Šogad Āzijas jaunattīstības valstu ekonomika attīstīsies par teju 8%, un paredzama ir arī reģiona ekonomikas izaugsme turpmāko divu gadu laikā, norāda Āzijas attīstības banka (Asian Development Bank).

Ekonomikas attīstība tomēr notiks lēnāk nekā 2010.gadā, turklāt daudzas reģiona valstis var skart inflācija, norāda Āzijas attīstības banka.

Ciešāka ekonomiskā sadarbība starp mazāk attīstītajām Āzijas valstīm kompensēs pieprasījuma samazinājumu no krīzes skartajām bagātajām valstīm. «Jaunattīstības valstis Āzijā ir bijušas ļoti elastīgas ekonomiskās krīzes laikā, turklāt divi reģiona giganti – Ķīna un Indija arī turpmāk balstīs reģiona attīstību. Tiesa gan, to attīstības temps, salīdzīnot ar pagājušo gadu, būs mazliet krities,» norāda Čanjangs Rī (Changyoung Rhee), Āzijas attīstības bankas ekonomikas eksperts.

Latvijas uzņēmējiem Singapūra vēl ir nezināms un grūti iekarojams tirgus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Āzijas vārtiem dēvētajā Singapūrā patlaban sadarbības partnerus varētu atrast Latvijas uzņēmēji, kas strādā biotehnoloģiju jomā, ražo kvalitatīvu kosmētiku vai dizaina preces.

Maza, attīstīta

Singapūras teritorija ir ļoti maza – tikai aptuveni 700 km2, stāsta uzņēmējdarbības konsultants Singapūrā un kompānijas Homestead Pte Ltd valdes priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams. Singapūrai un Latvijai ir vairākas kopīgas iezīmes – agrāk tām nāciess cīnīties ar impērijām, abās ir mazs iedzīvotāju skaits, pēc neatkarības atgūšanas tām nācās saskarties ar krīzēm un kritumiem, mainot ekonomikas struktūru.

Viņš atgādina Singapūras vēsturi: 1819. gadā Lielbritānijas uzņēmums British East India Company nodibināja tirdzniecības atbalsta punktu Singapūras upes grīvā, kur toreiz atradās mazs malajiešu zvejniekciems.

Pēc četrdesmit gadiem Āzijas ekonomika nodrošinās pusi no pasaules iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP), ja spēs saglabāt pašreizējo ekonomisko izaugsmi, pareģojusi Āzijas Attīstības banka (ADB), vēsta BBC.

Āzijas IKP varētu pieaugt no 17 triljoniem ASV dolāru aizvadītajā gadā līdz 174 triljoniem dolāru 2050. gadā, liecina bankas aprēķini. Līdz tam laikam arī ienākumu līmenis Āzijā varētu sasniegt Eiropas līmeni, norāda banka.

«Līdz 2050. gadam panākot to, ka tās daļa no pasaules IKP ir 52%, Āzija iegūs dominējošo ekonomisko pozīciju pasaulē,» uzsver ADB.

Tomēr, neskatoties uz optimistiskajām nākotnes prognozēm, reģionu sagaida vairāki sociālpolitiski izaicinājumu, kas apdraud Āzijas izaugsmi. Lielā plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem un korupcija ir tikai daži no šiem izaicinājumiem.

Tieši iedzīvotāju ienākumu sadales nevienlīdzība ir galvenais priekšnoteikums reģiona spējām turpināt savu ekonomisko izaugsmi. «Visām Āzijas valstīm vajadzētu pievērst lielāku uzmanību nevienlīdzības novēršanai – vai tā būtu ienākumu nevienlīdzība, vai izglītības nevienlīdzība, vai dzimumu nelīdztiesība,» skaidro banka.

Šogad pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis atkal būs Āzijas valstu ekonomikas, kuras gan augs nedaudz mazāk straujos tempos kā pagājušajā gadā, liecina Reuters 500 ekonomistu aptauja.

Kopumā aptaujātie ekonomisti sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāki nekā pagājušajā gadā un sasniegs 4,2%. Tikmēr 2012. gadā pasaules ekonomika augs par 4,3% (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā globālā ekonomika salīdzinājumā ar 2009. gada auga par aptuveni 4,7%, rakta Reuters.

«Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes iespējas šogad vērtējamas samērā cerīgi. Tam pamatā ir viedoklis, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme efektīvi vadīs pārējo Āzijas valstu izaugsmi, kas dažos veidos pozitīvi ietekmēs arī Rietumvalstis, jo pieaugs to eksporta apjomi,» klāsta Lloyds Bank analītiķi.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Lauksaimniecības zeme tiek piedāvāta Dienvidāzijas valstīm, lai audzētu labību un garantētu drošas pārtikas piegādes. Tā ir daļa no Krievijas plašākiem centieniem veicināt tirdzniecību un investīciju saites jaunajos tirgos.

«Mēs šodien ierosinājām reģiona kompānijām ienākt Krievijas tirgū, ņemot vērā tā lielos izmērus, un, lai tās ražotu pārtiku jūsu vajadzībām,» sacīja Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Slepnevs intervijā Manado, Indonēzijā, kur viņš apmeklē Dienvidaustrumāzijas tautu asociācijas tirdzniecības ministru tikšanos, ziņo aģentūra Bloomberg.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs vēršas pie Āzijas, lai kāpinātu eksportu un panāktu ekonomikas izaugsmi, kāda Krievijai bija pirms 2009. gada recesijas. Eksporta aizlieguma atcelšana jūlijā ir Krievijas mēģinājums atgūt savu tirgus daļu, cerot uz Dienvidaustrumāzijas graudu pircējiem, vēsta Lauksaimniecības tirgus pētījumu institūts (Maskava).

Globāli Vjetnama šobrīd tiek uzskatīta par tehnoloģiju uzņēmumu iespēju zemi, un sava biznesa attīstībai šo valsti nolūkojis gan Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App", gan "Twino grupa".

Dibināts 2019. gada vasarā, "Jeff App" ir kredītu starpniecības risinājums, kas izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Kā pirmā valsts, kur sākt darbu, izvēlēta Vjetnama. Tāpat arī "Twino grupa" paziņojusi par darbības sākšanu šajā valstī – kopā ar "VIA SMS Group" uzņēmums ir vienojusies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "Vamo", kas kopš 2019. gada decembra darbojas Vjetnamā.

Galējs liberālisms jau dažus gadus nav politikas veidotāju dienaskārtībā, tomēr pūļa noskaņojums draud ieraut pretējā grāvī

Šai komentārā es ieskicēšu pārbīdi pasaulē no lineārās uz inovācijas ekonomiku, kas ir fonā pašreizējām Rietumu protekcionisma un nacionālisma tendencēm. Paralēli es norādu, ka no vienas puses bažas par globalizāciju, kas izpaužas, piemēram, Brexit un Donalda Trampa uzvaras balsojumā, ir leģitīmas, tomēr no otras ‒ notiek arī konjunktūriska sērfošana uz sabiedrības samulsuma viļņa, un tas nav krietni.

Mans secinājums ir, ka mēs piedzīvojam globālā ekonomiskā modeļa pārveidi vai pat nomaiņu, un satraukums šādā situācijā ir tikai dabisks, tomēr jo sevišķi šādā frustrācijas brīdī kā sabiedrībai mums ir jātur acu priekšā ejamais ceļš. Šis uzstādījums aizvien ir un paliek brīvais tirgus.

Paralēli mūsu ikdienišķajām rūpēm pie mums turpina nonākt jaunumi no Āzijas, tai skaitā ziņas par šo valstu varenības pieaugumu. Varētu šķist neierasti, ka pasaulē cīņā par dominanci piesakās nācijas, kuras mums ir maz pazīstamas un tālas. Taču Ķīnas un Indijas pieņemšanās varenībā nav nekas jauns. Tās ir bijušas lielas un varenas jau izsenis.

Tā Indijas ekonomika bija lielākā pasaulē no pirmā līdz vienpadsmitajam gadsimtam. Bet vēlākajos periodos abas valstis ir dominējušas vai bijušas starp lielākajām ekonomikām pasaulē. Patlaban Ķīnas un Indijas iedzīvotāju kopskaits veido aptuveni 40% no visiem planētas Zemes iedzīvotājiem. Tās ir ne tikai divas visstraujāk augošās lielās ekonomikas pasaulē, bet ir vienas no nedaudzajām, kas turpina izaugsmi laikā, kad lielākajā daļā ekonomiku ir lejupslīde. Šo abu valstu attīstība liek raudzīties virzienā, kā attīstīsies jaunā pasaules kārtība. Spēku samērs pasaules ekonomikā mainās. Tas lēnām novirzās no ASV un Eiropas uz Āziju, kur galveno polu veido Ķīna un Indija. Ķīna savu vietu ieņem ātriem soļiem, bet vēl pēc gadiem desmit pieaugs arī Indijas svars. Šīs tendences turpināsies un liek pamatu kārtējai transformācijai pasaules ekonomikā.

Indonēzijai ir laba nākotnes investīciju perspektīva, ko veicina tās resursi un plašā apdzīvotība, uzskata investīciju guru un Templeton Asset Management vadītājs Marks Mobiuss.

«Kopumā mums ir pozitīvs skats uz investīciju iespējām šajā valstī,» norādījis M. Mobiuss. «Indonēzijai ir jauns, pieaugošs iedzīvotāju skaits, un tiek prognozēts, ka Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta nākamo divdesmit gadu laikā būs lielākā pilsēta pasaulē.»

Jakarta Composite Index šogad ir pieaudzis par 11%, uzrādot labāko rezultātu starp lielākajiem Āzijas tirgiem.

Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji paredz, ka lielākās Dienvidaustrumu Āzijas valsts ekonomika šajā gadā pieaugs par 6%, salīdzinot ar 4,5% izaugsmi pērn. Tādējādi valsts uzrādītu labāko izaugsmes rezultātu aiz Ķīnas un Indijas G20 valstu vidū.

Ņemot vērā vārīgo ekonomikas atveseļošanos, naftas cenas patlaban ir pārāk augstas, uzskata Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vecākais ekonomists Fatihs Birols.

Viņš uzsvēris, ka cenas ir pārāk augstas gan Eiropai, gan arī jaunattīstītajām Āzijas valstīm, tādēļ ir vairāk nekā patīkami, ka cenas nedaudz sarūk un ļauj ekonomikai attīstīties, raksta Bloomberg.

«Mums jāredz, ka ekonomika nākamajā ceturksnī aug straujāk, citādāk gan Eiropa, gan vairākas Āzijas ekonomikas, ieskaitot Ķīnu, saskarsies ar problēmām,» sacījis eksperts.

«Naftas pieprasījuma izaugsmi lielākoties veicina Āzija, un tā veido aptuveni divas trešdaļas no pasaules naftas pieprasījuma. Ķīna ierindojas pirmajā vietā, un aiz tās ir Indija un citas Āzijas valstis, kas lielākoties ir dēļ augošā automašīnu skaita reģionā,» skaidro aģentūras pārstāvis.

Postošā zemestrīce Japānā ir sava veida ārkārtas notikums, kas rada Japānas kompāniju akciju pirkšanas iespēju, uzskata miljardieris, investors Vorens Bafets (Warren Buffett), vēsta Reuters.

Kā vēstīts, Japāna pēc 11.marta zemestrīces un tai sekojošajiem cunami viļņiem šobrīd cīnās, lai pakļautu kontrolei pārkarstošo atomelektrostaciju.

«Atjaunošana prasīs kādu laiku, bet tas nemainīs Japānas ekonomikas nākotni,» teicis Bafets. «Ja man piederētu Japānas akcijas, es tās noteikti nepārdotu,» viņš piebildis.

«Bieži kaut kas no zila gaisa kā šis - ārkārtas gadījums - patiešām rada pirkšanas iespēju. Es esmu redzējis to notiekam ASV, es esmu to redzējim notiekam visā pasaulē. Es nedomāju, ka Japāna būs izņēmums,» sacījis 80 gadus vecais investors, kurš pazīstams ar savu veiksmīgo ilgtermiņa investīciju stratēģiju.

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Legarde brīdinājusi, ka globālajai ekonomika pastāv risks kļūt par «zaudēto desmitgadi», vēsta BBC.

«Pasaules ekonomika ir nokļuvusi bīstamā un neparedzamā stadijā,» K. Legarde norāda, ka parādu krīze Eiropā ir negatīvi ietekmējusi arī globālās ekonomikas perspektīvas. Viņa norādīja, ka pūliņi risināt parādu krīzi ir veduši pareizajā virzienā, tomēr vajadzīgs izdarīt vēl vairāk, lai atjaunotu pārliecību par ekonomikas nākotni.

«Ja mēs nerīkosimies drosmīgi un ja nebūsim vienoti, tad pastāv risks, ka pasaules ekonomika nonāks pie nenoteiktības, finansiālās nestabilitātes un, iespējams, starptautiskā pieprasījuma sabrukuma,» viņa norādīja, piebilstot, ka tādējādi globālajai ekonomikai var rasties risks kļūt par «zaudēto desmitgadi».

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, samazinājies par 1,3%, paziņojušas Japānas varasiestādes.

Tomēr IKP kritums nav bijis tik liels, kā sākumā tika paredzēts. Iepriekš ekonomikas analītiķi bija pārliecināti, ka valsts ekonomika samazināsies par 2,6%.

Japānas ekonomika joprojām cieš no martā notikušās zemestrīces un cunami sekām – ievērojami samazinājušies ražošanas un valsts iedzīvotāju tēriņu apjomi, raksta Reuters.

Pesimistisko prognožu nepiepildīšanās uzlaboja Āzijas vērtspapīru tirgu noskaņojumu, kuri joprojām turpina atkopties no aizvadīto nedēļu zaudējumiem.

Āzijas vērtspapīru tirgos pirmdienas rītā kāpa visi galvenie indeksi – Japānas Nikkei indekss pieauga par 1,2%, Shanghai Composite par 0,2% un Honkongas Hang Seng par 2,1%.

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Singapūras ekonomika pagājušajā gadā augusi rekordtempā, kam pamatā bijis ražošanas aktivitātes kāpums, ziņo BBC.

Valsts ekonomika pērn augusi par 14,7%. Iepriekšējā gadā tā saruka par 1,3%.

Singapūras izaugsme pārspējusi iepriekšējo rekordu - pieaugumu par 13,8%, kas tika sasniegts 1970.gadā, taču premjers Lī Hsjens Longs (Lee Hsien Loong) prognozē, ka izaugsmes temps 2011.gadā varētu palēnināties.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika augusi par 12,5%, kam palīdzējusi izaugsme par 28,2% ražošanas nozarē.

Naftas un dažādu plaša patēriņa preču cenu kritums radījis ievērojami lielākas problēmas eksportējošo valstu ekonomikām, nekā iepriekš tika prognozēts, secinājuši globālās ekonomikas eksperti, otrdien raksta laikraksts Diena.

Samērā nesen Pasaules Banka pazemināja globālo ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam par 0,2% – no janvārī prognozētajiem 3% līdz 2,8%. Jāpiebilst, ka par zemu tradicionāli tiek uzskatīta globālās ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Kā norādīts Pasaules Bankas ziņojumā Globālās ekonomikas perspektīvas (Global Economic Prospects), attīstības ekonomikas, kuras atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības un eksporta, kas sekmēja to izaugsmi pēdējā desmitgadē, patlaban sastopas ar pārprodukciju un pieprasījuma pazemināšanos visā pasaulē, jo attīstītās valstis joprojām cenšas atjaunoties pēc 2008.–2009. gadā piedzīvotās finanšu krīzes. Tajā pašā laikā gaidāms, ka cenu kritums sekmēs ekonomikas izaugsmi ilgākā laika posmā, tādēļ pieļaujams, ka turpmākajiem gadiem ekonomiskā izaugsme varētu būt jau prognozētā ietvaros – 3,3%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga pēc dažādu Eiropas ekonomikas datu publicēšanas, bet sarunu turpināšanās par ASV parāda defolta novēršanu neļāva akciju cenu kāpumam būt nozīmīgākam.

Āzijas akciju tirgi nedēļu iesāka ar kāpumu, "augot cerībām, ka [ASV] demokrāti un republikāņi panāks vienošanos, lai novērstu katastrofālo valdības defolta scenāriju" pasaules lielākajā ekonomikā, sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena paziņoja, ka jauni ekonomikas dati pastiprina viņas iepriekšējo brīdinājumu par ASV parāda defolta iespējamību 1.jūnijā, ja Kongress nepacels parāda griestus.

Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni gandrīz divu gadu laikā, pirms vasaras sākuma turpinot mazināties bažām par tās piegādēm.

Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognozēs tika lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kāpums par 2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,7%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 1,1% un 1,6%.

Turpinot pagājušās nedēļas kritumu, jauno nedēļu pasaules akciju tirgi sākuši ar mīnusiem, liecina biržu dati.

Pirmdien saruka gan Āzijas biržu indeksi, gan Eiropas akciju cenas, tādējādi atspoguļojot investoru negatīvo noskaņojumu pēc vairākiem pagājušajā nedēļā publicētajiem datiem. Tā, piemēram, Ķīnas ražošanas aktivitāte janvārī augusi lēnāk nekā gaidīts, un pasaules ekonomika atveseļojas lēnāk nekā gaidīts, tādēļ investori steidza pamest savus ieguldījumus jaunattīstības tirgos un riskantākos aktīvos.

Nedēļu ar lielu kritumu noslēdza arī ASV akciju tirgus indeksi. Standard&Poor’s 500 indekss piektdien saruka par 2,1%, paslīdot zem psiholoģiski nozīmīgās atzīmes – 1800 punktiem. Savukārt nedēļas laikā indekss samazinājās par 2,6%, kas ir sliktākais sniegums kopš 2012.gada jūnija. Arī Dow Jones Industrial Average piektdienu noslēdza ar 2% kritumu, kopumā nedēļas laikā sarūkot par 3,5%. Tas ir lielākais kritums, ko indekss piedzīvojis kopš 2011.gada.

Apple izvērsties daudzsološajā Indijas tirgū liedz valdības bažas, ka valsts kļūs par globālo miskasti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augsto tehnoloģiju kompānijas Apple vadītājs Tims Kuks šonedēļ Āzijas tūres ietvaros iegriezīsies arī Indijā, ziņo Reuters. Labs iemesls tam būtu arī pamatīgais Apple ierīču tirdzniecības rādītāju lēciens Indijā, tomēr jādomā, ka patiesībā premjeru Narendru Modi apmeklēt T. Kukam liek bažas, ka Indijas tirgus iespējas kompānijai var palikt neapgūtas.

Šī gada pirmajā ceturksnī Apple viedtālruņu tirdzniecība Indijā ir pieaugusi par 58% pret attiecīgo posmu gadu iepriekš. Indijā – Āzijas trešā lielākajā ekonomikā – kompānijai ir lieli plāni, jo tās klātbūtne tur ir salīdzinoši neliela. Viens iemesls ir Indijas visai lielais tirgus protekcionisms, aizvien pastāvot apgrūtinājumiem ārvalstu investīcijām vietējā tirdzniecībā. Apple zīmola veikalu atvēršana arī būs viena no paredzamajām T. Kuka sarunas ar N. Modi tēmām, tomēr galvenās rūpes ir par Indijas valdības nu jau otrreiz noraidīto Apple prasību pēc atļaujas importēt valstī savus lietotos viedtālruņus.