Jaunākais izdevums

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Pēdējos gados tieši attīstības valstis (pamatā Ķīna) bijušas atbildīgas par pasaules ekonomikas pieaugumu. Nu šādas nozīmīgas lomas spēlēšana tām kuļuvusi krietni sarežģītāka un, iespējams, tiks nodota attīstītajām valstīm (pagaidām gan daudzmaz pārliecinoša izskatās vien ASV ekonomika). Svarīgi, lai attīstības valstu problēmas galu galā nebūtu lielākas par attīstīto valstu ekonomikas pieaugumu. Sliktākajā gadījumā šāda situācija var novest pie jaunas globālās recesijas.

Visa notiekošā rezultātā ļoti izteikti, ja salīdzina ar šā gada pirmajiem mēnešiem, mainījusies investoru attieksme pret tā saucamā BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) reģiona akcijām.

Piemēram, Brazīlijas Bovespa akciju indeksa vērtība kopš saviem maija sākumā sasniegtajiem līmeņiem ir sarukusi jau par 19%. Valstī ir aktuāla politiskā krīze, ko stimulējuši vairāki smagi korupcijas skandāli. Rezultātā iedzīvotāju atbalsts prezidentei Dilmai Rusefai aptaujās sarucis jau zem 30% līmeņa, un pašlaik izskatās, ka arvien reālāks varētu būt viņas impīčments. Brazīlijas ekonomika gada skatījumā sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas, un ļoti iespējama ir tautsaimniecības krituma padziļināšanās. Šā gada pirmajā ceturksnī Brazīlijas IKP gada skatījumā saruka par 1,6%. Jāpiebilst, ka ekonomikas problēmas un valūtu krīze tuvojas arī veselam lērumam citu Latīņamerikas valstu, kas pārsvarā dzīvo no izejvielu eksporta. Kolumbijas peso cena ASV dolāros šogad sarukusi par 21%. Strauji sarukušas arī Čīles un Meksikas peso vērtības.

Tāpat jau vairākas nedēļas ļoti haotiskas ir bijušas Ķīnas akciju tirgū. Valsts iestādes gan mēģina ierobežot Ķīnas akciju tirgus burbuļa plīšanu, lai gan uzticību atjaunot, šķiet, īsti neizdodas. Daudzi analītiķi vērš uzmanību uz Ķīnas ekonomikas bremzēšanos, kas potenciāli gaismā var izcelt arī citus šīs valsts tautsaimniecības nesmukumus (piem., ļoti augsto privāto parādu līmeni un potenciālās problēmas tā saucamajam ēnu banku sektoram). Tāpat no Ķīnas izaugsmes ļoti atkarīgas ir citas attīstības valstis – izejvielu eksportētājas. Rezultātā Ķīnas Shanghai Composite indeksa vērtība kopš saviem jūnija vidū sasniegtajiem rekordiem ir samazinājusies jau par 28%. Zināmu Ķīnas politiķu izmisumu var nomanīt saistībā ar pagājušās nedēļas vietējās valūtas – juaņas – devalvāciju (Ķīna meklē papildu veidus, kā stimulēt savu tautsaimniecību).

Plašāk lasiet rakstā BRIC vairs nepavelk trešdienas, 19.augusta laikrakstā Dienas Bizness (9.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investors: BRIC akronīmu vairs nespēj pārdot

Jānis Šķupelis,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Pasaulē arvien vairāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt

Žanete Hāka,25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga

Žanete Hāka,23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis,10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās.

IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru