Britu žurnāls GQ Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu atzinis par gada vissliktāk ģērbto cilvēku, ziņo Press Associated.

Par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš šajā sarakstā ieņem trešo vietu, žurnāls raksta: «Iespējams, N. Sarkozī mazāk jāsatraucas par savu garumu, bet vairāk par savu stilu.»

Gordons Brauns. (Foto: AFP/SCANPIX)Savukārt vislabāk ģērbtās slavenības pēc GQ žurnāla vērtējuma ir Deivids Bekhems (David Beckham), Daniels Kregs (Daniel Craig) un Velsas princis Čarlzs.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) atzinis, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, neieviešot stingrāku banku regulējumu laikā, kad viņš bija kanclers, vēsta BBC.

G. Brauns, kurš bija kanclers no 1997. līdz 2007.gadam, sacījis, ka deviņdesmito gadu beigās visas bankas aicināja mīkstināt regulējošos noteikumus. «Deviņdesmitajos gados bankas - visas kā viens - nāca pie mums un teica:

«Redziet, mēs nevēlamies tikt regulētas, mēs gribam būt brīvas»,» stāstījis G. Brauns.

«Un patiesība ir tāda, ka globāli un nacionāli mums vajadzēja tās regulēt vairāk,» viņš sacījis intervijā televīzijā, piebilstot, ka tagad ir mācījies no šīs pieredzes.

Arī Eds Bols (Ed Balls), kurš strādāja ar G. Braunu, kad viņš bija kanclers, atzinis, ka viņiem būtu bijis jādara vairāk, lai kontrolētu finanšu sektoru: «Atskatoties pagātnē, mums vajadzēja būt stingrākiem attiecībā uz dažām investīciju bankām, kuras neapzinājās riskus. Tā bija problēma valdībām visā pasaulē.»

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošajā kompānijā News International ietilpstošie laikraksti izmantojuši «pretīgas» metodes un tiem bijuši sakari ar «kriminālo pagrīdi», lai iegūtu privātu informāciju, paziņojis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, vēsta BBC.

Intervijā britu medijam G. Brauns norāda, ka esot raudājis, kad uzzinājis, ka laikraksta The Sun rīcībā ir informācija par viņa dēla slimību, jo gribējis šo informāciju paturēt kā privātu.

Jau rakstīts, ka atklātībā parādījušās ziņas, ka R. Mērdokam piederošais laikraksts Sunday Times bija uzlauzis G. Brauna telefonu un ieguvis pieeju bijušā premjera bankas kontam, lai varētu sekot naudas plūsmai tajā.

«Es esmu šokēts. Es patiešām esmu šokēts, to uzzinot, tāpēc, ka šīs darbības veikuši labi zināmi noziedznieki, kurus nolīguši Sunday Times žurnālisti,» klāstīja G. Brauns. «Ja es, kuram bija visa iespējamā aizsardzība un drošība, kāda pienācās premjeram, esmu tik ļoti pakļauts šādiem uzbrukumiem, kas var notikt ar parastu cilvēku?»

Pēc neatkarīga audita slēdziena Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns ir spiests atmaksāt valsts budžetam vairāk nekā 12 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu par periodu no 2004. līdz 2009.gadam, ziņo Guardian.

Premjerministram būs jāatmaksā izdevumi par tīrīšanu un dārzkopību piecus gadus ilgā periodā, kā arī par krāsošanu un dekorēšanu, jo auditors noteicis ierobežojumus specifiskiem izdevumiem.

G. Brauns aicinājis arī ministrus sekot viņa piemēram - sadarboties ar auditoru un atmaksāt prasīto summu.

Auditors norādījis, ka G. Brauns nav darījis neko nepareizu - Ministru prezidenta izdevumi bijuši saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Lielbritānijas kancleram Alistēram Dārlingam (Alistair Darling) būs jāatmaksā 554 Lielbritānijas sterliņu mārciņas.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns šodien paziņojis, ka pārdoti valsts īpašumi 16 miljardu sterliņu mārciņu vērtībā, lai samazinātu recesijas rezultātā strauji pieblīdušo valsts parādu, raksta Yahoo.com.

«Mēs plānojam pārdot valsts aktīvus, lai risinātu mūsu parāda problēmas. Tuvāko divu gadu laikā tiks pārdoti valsts īpašumi 16 miljardu mārciņu (17.2 miljardi eiro) apjomā,» paziņojis G. Brauns.

Britu premjerministrs pagaidām izteicies, ka tiks pārdotas Lamanša tuneļa dzelzceļa līnijas, Tote bookmakers, Student Loan Company un 33 % Eiropas urāna ieguves kompānijas URENCO.

Kopumā tiek prognozēts, ka Lielbritānijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 175 miljardus mārciņu (194 miljardi eiro), jo britu valdība tērējusi milzīgus līdzekļus valsts finanšu sektora glābšanai, tikmēr tajā paša laikā recesijas rezultātā sarukuši budžeta ieņēmumi.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) pirmo reizi atzinis, ka nepieciešama izdevumu samazināšana, lai palīdzētu uzlabot valsts finansiālo situāciju, bet piebildis, ka viņa valdība var izvairīties no izdevumu samazināšanas svarīgākajiem pakalpojumiem, ko valsts sniedz iedzīvotājiem, vēsta The Wall Street Journal.

Savā runā ikgadējā arodbiedrību sanāksmē Liverpūlē, G. Brauns sacījis, ka valdībai ir «jāpieņem grūti lēmumi attiecibā uz valsts izdevumiem», taču uzsvēris, ka tādi pakalpojumiem kā veselības aprūpe, izglītība un policija tiks aizsargāti.

The Wall Street Journal norāda, ka Lielbritānija «iegāja» recesijā ar parāda slogu, kas bija zemāks nekā daudzām citām attīstītajām ekonomikām, bet tās budžeta deficīts pieauga straujāk nekā lielākajai daļai valstu, recesijai «nokožot» lielu daļu no nodokļu ieņēmumiem.

Valsts kase prognozē, ka budžeta deficīts šogad sasniegs 12% no iekšzemes kopprodukta.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) devis «zaļo gaismu» ķermeņa skeneru ieviešanai Lielbritānijas lidostās, ziņo BBC.

Lielbritānijas lidostu operators BAA paziņojis, ka, cik iespējams ātri, šādus skenerus uzstādīs Hītrovas lidostā.

Taču BBC norāda, ka eksperti ir apšaubījuši skeneru efektivitāti tādu spridzekļu noteikšanā, kāds tika izmantots nesenajā mēģinājumā uzspridzināt lidmašīnu, kas ielidoja ASV pilsētā Detroitā no Amsterdamas.

Savukārt G. Brauns akcentējis, ka ir būtiski «virzīties uz priekšu» attiecībā uz atļautajām tehnoloģijām.

Savukārt žurnāla Aviation Security International redaktors Filips Baums (Philip Baum) norādījis, ka skeneri nav vienīgais un labākais risinājums. Viņš stāstījis, ka ir jārēķinās ar faktu, ka bumbu ir iespējams uzbūvēt pat lidostas veikalos arī pēc iziešanas caur skenēšanu. «Paturot to prātā, mums ir jāskatās uz cilvēka nodomiem, nevis uz to, kas viņiem ir līdzi,» akcentējis F. Baums.

ASV un Eiropas valdības apspriedušas kārtējo veidu, kā aizsargāt nodokļu maksātājus no banku neveiksmēm, ieviešot īpašu augstāku nodokļa likmi lielajām finanšu iestādēm, raksta Vedomosti.

Varianti jaunajiem nodokļiem ir dažādi. Vācija un Zviedrija ierosinājusi izmantot līdzekļus, lai finansētu valsts iestādi, kuras uzdevums ir uzraudzīt tās bankas, kuru bankrots varētu radīt iespējamus zaudējumus finanšu sistēmai.

Francija atbalsta sankciju ieviešanu pēc krīzes. ASV likumdevēju pozīcija ir divejāda. Ja Kongresā vairakums iestājas par nodokļu ieviešanu, uz kuru bāzes veidot pirmskrīzes fondu, tad Prezidenta administrācijā priekšroku dod franču pēckrīzes variantam. Tajā bankas krīzes laikā var saņemt kredītus, bet pēc tam tām ir jāmaksā par to sodi. Tā, apkopojot pagājušās krīzes rezultātus, pēc ASV finanšu ministrijas aprēķiniem, sodus maksās visas bankas, kuru aktīvi pārsniedz 50 miljardus dolāru.

Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs ir iestājies pret finansiālās stimulēšanas pārtraukšanu, jo pasaule joprojām nav «nopurinājusi pelnus» un atrodas uz ekonomiskās katastrofas robežas, atsaucoties uz The Swedish Wire, raksta rus.db.lv.

A. Borgs teicis, ka Eiropas valstīm nevajadzētu pāragri pārtraukt finansiālo stimulēšanu, kas tiek īstenota, lai pārvarētu krīzes sekas. Tikšanās laikā ar citiem ES valstu finanšu ministriem, A. Borgs paziņoja, ka «pasaule joprojām ir pelnos no ekonomiskā sprādziena». «No pelniem mēs vēl cenšamies izkļūt, tāpēc vēl ir par agru atlaist ugunsdzēsēju brigādi,» viņš piebilda.

No kļūdām ir jāmācās. Domājams, tieši šādu apsvērumu dēļ ne tikai ES, bet arī ASV un vēl dažviet notiek nopietnas diskusijas par daudz stingrāku tiesisko regulējumu banku nozarei.

Tieši tādēļ Īslandē notikusi izmeklēšana, kuras rezultātus šīs krīzē smagi cietušās valsts premjerministre Johanna Sigurdadotira atzinusi par banku pārraudzības sistēmas izgāšanos, piebilstot, ka pilnībā izgāzusies arī ideoloģija par neregulētu brīvo tirgu. Ar līdzīgu atziņu klajā nācis arī Lielbritānijas premjers Gordons Brauns, kurš tagad atzīst, ka pieļāvis kļūdu, laikus neieviešot stingrāku regulējumu bankām.

Turpretī Latvijas finanšu tirgus uzraugi, proti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), nesteidz sev kaisīt pelnus uz galvas. Kreditēšanas dzīres norisinājās finanšu tirgus uzraugu acu priekšā. Arī tas, ka Parex banka, cenšoties tikt pie lielākas tik vilinošā kredītu tirgus daļas, ņēma vērienīgu sindicēto kredītu, nebija nekāds noslēpums. Pērn FKTK vadītāja Irēna Krūmane atzina, ka kādreizējie Parex lielakcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis saņēmuši sodu par skandināvu banku provocēšanu uz kreditēšanas sprintu.

ASV prezidents Baraks Obama un viņa ģimene 2009.gadā saņēmuši simtiem tūkstošu dolāru vērtas dāvanas no pasaules līderiem, atsaucoties uz ASV publiskoto informāciju, ziņo BBC.

Starp dāsnākajiem dāvinātājiem bijis Saūda Arābijas karalis Abdulla, kurš par dāvanām Obamām iztērējis 190 tūkstošus ASV dolāru.

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns pasniedzis B. Obamam pildspalvu un turētāju, kā arī Vinstona Čērčila biogrāfijas 16 510 ASV dolāru vērtībā.

Karaliene Elizabete II pasniegusi Obamiem ierāmētu fotogrāfiju, kurā redzama viņa pati un princis Filips. Tās vērtība esot 775 ASV dolāri.Savukārt Itālijas līderis Silvio Berluskoni uzdāvinājis B. Obamam kristāla galdu, zelta pulksteni un stikla ornamentus 26 845 ASV dolāru vērtībā.

Saskaņā ar likumu visām dāvanām jānonāk ASV Nacionālajā arhīvā.

Vismaz 37 britu raidsabiedrības BBC vadītāji pelna vairāk nekā Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown).

Times raksta, ka BBC pirmo reizi, tās pastāvēšanas vēsturē, ir atklājusi plašākai sabiedrībai augstāko vadītāju algas.

Apmēram 300 augstākie vadītāji raidsabiedrībā pelna vairāk nekā 100 000 sterliņu mārciņu (GBP) gadā, bet vismaz 37 vairāk nekā Lielbritānijas premjerministrs, raksta Times. Gordona Brauna alga ir 197 689 GBP gadā.

«Augstākā līmeņa vadītājiem alga veidojas izvērtējot vadītāja atbildību, ietekmi un līdzdalību BBC valdē. Tie ir cilvēki, kuriem ir vislielākā atbildība par valsts naudas tērēšanu un BBC pakalpojumu un projektu pārraudzību,» BBC preses pārstāvja komentārs par šo tēmu.

Patērētāju finansiālās aizsardzības vārdā Lielbritānija kredītkaršu nozarē grasās ieviest jaunus noteikumus, ieskaitot procentu likmju palielināšanas aizliegumu finanšu grūtībās nonākušo aizņēmumiem, ziņo Reuters.

Pašreizējā vienošanās paredz, ka dārgākie aizņēmumi patērētāja kredītkartē tiek atmaksāti pirmie, kas ir tieši pretēja darbība pašreizējai praksei. Tāpat patērētājiem būs iespēja izvēlēties nesaņemt kredītlimita palielināšanu, kā arī iespēja samazināt savu kredītlimita apjomu jebkurā laikā.

Finansiālās grūtībās nonākušie patērētājus paredzēts aizsargāt ar aizliegumu palielināt kredītlimitu, kā arī aizliegumu palielināt procentu likmes.

«Šādi jaunie noteikumi pieliks punktu neapdomīgai aizdošanas praksei, par kuru cilvēki ir noraizējušies visvairāk, kā arī tas palīdzēs samazināt maksu par aizņemšanos,» tā premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown).

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service patlaban neplāno samazināt augstākos reitingus ASV un Lielbritānijai, norādīts aģentūras paziņojumā.

Jaunais paziņojums izplatīts pēc tam, kad aģentūra izplatīja ziņas, ka valstis varētu testēt Aaa reitinga robežu.

«Nākotnes perspektīva ir stabila,» par šīm valstīm sacījis Moody’s vecākais viceprezidents Toms Birns.

Mārciņas kurss pret jenu un dolāru piedzīvoja lielāko kāpumu nedēļas laikā pēc tam, kad Dow Jones publicēja Moody’s paziņojumu.

8. decembra paziņojumā Moody’s analītiķi sacīja, ka ASV un Lielbritānijas publiskās finanses pasliktinās, atveseļojoties no pasaules finanšu krīzes un valstis var testēt Aaa robežas.

Db.lv jau ziņoja, ka Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns gatavojas izklāstīt plānus, kā četru gadu laikā valsts izdevumus samazināt par 12 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

Kamēr Lielbritānija un ASV aizvien vairāk balstījās uz finanšu nozari, Vācija koncentrējās uz ražošanu, raksta guardian.co.uk.

Klejojot pa plašajām, pārtikušajām Minhenes ielām, esot vērts atsaukt atmiņā pēdējo desmitgadi, kad Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brow) mēdza lielīties par to, kā Lielbritānijas ekonomika pārspēs Vācijas ekonomiku.

Tagad - pēc veiksmīgākā gada, ko piedzīvojusi Eiropas lielākā ekonomika kopš eiforijas, kas sekoja atkalapvienošanai pirms divdesmit gadiem - tā līdzinoties prognozei, ko Anglijas futbola fani izsaka pirms katras Pasaules kausa izcīņas: pāragra un nepareiza.

«Mums tagad būs zelta desmitgade,» sacījis Hans Verners Sins (Hans-Werner Sinn), Minhenes Ifo institūta prezidents. Pagājušās desmitgades sākumā, kad bezdarba līmenis bija augsts un valdīja pesimisms, Sins sarakstīja grāmatu ar nosaukumu Vai Vācija var tikt glābta?. Viņa viedoklis tolaik bija, ka var tikt glābta, un tagad viņš saka - tas ir noticis.

Anglijas centrālā banka savā sēdē ceturtdien nolēma saglabāt aktīvu atpirkšanas programmu nemainītu un atstāt likmes esošajā līmenī.

Banka saglabājusi aktīvu atpirkšanas programmu 200 miljardu mārciņu apmērā, kā to prognozēja tirgus dalībnieki. Banka, kura pagaidām nesniedza komentārus par ekonomiku vai politikas perspektīvām, arī saglabāja mārciņas bāzes likmi esošajā – rekordzemajā 0,5% līmenī.

Anglijas Bankas pārstāvji nesniedz komentārus par politiku pirms 6. maijā gaidāmajām vēlēšanām, jo premjerministrs Gordons Brauns un pretinieks Deivids Kamerons nevar vienoties, cik ilgi nepieciešams saglabāt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, pirms budžeta deficīta samazināšanas. Lai gan ekonomikas lejupslīde beidzās jau pērn ceturtajā ceturksnī, Lielbritānijas Tirdzniecības kameras pārstāvji šonedēļ uzsvēra, ka atgūšanās joprojām ir ļoti nestabila, raksta Bloomberg.

G20 sanāksme, kas šodien notiek Pitsburgā, oficiāli paziņos, ka kļuvusi par galveno pasaules ekonomikas noteicēju, atceļot no šī statusa G8.

To, atsaucoties uz kādu vārdā neminētu ASV administrācijas pārstāvi, raksta The Wall Street Journal. Šāds pavērsiens izriet no spēku samēru maiņas pasaules ekonomikā, kur trešo vietu ietekmīguma ziņā tagad ieņem Ķīna, apsteidzot Vāciju, svarīgu lomu spēlē arī Indija un Brazīlija, kas neietilpst G8 sastāvā.

Ņemot vērā finanšu sektora lielo ietekmi uz šo krīzi, G20 sammita dalībnieki vienojušies, ka pret baņķieru bonusiem jāvēršas stingrāk. G20 valstu līderi apspriedušies gan par to, ka banku sektoram nepieciešama lielāka uzraudzība un caurspīdīgums, gan par to, ka bonusu izmaksas lielums procentuāli būtu jāsamazina atkarībā no bankas finanšu rādītājiem. Tāpat sasniegta apņemšanās, ka vēlākais 2012. gada beigās būs izstrādāti jauni banku sektora uzraudzības noteikumi, kas novērsīs šādas finanšu krīzes atkārtošanos, raksta forbes.com.

Atbildot uz bailēm, ka skeneru, kurus gatavojas uzstādīt Lielbritānijas lidostās, radītie attēli, varētu pārkāpt bērnu pornogrāfijas likumus un privātās dzīves tiesības, atbildīgie sola izstrādāt lietošanas kodeksu, ziņo BBC.

Cilvēktiesību grupas brīdinājušas, ka skeneri varētu veidot nelegālus bērnu attēlus, kā arī slavenību attēlus, kuri vēlāk varētu nokļūt internetā. Organizācijas Privacy International pārstāvis Simons Deiviss (Simon Davies) akcentējis savas bažas, ka daži darbinieki varētu nepārvarēt savu vēlmi ievietot internetā attēlus, kas iegūti, skenējot slavenības vai cilvēkus ar neparastiem ķermeņa profiliem.

Savukārt Satiksmes ministrija paziņojusi, ka tā izstrādā darbinieku rīcības kodeksu, kura mērķis ir mazināt šīs bailes. Turklāt šie anonīmie attēli tikšot nekavējoties dzēsti.

Db.lv jau rakstīja, ka Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) sakarā ar terorisma draudiem devis «zaļo gaismu» ķermeņa skeneru ieviešanai Lielbritānijas lidostās. Lielbritānijas lidostu operators BAA paziņojis, ka, cik iespējams ātri, šādus skenerus uzstādīs Hītrovas lidostā.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns gatavojas izklāstīt plānus, kā četru gadu laikā valsts izdevumus samazināt par 12 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

Izdevumu mazināšana nepieciešama, lai samazinātu Lielbritānijas budžeta deficītu.

Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling) paziņojis, ka viņš par dažiem izdevumu samazināšanas veidiem informēs trešdien, bet pilnīgu pārskatu vēl nesniegs. Viņš medijiem jau atklājis, ka valsts izdevumi būs «daudz stingrāki nekā tas bija pagātnē».

Konservatīvie apsūdz valdību, ka tā nav atklāta pret vēlētājiem par nepieciešamo samazinājumu mērogu.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.