Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Trešdien aprit gads kopš postošas naftas noplūdes Meksikas līcī, kas notika pēc tam kad uzsprāga un nogrima naftas ieguves kompānijas BP platforma. Sprādzienā gāja bojā 11 cilvēki un tas izraisīja plašu naftas noplūdi, kura piesārņoja Meksikas līci un ASV dienvidu pavalstu piekrasti. Lai gan pēc katastrofas lielākā daļa analītiķu paredzēja BP bankrotu, kompānija gada laikā ir spējusi atgūties un atgriezties pie izaugsmes, vēsta Associated Press.

Naftas ieguves gigants ir atgriezies pie ienākumu gūšanas, tā akcijas ir atguvušās un kompānija ir atjaunojusi dividenžu izmaksāšanu. BP arī nodarbojas ar jaunu projektu apgūšanu - sākot no Arktikas līdz pat Indijai, kā arī cenšas atjaunot dziļūdens naftas ieguvi Meksikas līcī.

«BP ir svarīga loma pasaules pieaugošā enerģijas pieprasījuma apmierināšanā,» skaidro BP vadītājs Karls Henriks Svanbergs (Carl-Henric Svanberg). BP ir daudz darījusi, lai atjaunotu iedragāto prestižu. Kompānija ir veikusi «tīrīšanu» savas vadības lokā, sākusi izmaksāt pamatīgas kompensācijas ekoloģiskajā katastrofā cietušajiem un finansējusi Meksikas līča attīrīšanu.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Šā gada reņģu nozvejas kvota stāvvadu zvejā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskā rajonā ir pilnībā izmantota, tāpēc pieņemts lēmums apturēt reņģu zveju ar stāvvadiem 2016. gadā šajā rajonā, informē Zemkopības ministrija.

Jau vairākus gadus pēc kārtas pilnībā tiek apgūts Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam noteiktais stāvvadu reņģu nozvejas limits. 2016. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteikti 2705 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 949 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam – Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai un Jūrmalas pilsētai.

Arī šogad piekrastes zvejnieki turpina veiksmīgi zvejot reņģes ar stāvvadiem un apgūt tiem noteiktos nozvejas limitus. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2016. gada 7. jūnijā sasniedza 945 tonnas. Tādejādi tika konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 949 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastē Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Naftas ieguves kompānija BP ir lūgusi ASV ļaut tai atsākt naftas ieguvi Meksikas līcī, raksta New York Times. Šis kompānijas lūgums ir izraisījis delikātu situāciju ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijā, kurai tagad ir jāspēj izlaipot starp bažām par drošību un vēlmi palielināt naftas ieguvi.

BP cer atjaunot naftas ieguvi desmit platformās jau šī gada jūlijā, apsoloties ievērot stingras drošības normas. ASV regulatori nesen ir atļāvuši naftas ieguvi šelfā, piemēram, kompānija Royal Dutch Shell, apņemoties ievērot stingrus drošības pasākumus, pagājušajā nedēļā ieguva tiesības uzsākt dziļūdens urbšanas operācijas pie Luiziānas krastiem.

ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka viņa administrācija meklē veidus, kā samazināt valsts atkarību no naftas importa. ASV plāno palielināt iekšzemes naftas ieguvi gan uz sauszemes, gan arī jūras šelfā. BP bija viena no galvenajām naftas ieguves kompānijām Meksikas līcī.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Spēcīgas vētras Meksikā laupījušas 41 cilvēka dzīvību un izraisījušas pēdējo desmitgažu spēcīgākos plūdus, liekot evakuēt tūkstošus.

Viesuļvētra Ingrīda no Meksikas līča puses turpina virzīties tālāk cietzemē, bet tropu vētras Manuels atlieku izraisītie plūdi skāruši populāro Akapulko kūrortu valsts Klusā okeāna piekrastē. Lai gan abu vētru spēks ir ievērojami samazinājies, to atnestās lietusgāzes turpinājušas nodarīt plašus postījumus, izraisot zemes nogruvumus kalnos un pārpludinot upes.

Liela daļa bojā gājušo mitinājušies Akapulko apkārtnē, kur pieredzēti vērienīgi zemes nogruvumi, kas aprakuši daudzus mājokļus, atsaucoties uz Meksikas varasiestādēm, vēsta Reuters. Vētras dēļ slēgtas šosejas un atcelti vairāki lidojumi, kas tādējādi ietekmē tūkstošiem tūristu ceļojumu plānus.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC, kas vēlas nosargāt savu tirgus daļu pret slānekļa naftas ieguves apjoma straujo pieaugumu ASV, šonedēļ Vīnē notiekošajā sanāksmē, visticamāk, nolems naftas ieguves kvotas saglabāt nemainīgas, prognozē analītiķi.

OPEC lēmumu par naftas ieguves kvotām pieņems piektdien, kad Austrijas galvaspilsētā norisināsies kārtējā organizācijas sanāksme.

Analītiķi norāda, ka Persijas līča dalībvalstis, kuras vada Saūda Arābija, visticamāk, pretosies aicinājumiem samazināt naftas ieguves kvotas, lai censtos nosargātu savu tirgus daļu, kuru negatīvi ietekmē pārmērīgās enerģijas piegādes, kas palielinājušās saistībā ar straujo izaugsmi slānekļa naftas ieguvē.

Pēdējās nedēļās naftas cenām izdevies nedaudz atgūties pēc 60% krituma, kas tika piedzīvots no pērnā gada jūnija līdz šā gada janvārim saistībā ar pārmērīgajām enerģijas piegādēm.

Neskatoties uz šīm pārmērīgajām piegādēm, OPEC novembrī atteicās samazināt naftas ieguves kvotas, kas jau vairāk nekā trīsarpus gadus veido 30 miljonus barelu dienā.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC piektdien Vīnē notikušajā sanāksmē nolēma saglabāt pašreizējās naftas ieguves kvotas, paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Ali al Nuaimi.

Tādējādi OPEC naftas ieguves apjoms arī turpmāks veidos 30 miljonus barelu dienā.

Šajā apjomā organizācijas naftas ieguves kvotas saglabājušās jau vairāk nekā trīsarpus gadus.

«[Naftas ieguves] griesti saglabājušies nemainīgi. Jūs būtu pārsteigti, uzzinot, cik draudzīgi aizritēja šī sanāksme,» norādīja Nuaimi.

Arī analītiķi iepriekš prognozēja, ka OPEC kārtējo reizi nolems naftas ieguves kvotas saglabāt nemainīgas, ņemot vērā vēlmi nosargāt savu tirgus daļu pret slānekļa naftas ieguves apjoma straujo pieaugumu ASV.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) gan vēsta, ka OPEC patiesībā iegūst 31,2 miljonus barelu naftas dienā, kas skaidrojams ar piegāžu pieaugumu no Saūda Arābijas un Irākas.

Lielbritānijas enerģētikas kompānija BP ceturtdien paziņoja, ka piekritusi ASV federālajai un štata prasībai izmaksāt 18,7 miljardu dolāru (16,9 miljardu eiro) kompensāciju saistībā ar postošo naftas noplūdi Meksikas līcī.

«Ar šo vienošanos mēs nodrošinām iespēju izbeigt BP un Meksikas līča stāstu. Tā atrisina pēdējo uzņēmuma lielāko juridisko jautājumu, nodrošina skaidrību saistībā ar izmaksām un rada maksājumu noteiktību visām iesaistītajām pusēm,» norāda BP priekšsēdētājs Karls Henriks Svanbergs.

Eksplozijā uz BP īrētās dziļurbuma platformas 2010.gada 20.aprīlī gāja bojā 11 strādnieki. Divas dienas pēc sprādziena naftas ieguves platforma nogrima Meksikas līcī, sākot apjomīgu naftas noplūdi, kas izvērsusies par postošāko vides katastrofu ASV vēsturē.

Nafta Meksikas līcī noplūda 87 dienas, nodarot milzīgus zaudējumus vietējām tūrisma un zivsaimniecības nozarēm, kā arī Meksikas līča ekosistēmai.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Singapūrā tiek veikti pēdējie sagatavošanas darbi, lai vasarā varētu atklāt daļu no paredzētā projekta, kura ietvaros valsts tiks padarīta par «pilsētu dārzā».

Lielākais no Singapūras plānotajiem iespaidīgajiem Līča dārziem (Gardens by the Bay) - Dienvidu dārzs (Bay South Garden), plašākai publikai tiks atvērts jau šā gada 29. jūnijā.

Dienvidu dārzā izvietoti 18 «superkoki» - mākslīgi veidoti vertikālie dārzi, kuros izvietoti dažādi eksotiski augi. «Superkoki» izmantos saules enerģiju, lai nodrošinātu apgaismojumu un uzkrās lietusūdeni, kas tālāk tiks izmantots strūklakām un augu laistīšanas sistēmām.

Objektā izvietoti arī divi milzīgi ziemas dārzi (Flower Dome un Cloud Forest), kuros paredzēts audzēt augus, kas atvesti no citām pasaules daļām. Flower Dome tiks izvietota Vidusjūrai raksturīga flora, bet Cloud Forest būs aplūkojami kalnainos apvidos augoši augi un mākslīgs kalns.

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.