Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane nosūtījusi vēstuli ģenerālprokuroram Jānim Maizītim ar lūgumu izvērtēt iespējamus noziedzīgus nodarījumus Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta pārvaldē (SP).

2007.gadā vairāk nekā miljonu latu SP subsīdijās izmaksājusi citām organizācijām un komersantiem. Šo līdzekļu izmantošanas kontrole ir ļoti nepilnīga, radot aizdomas par līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. Atsevišķos gadījumos pastāv bažas, ka līdzekļi tikuši maksāti par nenotikušām sacensībām.

Iespējams, SP apzināti vai nolaidības dēļ ilgstoši un regulāri sadarbojas ar nodokļu nemaksātājiem, pārskaitot pašvaldības līdzekļus, tai skaitā, pievienotās vērtības nodokli (PVN) personām, kuras izslēgtas no PVN reģistra. Piemēram, regulārs SP darījumu partneris, SIA Tortola, no kā pirktas preces un pakalpojumi par vairāk nekā 10 tūkstošiem latu vispār nekad nav bijusi reģistrēta PVN reģistrā kā PVN maksātājs. Ir zināmas vēl vismaz nepilnas desmit SIA, ar kurām SP regulāri ir veikusi darījumus un maksājusi naudu pēc tam, kad šīs sabiedrības ir bijušas izslēgtas no PVN maksātāju reģistra. Lielai daļai šo komersantu ir vieni un tie paši valdes locekļi un īpašnieki.

Līdz 2009. gada 14. janvārim Rīgas domes Finanšu departamentam uzdots noteikt katram budžeta izpildītājam izdevumu limitu, lai samazinātu budžeta izdevumus par 113 miljoniem latu.

Budžeta projektu plānots pieņemt Rīgas domes sēdē 24. februārī, informēja partijas Jaunais laiks Rīgas domes frakcijas deputāte Baiba Brigmane. Oficiāls pašvaldības vadības paziņojums par samazināmo līdzekļu apjomu tiek solīts pirmdien, 22. decembrī.

B.Brigmane presei izplatītā paziņojumā kritizējusi Rīgas mēru Jāni Birku par lēno budžeta grozījumu sagatavošanas gaitu. "Birka neizlēmīgās rīcības dēļ domē pašlaik norit nevis aktīvs darbs pie budžeta projekta izstrādes, kā tam būtu jābūt šajā sarežģītajā situācijām, bet gan muļļāšanās divu mēnešu garumā. Acīmredzot ne domes priekšsēdētājam, ne valdošajai koalīcijai nav ideju, kā samazināt budžeta izdevumus par 113 miljoniem, tāpēc arī tāda vilcināšanās. Neizslēdzu iespēju, ka koalīcija nolēmusi budžeta pieņemšanu novilkt līdz pat vēlēšanām jūnija sākumā," norādīja B. Brigmane.

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcija sagatavojusi un Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu un Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz uzlabot māmiņu algu sistēmu un risināt bērnudārzu rindu problēmu, liecina JL sniegtā informācija medijiem.

JL rosina vecāku pabalstu par bērna kopšanu jeb tā saukto māmiņas algu maksāt līdz bērna trīs gadu vecumam. Kā šodien preses konferencē informēja JL Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Silva Bendrāte un JL pārstāve Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Ausma Ziedone-Kantāne, JL rosinājis noteikt, ka jaunie vecāki bērna pirmajā gadā saņems pabalstu 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, otrajā gadā – 60%, bet trešajā – 50% apmērā no iepriekš saņemtās algas, bet ne mazāku par attiecīgi 70, 60 un 50% no valstī noteiktās minimālās algas.

Tāpat JL rosina likumā aizsargāt nestrādājošo vecāku intereses, nosakot, ka vecākiem, kuriem nav veiktas sociālās iemaksas, vecāku pabalsta apjoms tiek aprēķināts no pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošās minimālās algas apjoma.

Latvijas Hipotēku un zemes bankai ir ievēlēti jauni valdes locekļi, liecina paziņojums Rīgas biržai.

Hipotēku bankas padomes sēdē tika ievēlēti jauni bankas valdes locekļi – Baiba Brigmane un Gints Āboltiņš.

Paziņojumā teikts, ka Baiba Brigmane no 2005.gada ir Rīgas Domes deputāte, no 2009. gada marta līdz 2010. gada februārim bija Hipotēku bankas padomes locekle.

Viņa ir partijas Jaunais laiks biedre un bijusi arī Saeimas deputāte. Politikā Baiba Brigmane darbojas kopš 2002. gada, pirms tam strādājusi kā Banku augstskolas rektore. Publiskā informācija liecina, ka 2009. gadā viņa kļuvusi par Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieci izglītības jautājumos.

Ginta Āboltiņa iepriekšējā darbavieta ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra, kur viņš no 2009. gada augusta ieņem valdes priekšsēdētāja posteni. Db arhīvā rodamas ziņas, ka savulaik viņš bijis Latvijas Krājbankas Tirgus analīzes daļas vadītājs, bijis Privatizācijas aģentūras valdes loceklis.

2009./2010. mācību gadu Rīgas izglītības iestādes un arī bērnu vecāki uzsāks ar daudz mazāku finansiālo nodrošinājumu nekā šajā mācību gadā.

Rīgas domes Finanšu komitejā, apspriežot budžeta projektu, ko paredzēts pieņemt 17. februārī, opozīcijas deputāte Baiba Brigmane (JL) izteica satraukumu, ka ļoti daudzām piemaksām un kompensācijām nauda paredzēta tikai līdz augusta beigām. „Pedagogi no septembra nesaņems arī samazinātās piemaksas, nebūs līdzfinansējuma brīvpusdienām pirmklasniekiem, nebūs līdzfinansējuma privātajiem bērnudārziem un nebūs kompensāciju vecākiem, kuru bērni neapmeklē bērnudārzus. Finansējuma samazinājums ir arī sporta pedagogiem, un arī mācību grāmatām dome naudu nedos visu gadu. Pirmsskolas iestādēm vispār nebūs brīvo līdzekļu, ar ko nodrošināt iestāžu funkcionēšanu,” norādīja B.Brigmane. Rīgas mērs Jānis Birks atzina, ka pašvaldība atteikusies no tām funkcijām, kas tai nav obligātas, tomēr izdevies nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu uz visu gadu. „Ja kādai pozīcijai gribat paaugstināt finansējumu, norādiet, kam to samazināt. Šis ir izdzīvošanas budžets,” norādīja J.Birks. Viņš arī uzsvēra, ka domes iestāžu reorganizācija nedotu vēlamo ietaupījumu. „Nemānīsim sevi ar ātrajiem ekonomiskajiem efektiem. 20. februārī mums jātiekas ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem un jāatskaitās par 15 % finansējuma samazinājumu atalgojumam. Pieļauju, ka šīs sarunas būs ļoti smagas, un var gadīties, ka budžets būs jākoriģē uz leju,” tā J.Birks.

Rīgas domes Finanšu komiteja neatbalstīja lēmumu par Sarkandaugavas satiksmes pārvada realizāciju, nosūtot to atpakaļ Satiksmes un transporta lietu komitejai.

Lēmuma projekts paredzēja uzdot SIA Transporta infrastruktūras attīstība (TIA) realizēt projektu, izmantojot publiskā iepirkuma metodi, un veikt pasūtītāja funkcijas. Bija plānots noteikt, ka projekta realizācijas finansēšanu nodrošinās Rīgas pilsētas pašvaldība, sniedzot galvojumu par TIA aizņēmumu atklāta iepirkuma rezultātā izvēlētajai kredītiestādei vai sedzot kredīta atmaksu.

TIA Projektu vadības departamenta direktors Ivars Ruņģis deputātus informēja, ka pēc pērn neveiksmīgi rīkotā iepirkuma veikti aprēķini, ka satiksmes pārvada būvniecība izmaksās 50 miljonus Ls, neskaitot PVN, bet kopā ar banku procentiem summa varētu sasniegt vismaz 90 miljonus Ls. Šādi aprēķini ļoti nepatika pilsētas mēram Jānim Birkam, kurš norādīja, ka izmaksu aprēķinos nekad procentu maksājumus nemēdzot iekļaut.

Arī 10. Saeimas parlamentārieši turpina iepriekšējo sasaukumu tradīcijas un deputātu palīgu sarakstā var atrast ne viena vien tautas kalpa radinieku, par partiju biedriem nemaz nerunājot, otrdien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Radinieku un partijas biedru izvēli deputāti parasti skaidrojot ar to, ka viņiem nepieciešams labi pazīstams un uzticams cilvēks.

Laikraksts atgādina, ka Saeimas Kārtības rullis paredz - katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta. Palīga alga ir 536 lati pirms nodokļu nomaksas. Gadījumā, ja deputāts vēlas sev divus palīgus, tad šī summa tiek dalīta uz viņiem abiem.

Viena no pieredzes bagātākajām deputātu palīdzēm Saeimā esot Elita Brigmane – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa sieva. Tiesa, lai izvairītos no nepatīkamas skaidrošanās ar medijiem un tiesībsargiem, Brigmanis savu kundzi esot aizlienējis partijas biedram Staņislavam Šķesteram. Neskatoties uz ilggadējo pieredzi, E. Brigmane nevēlējusies stāstīt par saviem deputāta palīdzes pienākumiem.

Rīgas domes izpilddirektora vietnieka amats netiks likvidēts, šodien lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, kura virzīs jautājumu izskatīšanai domes sēdē ar negatīvu atzinumu.

Ierosinājuma autori ir partijas Jaunais laiks Rīgas domes frakcija, kuras pārstāve Baiba Brigmane informēja deputātus, ka ir sagatavoti vēl 18 lēmumu projekti par dažādu amatu un domes iestāžu likvidēšanu un apvienošanu, ko pa vienam plāno iesniegt izskatīšanai domē.

Jaunā laika aprēķini liecina, ka izpilddirektora vietnieka un viņa biroja likvidācija ļautu ietaupīt vismaz 70 tūkstošus latu gadā, apgalvoja B. Brigmane. Lielākā daļa deputātu gan priekšlikumu noraidīja, sauca to par slikti sagatavotu un norādīja, ka uz sēdi nav uzaicināts izpilddirektors Andris Grīnbergs, un nav pievienots viņa atzinums ar vietnieka nepieciešamības pamatojumu. «Savu mērķi jūs jau esat sasnieguši – jūsu priekšlikumi būs atspoguļoti presē,» nosodoši izteicās Leonīds Kurdjumovs (Saskaņas centrs). Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) Jaunā laika priekšlikumus nodēvēja par populistiskiem.

Investējot 132 tūkstošus eiro, Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā paplašinātas un atjaunotas telpas, informē pašvaldībā.

Šīs telpas paredzētas Sociālo pakalpojuma centra struktūrvienībai - Atbalsta centrs ģimenēm.

No 2011. gada aprīļa Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu tika realizēts projekts «Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra attīstība». Projekta mērķis bija veicināt novada sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto pakalpojumu apjomu un uzlabojot to kvalitāti, attīstīt mērķa grupas sociālās un funkcionālās prasmes, sekmējot to iekļaušanos darba tirgū.

Dobeles novada sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā - Atbalsta centrā ģimenēm tiek sniegti pakalpojumi: sociālā rehabilitācija bērniem un viņu pavadoņiem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām; palīdzība un atbalsts krīzes situācijās nonākušām personām; rehabilitācija vardarbībā cietušām pieaugušām personām; darbs ar izglītojošās apmācību grupām; higiēnas pakalpojumi.

Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļu inventarizācija atlikta uz nedēļu, jo Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nespēja izlemt par darba grupas izveidi šīs inventarizācijas uzsākšanai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Ilgvars Francis informēja, ka uz 1. janvāri atlikums bankas kontā ir 3.68 miljoni latu, agrāk piešķirtie līdzekļi ir 2.16 miljoni latu, bet brīvie līdzekļi šobrīd ir 1.52 miljoni latu. «Ja visi, kam nauda piešķirta no šī fonda, uzreiz vēlētos to saņemt, būtu zināmas problēmas,» Db atzina I.Francis. Lai sabalansētu ieņēmumus un izdevumus, nepieciešams izvērtēt fondā piešķirtos līdzekļus. I.Francis lūdza izveidot darba grupu inventarizācijas veikšanai. Tradicionāli šajā darba grupā bija paredzēts iekļaut Rīgas mēru, viņa vietniekus un izpilddirektoru, taču šo plānu izjauca opozīcijas partijas Jaunais laiks deputāte Baiba Brigmane, kura norādīja, ka darba grupā jāstrādā arī opozīcijas pārstāvjiem, un viņas partijas biedrene Māra Marnauza uzreiz B.Brigmani izvirzīja darbam šajā grupā. Pret to iebilda vicemērs Andris Ārgalis, iesakot „padomāt”, un jautājumu par darba grupas izveidi atlika uz nedēļu.

Šodien notika pirmā korupcijas risku mazināšanas komisijas sēde, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Tika nolemts sasaukt komisijas sēdes katru trešdienu plkst. 15.00. Komisijas locekļi apsprieda Eināra Cilinska (TB/LNNK) izstrādāto Rīgas domes ētikas kodeksa projektu. Komisijas vadītājs atzīmēja, ka kodekss tapis par pamatu ņemot Valmieras pašvaldības un vairāku valsts institūciju ētikas kodeksus, kā arī KNAB ieteikumus. Komisijas locekļi nolēma atgriezties pie šī jautājuma pēc divām nedēļām, kad būs saņemti gan komisijas locekļu, gan Rīgas pašvaldības darbinieku priekšlikumi. Pēc komisijas vadītāja ierosinājuma katrs klātesošais izteica viedokli par konkrētiem uzdevumiem, kas jāpaveic komisijai korupcijas risku mazināšanai. Komisijas locekļi vienojās, ka nākamajā sēdē uzklausīs Pilsētas attīstības departamenta direktoru Pēteri Stranci par situāciju departamentā, problēmām un priekšlikumiem to risināšanai. Izskanēja ierosinājums veikt socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par korupcijas riskiem Rīgas domē.

Ja premjera amatā tiks apstiprināts Jauno laiku pārstāvošais Valdis Dombrovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amatu var zaudēt Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns.

Saeimā šobrīd neoficiāli tiek runāts, ka K. Leiškalnu Budžeta komisijas priekšsēdētāja amatā varētu nomainīt Jaunā laika Saeimas frakcijas deputāts Krišjānis Kariņš.

Pašlaik K. Kariņš jau ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts, savulaik viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā.

Laikā, kad V. Dombrovskis ieņēma finanšu ministra amatu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīja Baiba Brigmane, kura pašlaik strādā Rīgas domē.

Finanšu ministra amatam Valda Dombrovska pārstāvētais Jaunais laiks ir izvirzījis bijušo premjeru Einaru Repši.

Gada otrajā pusē Rīgas pašvaldības ieņēmumi kritīsies aptuveni par 10% jeb 42 miljoniem lat.

Turklāt arī iepriekš neparedzētā apjomā augs izdevumi, proti, būs jāparedz papildu 12 miljoni latu, lai samaksātu par investīciju projektiem, kas pretēji plānotajam nav pabeigti pērn, bet tikai šogad, vēsta Diena.

Skaidrojot pēkšņu 12 miljonu parādīšanos, mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Kristīne Liepa stāsta, ka pērn vicemēra Andra Ārgaļa (TP) vadībā bija izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija „ātri bīdīt projektus uz priekšu”, lai tie tiktu laikus pabeigti un neievilktos šajā gadā. Taču visas investīcijas līdz galam tomēr netika apgūtas un budžetā tika atrunāts, ka līdz ar grozījumiem izdevumu daļā jāiestrādā arī šie nepabeigtie projekti. K.Liepa apgalvo, ka tā ir ierasta prakse un šogad "12 miljoni ir tie, kas ir no jauna jāparedz budžetā".

Jānis Birks joprojām ir labākais kandidāts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, uzskata apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Viņš Db norādīja, ka izskanējušās versijas par Eināru Cilinski un Ivaru Gateru kā mēra amata kandidātiem pagaidām ir citu partiju spekulācijas, jo TB/LNNK oficiālu kandidātu nosauks tikai pēc valdes sēdes, kas paredzēta šodien plkst. 18.00.

«Jaunais laiks vāca parakstus pret Jāni Birku un tāpēc vēlētos redzēt citu mēra kandidātu, bet es joprojām uzskatu, ka Jānis Birks būtu vislabākais pretendents uz šo amatu,» paziņoja R.Zīle. Tēvzemieši valdes sēdē arī lems, ar kurām partijām turpināt sarunas par domes koalīcijas izveidošanu, kurai būtu stabils vairākums. R.Zīle pauda uzskatu, ka jārunā gan ar Tautas partiju, gan sociāldemokrātiem. Jau vēstīts, ka par sadarbību jaunajā koalīcijā vienojušās TB/LNNK, LPP/LC un Jaunā laika frakcijas.

A/s Swedbank Rīgas Centra filiāle ierobežo skaidras naudas izmaksu mazajiem klientiem, atsaucoties uz noziedzīgo līdzekļu atmazgāšanas ierobežojumiem, norādīts Ata Kronvalda informācijā.

Problēma ir dokumentu aizpildīšanā un tiklīdz Ata Kronvalda fonda pārstāvji tos noformēs atbilstoši prasībām, tā arī prasītā nauda tiks izmaksāta, uzsver Swedbank pārstāve Kristine Jakubovska.

Ata Kronvalda fonds norāda, ka banka atteicās gan atteicās izmaksāt naudu, gan uzrādīt juridisku dokumentu, kas pamato naudas izmaksas atteikumu, gan sniegt rakstisku apstiprinājumu atteikumam. Savuklārt Ata Kronvalda fonds uzskata, ka tas iespējams saistīts ar skaidrās naudas iztrūkumu bankā vai skaudīgu rīcību pret bijušajiem partneriem.

Savukārt K. Jakubovska, neizprot Ata Kronvalda fonda rīcību, jo bankas filiāles darbinieki ir paskaidrojuši, kas ir vajadzīgs (kādi dokumenti jānoformē — kuras ailītes jāaizpilda).

Partijas Jaunais laiks (JL) valde pieņēmusi lēmumu koalīcijas kodolu Rīgas domē (RD) veidot ar apvienību Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) un LPP/LC.

JL lēmusi par iesaistīšanos koalīcijā ar mērķi veidot saskaņotu un vienotu politiku pilsētas ilgtermiņa attīstībai iedzīvotāju interesēs. RD jāveido kvalitatīvi un principiāli cita politiskā sadarbība, kuras pamatnosacījumiem jābūt kopīgai cīņai pret domē un tās struktūrvienībās valdošo korupciju un vienotai izpratnei par nepieciešamību risināt iedzīvotājiem aktuālās problēmas. Domē jāveido spēcīga un profesionāla vadība, kas spēs reaģēt un pieņemt atbildīgus lēmumus, uzsver JL.

Par būtiskāko savā darbībā RD JL izvirzījis tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu, RD strādājot pilsētas un rīdzinieku interesēs. „Kompromisi jautājumos par likuma varu un cīņu ar korupciju nav iespējami. Jāpieliek punkts izšķērdībai, kukuļņemšanai un pretlikumībām RD. Rīga un tās iedzīvotāji ir pelnījuši pārstāvniecību, kas strādā pilsētas attīstības un iedzīvotāju vajadzību vārdā,” norāda JL Rīgas nodaļas vadītāja Baiba Brigmane.

Izskatot jautājumu par revīzijas rezultātiem Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta pārvaldē, Rīgas domes Pretkorupcijas komisija nepieņēma nekādus lēmumus. Pārvaldes vadītājs Valdis Villerušs uzskata, ka atklātie pārkāpumi nav nodarījuši finansiālu kaitējumu pašvaldībai, tomēr pēc partijas Jaunais laiks iniciatīvas ierosināts kriminālprocess.

Sporta pasākumu rīkošanai šogad dome piešķīrusi 2.15 miljonus latu, bet dažādām ar sportu saistītām budžeta programmām kopumā – vairāk nekā 6 miljonus latu. Ne mazums naudas piešķirts arī iepriekšējos gados, piemēram, tikai pasākumu rīkošanai 2006. gadā piešķirti 1.44 miljoni latu, bet 2007. gadā 1.86 miljoni latu. Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis atzina, ka Revīzijas komisijas atklātie pārkāpumi naudas izlietošanā notikuši laikā, kad departamentam bija cits direktors, tādēļ viņš nejūtas gatavs atbildēt par daudziem jautājumiem. Departaments ir sagatavojis plānu, kā novērst pārkāpumus. Visvairāk aizrādījumu ir par iepirkumu procedūras pārkāpumiem. Atšķirībā no citām domes struktūrvienībām, Sporta pārvalde pati organizē daudzus sporta pasākumus, slēdz līgumus ar ārštata darbiniekiem, tai skaitā sacensību tiesnešiem. G.Helmanis atzina, ka Sporta pārvalde tiešām veic tādus darbus, kas tai nebūtu jādara, savukārt V.Villerušs biedēja deputātus ar ārpakalpojumu dārdzību: «Ja sacensības organizēs komercfirmas, pašreizējām izmaksām galā jāpieraksta vēl viena nulle.» Kuriozu attaisnojumu pārvalde minējusi tam, ka iepirkumu konkursos piedalās vairākas firmas, kam ir viens īpašnieks. To nevarot izkontrolēt, jo pārvaldei neesot pieslēguma Lursoft datu bāzei, kaut departamentam kopumā Lursoft dati ir pieejami. Tāpat V.Villerušs nespēja atbildēt, kāpēc pārvalde īrē dārgas telpas R.Vāgnera ielā, kaut Rīgas domes īpašumā neizmantotas ir daudz lētākas telpas. «Pārvalde tur atrodas 50 gadus, un neviens līdz šim nav iebildis,» teica V.Villerušs. Atklāti arī līdzekļu izmantošanas pārkāpumi pasākumos, kurus dome līdzfinansējusi, piemēram, kādās Bodibildinga un fitnesa federācijas sacensībās par domes 800 latiem apmaksāti pakalpojumi, kurus bija jāsedz pašiem dalībniekiem. Pārvalde prasīšot federācijai šo naudu atpakaļ. Deputāte Baiba Brigmane izteica neapmierinātību, ka departamenta priekšlikumos visas nepilnības ieteikts atrisināt, pieņemot darbā papildus darbiniekus.

Rīgas dome ar 28 balsīm par,10 pret un 6 deputātiem atturoties, nolēma piekrist 2009. gadā iemaksāt pašvaldību izlīdzināšanas fondā 68.1 miljonu latu, kas ir par 15 miljoniem vairāk nekā šogad. Domnieki neatbalstīja deputātes Baibas Brigmanes priekšlikumu, kas paredzēja valdības prasītās summas vietā piekrist 52.6 miljonu latu iemaksai, kas ir 2008. gada iemaksas līmenī.

Domes ārkārtas sēdē 29. septembrī deputāti atbalstīja šo B.Brigmanes ierosinājumu, taču tam kategoriski neesot piekritusi valdība, norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks. Tādēļ viņš neparakstīja iepriekšējās sēdes protokolu un sasauca jaunu ārkārtas sēdi. Rīgas domes (RD) Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse deputātiem paskaidroja, ka iespēja vienoties ar valdību, saglabājot tiesības pašvaldībai pašai iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir izdevīgāka nekā otrs variants, kad valdība šo iespēju pašvaldībai atņem. Tieši tas notiktu gadījumā, ja arī šodien domnieki nobalsotu pret. Jānis Birks par lielu panākumu nosauca sarunās ar valdību panākto vienošanos par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas regulē pašvaldību savstarpējos norēķinus par pirmsskolas vecuma bērnu apmācību. Tādējādi Rīgas budžetā nākamgad papildus varētu ieņemt 4 – 6 miljonus latu.

Rīgas domes sēdē nolēma nenodot privatizācijai 15 pašvaldības namu pārvaldes.

Balsojot par katru pārvaldi atsevišķi, par atteikumu nodot privatizācijai balsoja no 45 līdz 50 deputātiem no 52 klātesošajiem. Zīmīgi, ka privatizācijas atteikumu atbalstīja arī Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, kura vadītā darba grupa 2007. gada nogalē izstrādāja namu pārvalžu privatizācijas modeli, kura īstenošanas gadījumā plānoja iegūt pašvaldības budžetā ap 25 miljoniem latu. Viņš savu rīcību pamatojis ar ekonomikas lejupslīdi valstī un gaidāmo bargo ziemu, kuras laikā nevar veikt radikālas izmaiņas namu apsaimniekošanā, neradot sociālu katastrofu. Toties balsojumā par atsevišķām namu pārvaldēm nepiedalījās deputāti Dainis Īvāns (LSDSP), Baiba Brigmane (JL), u.c. Tādējādi pašvaldības īpašumā paliek namu pārvaldes Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Pašvaldība nerīkojas pareizi, atsakoties no pašvaldības īpašumiem, kuri šobrīd tiek izmantoti izglītības funkciju nodrošināšanai, Rīgas domes (RD) opozīcijas deputāti uzskata.

Jau deviņdesmitajos gados bijusi līdzīga situācija, kad pašvaldībai piederošās bērnudārzu ēkas tika izpārdotas, bet vēlāk, uzlabojoties ekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, pašvaldība bija spiesta atpirkt šos īpašumus vai būvēt jaunus bērnudārzus, tērējot šiem mērķiem miljonus, skaidro deputāte Baiba Brigmane (Vienotība). Viņu izbrīnot, ka RD nepiedāvā šos nekustamos īpašumus izmantot privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kā argumentu minot to, ka tad tā būšot lielāka konkurence pašvaldības bērnudārziem.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti nolēma svītrot no izglītības, jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu saraksta nekustamos īpašumus Rīgā, Slokas ielā 65 un Vecmīlgrāvja 1.līnijā 53, un piekrist šo nekustamo īpašumu izmantošanai komercnomai.

Bebru pagastā ierīkots Hipotēku bankas bankomāts. Vakar to degvielas uzpildes stacijā Virši — A svinīgi atklāja bankas, pagasta un novada pārstāvji, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Hipotēku bankas Aizkraukles norēķinu grupas vadītāja Zigrīda Mikāne stāstījusi, ka, sadarbojoties ar Kokneses novada domes, Bebru un Iršu pagasta pārvalžu vadītājiem, beidzot arī bebrēniešiem un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem ir iespēja izņemt skaidru naudu, nebraucot uz Koknesi, Ērgļiem vai Aizkraukli.

Pirmās pārrunas notikušas pirms gada, kad kādā pasākumā Bebru pamatskolā bankas pārstāvjiem uzdeva jautājumus — vai šādas iekārtas ierīkošana ir bankai saistoša, un vai tas vispār ir iespējams?

Baiba Brigmane, Hipotēku bankas valdes locekle, teikusi, ka bankomāts ierīkots, veicot sociālo funkciju, jo kā valsts bankai tai jānodrošina iespēja izņemt un norēķināties ar skaidru naudu. Par bankas peļņu te neesot runas.

Rīgas domes budžeta projekts 2009. gadam tika pieņemts domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, virzot to izskatīšanai visās domes komitejās. Atkārtoti budžeta projektu izskatīs 3. decembra komitejas sēdē, bet budžeta pieņemšana plānota domes sēdē 9. decembrī.

Jau ziņots, ka 2009. gada budžeta projektā plānots 33.9 miljonu latu deficīts. Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 594 miljoni latu, bet kopējie izdevumi plānoti 631 miljons latu. Domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse deputātiem norādīja, ka ieņēmumu samazinājuma prognoze 2009. gadam ir 8 miljoni latu.

"Tā ir bezprecedenta situācija domes budžeta pieņemšanā pēdējo desmit gadu laikā. Iepriekšējos gados mēs plānojām ieņēmumu palielinājumu pat par 78 miljoniem latu. Investīciju programmā no sākotnēji plānotajiem 113.5 miljoniem latu atstāti 62.7 miljoni, tie ir tikai tādi projekti, kas jau ir uzsākti. Mēs saprotam, ka nedrīkst pilnībā apturēt investīciju programmu, jo īpaši krīzes skartajā būvniecības jomā ir nepieciešama attīstība, lai nodrošinātu algas un darbavietas," izteicās I.Tiknuse. Viņa norādīja, ka 2008. gada budžeta prognoze pildās optimistiski, gada budžetam bija jābūt izpildītam par 89 %, bet izpildīti ir 88.8 %. "Novembris ir pat cerīgāks nekā septembris un oktobris. Ja nepieļausim liekus tēriņus decembrī, gadu varam pabeigt ar aptuveni 35 milj. Ls pārpalikumu," norādīja I. Tiknuse.