Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas trešdien ierosināt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā, tai skaitā aizliegumu Maskavai eksportēt dimantus, paziņojis ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES ir piemērojusi Krievijai jau 11 sankciju kārtas.

12.sankciju kārtas ietvaros tiks papildināti "melnie saraksti" un noteikti jauni eksporta aizliegumi, tai skaitā dimantiem, un pasākumi naftas cenu griestu stiprināšanai, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus, paziņoja Borels.

ES valstīm jaunās sankcijas būs jāapstiprina vienprātīgi.

ES ir gatava noteikt Krievijas dimantu aizliegumu, jo tam piekritusi Beļģija, kas ir galvenais dimantu tirdzniecības centrs.

Brisele arī cenšas izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai nodrošinātu finansējumu ieroču piegādei Ukrainai. Jūlijā Borels ierosināja četru gadu shēmu 20 miljardu eiro apmērā, lai finansētu ieroču piegādes Kijivai. Taču šī iniciatīva nav guvusi atsaucību, jo ietekmīgas valstis, piemēram, Vācija, ir atteikušās to atbalstīt.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Eiropas Savienības (ES) Ministru padome sēdē Briselē ir apstiprinājusi ceturto palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta ieroču iepirkšanai un citām aizsardzības vajadzībām, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

"Mēs apsvērām visus finanšu atbalsta ceļus uz humānās situācijas pasliktināšanās fona, ņemot vērā finanšu vajadzības kara periodā un valsts pēckara atjaunošanai, un galvenokārt pašaizsardzībai. Mēs vienojāmies piešķirt Ukrainai papildus 500 miljonus eiro no Eiropas Miera fonda ieroču piegādēm," sacīja Borels.

"Mēs sākām ar 500 miljoniem eiro un tagad jau esam sasnieguši divus miljardus. Tā ir tikai aisberga virsotne, jo ļoti daudz dara pašas [ES] dalībvalstis, nelūdzot finanšu kompensāciju. Tas ir ievērojami vairāk par šiem diviem miljardiem," teica Borels.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Miera fonds nav iekļauts ES budžetā, bet to veido dalībvalstu ieguldījumi un tas ir paredzēts ES drošības operāciju finansēšanai.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien uzstāja, ka sankcijas, kas Krievijai noteiktas par tās iebrukumu Ukrainā, darbojas, par spīti draudiem ES energoresursu piegādēm.

Pagājušajā nedēļā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns kritizēja sankciju politiku, apgalvojot, ka Brisele lielāku kaitējumu nodara ES ekonomikai, nevis Maskavai.

Ierodoties ES galvenajā mītnē uz sarunām par spraugu likvidēšanu sankciju režīmā un spiediena palielināšanu pret Krieviju, ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels to noraidīja.

"Daži Eiropas līderi teikuši, ka sankcijas bija kļūda," Borels sacīja žurnālistiem. "Man nešķiet, ka tās bija kļūda. Mums tas bija jādara, un mēs to darīsim."

Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns noraidīja ideju par atteikšanos no sankcijām.

"Tas būtu fatāli, ja mēs to darītu. Uz spēles ir mūsu reputācija," sacīja Aselborns.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien noteiks sankcijas Krievijai par Austrumukrainas separātisko veidojumu atzīšanu un tālāku karaspēka izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā, pavēstīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

"Protams, mūsu atbilde būs sankciju formā, kuru mērogu izlems ministri. Esmu pārliecināts, ka tas būs vienbalsīgs lēmums," žurnālistiem Parīzē sacīja ES augstākais diplomāts.

Sankciju dokumenta teksts tiek izstrādāts rīta pusē, kamēr ministri Parīzē piedalās Indijas un Klusā okeānu valstu forumā.

Lēmums tiks pieņemts "šajā pēcpusdienā" ārkārtas sanāksmē, kas tiks rīkota paralēli forumam.

Otrdien tiks izziņotas arī ASV un Lielbritānijas sankcijas.

"Krievijas karaspēks jau ir iegājis Donbasā, mēs Donbasu uzskatām par Ukrainas daļu," sacīja Borels.

Līdzīgi kā ASV arī ES Krievijas karaspēka ienākšanu Donbasā neuzskata par vispārēju iebrukumu, kam atbilstoši Rietumu līderu pēdējo mēnešu laikā solītajam būtu jāseko sevišķi sāpīgu sankciju noteikšanai.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.

Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Eiropas Savienība (ES) centīsies palielināt Ukrainas graudu eksportu pa sauszemi, izmantojot auto un dzelzceļa transportu, lai kompensētu Krievijas izstāšanos no "graudu darījuma", otrdien paziņoja ES līderi un amatpersonas.

Krievija otrdien uzbruka Ukrainas graudu eksporta ostām nākamajā dienā pēc Maskavas izstāšanās no vienošanās, kura bija ļāvusi droši eksportēt Ukrainas graudus.

"Tas nozīmē, ka simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē tiks liegti galvenie pārtikas produkti," otrdien žurnālistiem paziņoja ES augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels, kurš piedalijās ES samitā ar Latīņamerikas un Karību jūras valstīm.

"Viņi izmanto badu kā ieroci. Tā ir viena no sliktākajām lietām, ko Putins varēja izdarīt," piebilda Borels.

Augsta ES amatpersona paziņoja, ka ES atbalsta Turciju un ANO centienos panākt Krievijas atgriešanos pie šīs vienošanās izpildes.

“Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas, uzsākot graudu pieņemšanas sezonu, saka graudu pārstrādes uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce.

“Rīgas Dzirnavnieks” 5.augustā pieņēmis pirmo graudu ražu - kviešusi. Tā atvesta no Ogres zemnieku saimniecības, ar kuru uzņēmums sadarbojas jau 30 gadus, tādējādi atklājot jauno ražas sezonu.

Pirmā raža ik gadu “Rīgas Dzirnavniekā” tiek sagaidīta ar īpašu prieku, jo tas nozīmē, ka intensīvā darba sezona ir sākusies un turpmākos mēnešus uzņēmums strādās līdz pat 18 stundām diennaktī, lai operatīvi apkalpotu visus lauksaimniekus, kuri ir gatavi nodot graudus.

“Šogad graudu nodošana sākusies līdzīgā laikā kā citus gadus, ko ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimnieki ir ļoti atkarīgi no tā vai ir saulains vai lietains, jo katra stunda jāizmanto tā, lai graudi tiktu ievākti pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai dažādu apstākļu dēļ neciestu raža kopumā,” saka I. Švarce.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas Dzirnavnieks" šogad plāno iepirkt divas reizes vairāk auzu nekā pērn, kad no zemniekiem tika iegādātas 17 tūkstoši tonnas šīs kultūras, informē uzņēmums.

Savukārt, lai optimizētu lauksaimnieku darbu, uzņēmums piedāvā arī kaltes pakalpojumus, tādējādi atvieglojot darbu un risinot graudu uzglabāšanas jautājumu.

Pērn "Rīgas Dzirnavnieks" kviešu, auzu, rudzu graudus iepirka 52 tūkstošu tonnu apjomā. Uzņēmums ir gatavs šogad palielināt visu graudaugu iepirkuma apjomu, galvenokārt, fokusējoties uz auzu iegādes palielināšanu. Jau tagad uzsākti preventīvi darbi, lai augustā un septembrī uzņemtu maksimāli daudz graudaugu, uzpildot tam paredzētās silosa tipa graudu glabātuves jeb graudu uzglabāšanas torņus. Pašreiz izveidota sadarbība arī ar īpašu alpīnistu grupu, kuri veic attīrīšanas darbus, kā arī dezinfekciju, lai tādējādi nodrošinātu to, ka glabātuves ir gatavi jaunās ražas pieņemšanai un glabāšanai.

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā, paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 000 tonnu Ukrainas graudu pa dzelzceļu, autoceļiem un Dņestras upi.

Ukrainai pašlaik ir 20 miljonu tonnu pērn novāktu graudu, kas nav vajadzīgi pašmāju tirgū un ir paredzēti eksportam.

"Tagad mēs apsveram iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Lietuvas un Latvijas ostām. Ostas potenciāls ir neapšaubāms. Dzelzceļš var raisīt bažas. Polijā sliežu platums ir šaurāks nekā Ukrainā, Lietuvā un Latvijā," sacīja Navicks.

Vojcehovskis atzina, ka Ukrainas eksporta maršruta pārtraukšana uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku ir nopietna problēma. Pastāv arī bažas, ka kviešu piegāžu pārtraukšana var izraisīt saspīlējumu un problēmas šajos reģionos.

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi finansējusi dalībvalstu kopīgu ieroču, raķešu un munīcijas iepirkumu, no kura daļa tiks nosūtīta Ukrainai, ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Pateicoties īpašam finanšu instrumentam, ES jau ir finansējusi ieroču iepirkumus, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties karā pret Krieviju, taču tas darīts ārpus ES budžeta.

"Šī ir pirmā reize, kad mēs izmantojam ES budžetu, lai atbalstītu dalībvalstis, kopīgi iepērkot aizsardzības produkciju," norādīja EK priekšsēdētājas vietniece Margrēte Vestagere.

ES ieguldījusi 300 miljonus eiro, lai atbalstītu dalībvalstu grupas, kurās ietilptu līdz deviņām valstīm, pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņutehnikas un artilērijas munīcijas iegādē, paziņoja EK.

"Svarīgi, ka izvēlētie projekti arī palielinās mūsu atbalstu Ukrainai, nodrošinot papildu kara tehniku," sacīja Vestagere.

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir ieviesis aizsardzības sistēmu, kas automātiski bloķē viltus mobilo telefonu numuru zvanus no ārvalstīm, nodrošinot klientiem drošāku saziņu pa tālruni. Pirmajās dienās inovatīvais drošības risinājums bloķē aptuveni 100 viltus zvanus stundā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācija, pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro.

”Tele2” risinājums palīdzēs cīņā pret krāpniekiem, kas vilto Latvijas numurus un no mobilo sakaru lietotājiem cenšas iegūt sensitīvu informāciju vai naudu. Automatizētā viltus mobilo telefonu numuru bloķēšanas sistēma bez maksas ir pieejama visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņa” klientiem.

“Krāpnieki allaž meklēs veidus, kā apiet sistēmu, un cīņa ar to norisināsies nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi notikumiem un izstrādājam risinājumus, lai pasargātu klientus no apdraudējumiem. Piemēram, ne tik sen ieviestais pakalpojums “Interneta drošība” katru mēnesi bloķē miljoniem krāpniecības mēģinājumu, un jaunā krāpniecisku zvanu bloķēšanas sistēma vēl vairāk pastiprinās aizsardzību. Ja konstatēsim, ka zvanītāja numurs pieder “Tele2”, bet reālais abonents fiziski nevarētu šādu zvanu veikt no ārvalstīm, zvans tiks bloķēts,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā trešdienas vakarā (ceturtdienas rītā pēc Latvijas laika) vienojušies, ka nepieciešams noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā.

"Mēs izpētīsim, mēs pieņemsim jaunus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti gan pret privātpersonām, gan [ekonomikas] sektoriem," žurnālistiem sacīja ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels pēc sanāksmes, kas notika Ņujorkā, kur ministri piedalās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā.

Jau ziņots, ka Borels sasauca šo sanāksmi, lai apspriestu ES atbildi uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdien teikto runu, kurā viņš paziņoja par rezervistu mobilizāciju un izteica aizklātus draudus par kodolieroču lietošanu saistībā ar karu Ukrainā.