jaunu ASV darba piedāvājumu skaita samazināšanos kā jaunāko pazīmi par pasaules lielākās ekonomikas atdzišanu.

Investori arī ņēma vērā "JPMorgan Chase" vadītāja Džeimija Daimona vēstuli akcionāriem, kurā brīdināts, ka banku krīze "vēl nav beigusies" un ka inflācija var saglabāties augstā līmenī, tādējādi pagarinot augstāku procentlikmju periodu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja labi Lielbritānijas ekonomikas dati.

Neskaidrās perspektīvas sekmēja pieprasījumu pēc zelta, kura cena sasniedza gada augstāko līmeni, pieaugot par 2% līdz 2040 ASV dolāriem par unci.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, ASV nodarbinātības datiem pastiprinot bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes, lai cīnītos pret augsto inflāciju.

Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc negaidīti labu ASV nodarbinātības datu publicēšanas. ASV dolāra vērtība pieauga, sasniedzot četru nedēļu augstāko līmeni pret eiro.

ASV privātajā sektorā decembrī radīti 235 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā decembrī tiks radīti aptuveni 150 000 darbavietu.

Neilgi pirms tam tika publicēts FRS decembra sēdes protokols, kas vedina uzskatīt, ka FRS ir nodomājusi turpināt procentlikmju celšanu, līdz cenas tiks kontrolētas. Tirgus dalībnieki bažījas, ka šāda centrālās bankas rīcība novedīs ASV ekonomiku recesijā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ pieredzētā krituma, kuru bija izraisījušas bažas par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu īstenot agresīvāku procentlikmju paaugstināšanu, lai iegrožotu inflāciju.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pesimistisku pieprasījuma prognozi ASV.

"Investori ignorēja bažas par inflāciju un procentlikmēm, kas pagājušonedēļ bija satraukušas tirgus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien vienojās labot Ziemeļīrijas protokolu.

Vienošanās paredz, ka muitas pārbaudēm netiks pakļautas preces, kas tiek tirgotas starp pārējo Lielbritāniju un Ziemeļīriju un kurām paredzēts palikt Ziemeļīrijas tirgū. Tāpat Ziemeļīrijā būs pilnībā pieejami Lielbritānijā apstiprināti medikamenti. Vienošanās arī paredz ierobežot Eiropas Savienības Tiesas pārraudzību pār protokolu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās bažās par Francijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc Pauela izteikumiem. Pauels vairāku centrālo banku vadītāju diskusijā Portugālē atzīmēja, ka cenu spiediens ir mazinājies.

"Mēs esam panākuši diezgan labu progresu, samazinot inflāciju mūsu mērķa virzienā, kamēr darbaspēka tirgus ir saglabājies spēcīgs un ir turpinājusies [ekonomikas] izaugsme. Mēs gribam, lai šis process turpinātos," sacīja Pauels.

Pauels "pateica pietiekami daudz, lai sajūsminātu tirgus dalībniekus, kā viņš to vienmēr dara," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks. "Pauels gandrīz vienmēr tiecas uz miermīlīgo pusi vai parasti pasaka kaut ko neitrālu, bet tirgus dalībnieki paņem to, ko grib dzirdēt."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja uzmundrinoši ASV inflācijas dati.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī Ķīnas pasākumi savas ekonomikas atbalstīšanai.

ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc datiem, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācijas temps oktobrī palēninājies, vairojot cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt procentlikmju paaugstināšanu.

Otrdien publicētie dati parādīja, ka ražotāju cenas ASV oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 8%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā septembrī, kad tās gada griezumā palielinājās par 8,4%.

"Lai gan FRS amatpersonas cenšas nesekot naratīvam, ka inflācija varbūt jau sasniegusi virsotni, skaitļi runā paši par sevi," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Akciju cenas Eiropas un ASV biržās otrdien pieauga pēc Ķīnas veiktiem pasākumiem savas ekonomikas atbalstīšanai.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 15 mēnešu augstāko līmeni, investoriem paredzot agresīvākas Lielbritānijas procentlikmju paaugstināšanas.

Tirgu dalībnieki gaidīja trešdien paredzēto ASV patēriņa cenu indeksa datu publicēšanu, kas dos jaunu norādi par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) plāniem attiecībā uz procentlikmju paaugstināšanu ar mērķi samazināt inflāciju.

Tiek prognozēts, ka ASV patēriņa cenu indekss samazināsies līdz 3,1% salīdzinājumā ar 4,0% maijā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,9% līdz 34 261,42 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,7% līdz 4439,26 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" kāpa par 0,6% līdz 13 760,70 punktiem.

Akciju cenas Londonas biržā ceturtdien pieauga un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās, kamēr Lielbritānijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās bija gaidāma Leiboristu partijas uzvara.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, Francijā turpinoties politiskiem manevriem ar mērķi nepieļaut galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) nākšanu pie varas parlamenta vēlēšanās.

Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija valsts svētku brīvdiena - Neatkarības diena.

Lielbritānijā tika prognozēts, ka valdošā labējā Konservatīvā partija parlamenta vēlēšanās cietīs smagu sakāvi, kas izbeigs šīs partijas 14 gadus ilgo valdīšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien nemainījās, jo ASV finanšu tirgi bija slēgti.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,9% līdz 8241,26 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,8% līdz 7695,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 450,48 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam sasniedzot daudzu gadu augstāko līmeni.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 4,26%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Tas pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokola publiskošanas, kurā norādīts uz ievērojamiem riskiem, ka cenu kāpums turpināsies.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas inflācijas datu publiskošanas. Gada inflācija Lielbritānijā jūlijā samazinājusies līdz 6,8% salīdzinājumā ar 7,9% jūnijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2022.gada februāra, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Inflācijas līmenis Lielbritānijā tomēr ir augstākais G7 valstu vidū, un tās samazinājums var nebūt pietiekams, lai novērstu jaunu procentlikmju celšanu septembrī.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, savukārt naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim vairāk nekā viena gada laikā. ASV dolāra vērtība turpināja kāpt.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,6% līdz 93,68 ASV dolāriem par barelu. Tas notika pēc ASV jēlnaftas rezervju negaidītas samazināšanās.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet noslēdza sesiju ar izmaiņām dažādos virzienos. Eiropas biržu indeksi kritās.

"Fonā ir daudz tendenču, kas rada grūtu vidi investoriem - no augošām procentlikmēm līdz augošām naftas cenām, un ir pieaugusi ASV dolāra vērtība," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

ASV dolāra vērtība pieauga, jo augstāks ASV obligāciju ienesīgums padarīja ASV valūtu par pievilcīgāku investīciju avotu, pastiprinot spiedienu uz eiro un britu mārciņu. ASV dolāra vērtība arī sasniedza 11 mēnešu augstāko līmeni pret Japānas jenu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz palielinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite", kas iepriekš vairākas dienas pēc kārtas bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, kritās.

Indekss "Nasdaq Composite" saruka par 2,0%, ko noteica "Nvidia", "Apple" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanās.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, jūnijā bija zemāks, nekā bija gaidīts. Tas ļāva analītiķiem izteikt pieņēmumus par procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā.

Lielbritānijas dati par ekonomikas izaugsmi straujākos tempos veicināja britu mārciņas vērtības palielināšanos. Analītiķi uzskatīja, ka tas var pamudināt Anglijas Banku atlikt procentlikmju pazemināšanu līdz septembrim.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par Tuvo Austrumu krīzi.Tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Eiropas biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija Londonas biržas indeksam FTSE 100, kas pieauga par 1,6% līdz 8023,87 punktiem, kas ir jauns biržas slēgšanas brīža rekords.

Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, jo ir gaidāms, ka Anglijas Banka drīz samazinās procentlikmes.

"Nedēļa sākas ar akciju cenu atvieglojuma kāpumu pēc mierīgas nedēļas nogales uz ģeopolitiskās skatuves," atzīmēja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 38 239,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5010,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,1% līdz 15 451,31 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kurā var būt norādes par ASV centrālās bankas turpmāko monetāro politiku.

Volstrītas indeksi sāka kristies drīz pēc tirdzniecības sesijas atklāšanas un turpināja kritumu līdz pat tās beigām.

Tirgus dalībnieki lielu daļu augusta pavadījuši bažās, ka FRS būs spiesta tālāk celt procentlikmes, lai iegrožotu inflāciju. Domājams, ka procentlikmes atkal cels arī Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB).

Samazinājās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,1% līdz 34 099,42 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4376,31 punktam, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 463,97 punktiem.