Bez īpašnieka ziņas notikusi kapitāldaļu attiecību maiņa un uzņēmuma dibinātājs zaudējis vairākuma kapitāldaļas. Pilnvara un īpašnieka nevērība kalpoja uzņēmuma pārņemšanai.

2015. gada septembrī pilnvarota persona, izmantojot pilnvaru, veikusi labojumus uzņēmuma dalībnieku reģistrācijas veidlapā, norādot, ka sabiedrībai ir vēlme daļu vairākumu atsavināt labojumu veicējam. Labotā veidlapa tika pieņemta Uzņēmumu reģistrā, un pēc nepilna gada uzņēmuma vecais īpašnieks bija zaudējis kontroli savā uzņēmumā, piekļuvi e-pastiem, privātiem datiem, iestrādnēm un visam, ko radījis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ievērojot, ka uzņēmuma īpašnieks un pārreģistrācijas veicējs ir vienas ģimenes locekļi, kuru attiecības 2015. gadā mainījās un šobrīd abu starpā ir vairākas tiesvedības par notikušā sekām, Dienas Bizness nosauca uzņēmumu par SIA X, bet abiem strīdniekiem mainīja vārdus. Artis – vecais uzņēmuma īpašnieks, Ksenija – jaunā kapitāldaļu vairākuma īpašniece.

Skaņu amatnieks Artis Reimanis darbojas divās saistītās jomās – ražo skandas un apskaņo pasākumus.

Elektronikas un akustikas speciālists Artis Reimanis ir uzņēmumu Silver Note un DTT Solutions valdes loceklis. Viņa aizraušanās ar skaņu un mūziku sākās jau pirms gadiem 15, kad Artis un viņa klasesbiedri tika aicināti uz pasākumiem kā dīdžeji un apskaņotāji. Artis diezgan agri saprata, ka šī joma viņu aizrauj un šajā virzienā varētu darboties arī profesionāli.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākotnējais domubiedru bariņš ar laiku izira, draugiem apprecoties vai pārceļoties uz Rīgu, taču Artis palika Kuldīgā un turpināja turēties pie savas idejas. Kvalitāte un dizains «Kad Kuldīgā atvērās biznesa inkubators, nodomāju – kāpēc man pa krūmiem jāložņā, laiks sākt strādāt kā pienākas,» viņš stāsta par to, kā radās apskaņošanas pakalpojumu uzņēmums. «Pamazām apjautu, ka Latvijā diezgan tukša sfēra ir skandu ražošana. Tāpēc vēlreiz iestājos inkubatorā. Cilvēki bija ievērojuši, ka man ļoti interesē mūzika, tāpēc sāka aicināt regulēt savu māju audio sistēmas. Klienti nāca klāt viens pēc otra, un ražošana pamazām aizgāja plašumā.»

Valdībai būs jālemj par vairākām nodokļu izmaiņām - tostarp nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana un ienākuma nodokļa atlaižu revidēšanu, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars. (precizēta)

Lai gan IIN nodokļa likme ir 23 procenti no ienākumiem, faktiski bāze ir 8 procenti, pārējo nodokļa daļu var kompensēt, pierādot izdevumus medicīnai un izglītībai, atzina Kampars. Turpmāk šīs atlaides varētu nebūt. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklim varētu būt vienota likme mazajiem dzīvokļiem un mājām - 10 - 20 Ls gadā, bet lielāku īpašumu īpašniekiem nodoklis būs pieaugošs atkarībā no platības un īpašuma vērtības. Lielai mājai Jūrmalā nodoklis varētu būt 350 - 400 latu gadā, lēsa ministrs.

Jautāts par viedokli Parex bankas pārņemšanā, Artis Kampars atbildēja, ka tas jāvērtē tiesībsargājošajām institūcijām un jāpasaka, vai kādam nav jāsaņem sods.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

«Oficiāli to nosauca vienkārši - tehnisku iemeslu dēļ. Tomēr patiesie iemesli, kāpēc pērn 18.decembrī nenotika Parex akcionāru ārkārtas sapulce, kurā bija jālemj par jaunu bankas parādzīmju - eiroobligāciju - emisiju, bija citi,» vēsta laikraksts Diena.

Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju «bremzes ieslēdza» ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kura pārraudzībā ir Parex valstij piederošo akciju īpašniece Privatizācijas aģentūra (PA). A.Kampara bankai un vēl trim institūcijām neilgi pirms sapulces nosūtītā vēstule, kurā viņš izteica bažas par akcionāru iecerētā lēmuma - atbalstīt Parex eiroobligāciju emisiju 370 miljonu eiro apmērā - pieņemšanu, bija iemesls, kāpēc to atcēla.

29.janvārī notiks atkārtota bankas akcionāru ārkārtas sapulce, kurai jāizlemj, vai dot zaļo gaismo parādzīmju emisijai.

Lielo ogu – arbūzu – var izaudzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, pārliecina zemnieki, kuri to pieradinājuši. Rucavnieks Artis Ķūsis ar arbūziem vēlas bagātināt mūsu pierasto produktu klāstu un ķeras tiem klāt ar vērienu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tagad ir īstais laiks stādīt ārā, par siltumnīcā izlolotajiem arbūzu dēstiem pagājušajā nedēļā sacīja Artis Ķūsis. Eksotiskās ogas viņš audzē trešo gadu. Sākumā veikta izpēte. «Papētīju un sapratu, ka Latvijā to var izdarīt, un kāpēc ne?» Ideja bijusi jau sen, «bet ne tādos apmēros». «Redzu, ka Latvijā pašmāju produkcija ir dikti ierasta, visu laiku viens un tas pats.» Tāpēc nobriedusi vēlme pameklēt ko jaunu.

Par pašu galveno labas ražas nosacījumu Artis teic: jāmāk tikt pie smukiem, veselīgiem stādiem. «Ja stādi ir pašvaki, tad tur nekas nav.» Tos divās siltumnīcās audzē pats no Francijā pasūtītām sēklām. Sēj aprīļa beigās, un viss maijs paejot darbos siltumnīcā.

«Mana prioritāte ir lielāka zaļās enerģijas izmantošana Latvijas enerģētikā, nodrošinot papildu 10 tūkstošus darba vietas.»

To Latvijas Zaļās enerģijas forumā, kas 18. janvārī notiek Rīgas Tehniskajā universitātē, teica ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Šo izvirzīto mērķi ekonomikas ministrs apņēmies sasniegt, nodrošinot jaunā Atjaunojamo energoresursu likuma pieņemšanu līdz šīs Saeimas sesijas beigām. Viņš piebilda, ka zaļajiem energoresursiem sabiedrībā gan nav sevišķi augsts prestižs- šis bizness tiek vērtēts kā politiski motivēts un koruptīvs, kas atsevišķu interešu vārdā sabiedrībai izmaksā dārgi. Tomēr šo priekšstatu A. Kampars sabiedrībā ir gatavs mainīt, lai Latvijai izdotos sasniegt savu līdz 2020. gadam nosprausto vides mērķi- 40% no enerģijas gala patēriņa saražot no atjaunojamiem energoresursiem.

Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kāds pastāv gan daudzās Eiropas valstīs, gan ASV, tuvāko gadu laikā tiks ieviests arī Latvijā.

To šodien, debatējot par 2010. gada valsts budžeta likumprojektu, norādīja Sabiedrību citai politikai pārstāvošais deputāts Artis Pabriks.

«Progresīvā nodokļa ienākumi nebūs tik lieli, lai segtu tos miljonus, kas mums trūkst, bet tas ļautu atjaunot sabiedrības uzticēšanos valsts taisnīgumam,» sacīja A. Pabriks.

Db jau vēstījis, ka Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti ieteikuši Latvijā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli un nesamazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Nākamais gadā paredzēts sākt Liepājas jaunās 400 megavatu elektrostacijas būvniecību. To savā atklāšanas runā Db organizētajā enerģētikas forumā teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Process esot ievilcies, jo Eiropas Komisija kavējoties ar savu atļauju šim projektam. Tomēr paredzams, ka līdz gada beigām atļauja tiks saņemta, jo izdevies pārliecināt Eiropu par to, ka Baltijas reģionam nav iespējams tik īsā laikā izveidot savienojumus ar Rietumeiropas elektroenerģijas tirgu, lai mazinātu savu atkarību no Krievijas resursu piegādēm. A. Kampars arī prognozēja, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņš pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties aptuveni pēc 5 gadiem.

Ir divi iemesli, kāpēc cilvēkam vajadzētu gribēt maksāt nodokļus valsts kasē – patriotiskais un ekonomiskais. Tā sacījis Ekonomikas ministrs Artis Kampars, ziņo rus.db.lv.

Intervijā Radio Baltkom, uz jautājumu, vai šodien pastāv jebkādi iemesli, kuru dēļ darba devējiem vajadzētu vēlēties maksāt nodokļus valsts kasē, ministrs atbildēja, ka tas daļēji ir filozofisks jautājums.

Viņš norādīja, ka redz divus iemeslus nodokļu maksāšanai. «Pirmais ir apzināšanās, ka mums ir bērni, vecāki un ka viņu sociālajām vajadzībām mēs dodam daļu savu ienākumu. Un bez tam valstij, kurā mēs dzīvojam, ir jāstrādā pasaules, Eiropas izpratnē. Un arī tas kaut ko maksā,» skaidro ekonomikas ministrs.

A. Kampars uzsver, ka ir svarīgi, lai «nodokļu sistēma būtu motivējoša, lai uzņēmējs redz, ka nodokļus viņš maksā pārredzami, un lai ir saprotams, kur šie nodokļi paliek. Un, protams, ir jādod sava veida stimuls no valsts - arguments, kas mudinātu cilvēkus maksāt nodokļus. Īsāk sakot, es redzu divus galvenos argumentus nodokļu maksāšanai - patriotisko un ekonomisko,» rezumē ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais diferencētais mājokļa nodoklis paredz par nelielām dzīvojamajām platībām maksāt mazāk, savukārt par lielām mājām un dzīvokļiem krietni vairāk.

Tā intervijā Latvijas Radio norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

A. Kampars norāda, ka nelielajiem dzīvokļiem un nelielajām mājām gadā būtu jāmaksā no 5 līdz 20 latiem, vidējām mājām un dzīvokļiem nodokļa summa varētu būt 0.2% no kadastrālās vērtības gadā, kas būtu 20 - 40 latu gadā, savukārt lielākā likme tiktu piemērota dzīvokļiem virs 100 m2 un mājām virs 200 m2, un tie būtu 0.4% no kadastrālās vērtības gadā, kas būtu apmēram 400 latu gadā.

Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka šāda nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā valsts budžeta ieņēmumi varētu palielināties par 25 līdz 40 miljonu latu.

Lai vietējie ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi varētu veiksmīgi attīstīties iekšējā tirgū un veicināt kopējo ekonomikas attīstību, jāpastāv balansam starp protekcionismu un konkurētspējas paaugstināšanu.

Tādu viedokli šodien tirdzniecības tīkla ELVI un vietējo ražotāju iniciētā diskusija Kāda ir Latvijas ražotāju un mazumtirgotāju nozīme vietējās ekonomikas stabilizēšanā pauda LR Ekonomikas ministrs Artis Kampars. Kā atbalsta mehānismus vietējiem ražotājiem ministrs norādīja valsts un pašvaldību iepirkuma regulēšanu, veicinot konkursa noteikumu veidošanu tā, lai tiktu iepirkts nevis lētākais produkts, bet gan kvalitatīvākais, svaigākais un Latvijā ražotais produkts. Viņš gan atzina, ka, lai tas tiktu izdarīts, nav iespējams izveidot dzelžainus kritērijus iepirkumiem, drīzāk esot jāmudina pašvaldību vadītāji apzināties, ka tas ir ieguvums arī viņiem pašiem.

Saistībā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli pēc 26 gadiem Valsts policijā (VP) dienestu pārtrauc Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, ģenerālis Artis Velšs, informē VP.

"Kopš dienesta uzsākšanas 1993. gadā ir piedzīvots un izdzīvots tik daudz. Es priecājos, ka man ir bijusi unikāla iespēja strādāt kopā ar profesionāliem kolēģiem un sniegt savu ieguldījumu drošākas vides veidošanā Latvijas iedzīvotājiem, kā arī pieredzēt Valsts policijas kā iestādes attīstību. Mums noteikti ir, ar ko lepoties! Tomēr, esot vadības līmeņa amatos, kur veicamie pienākumi ir saistīti ar augstu darba intensitāti un atbildību, vienlaicīgi aptverot plašas kompetences jomas, darbs ir prasījis daudz spēka, enerģijas un diemžēl manā gadījumā - arī veselību. Šobrīd veselības uzlabošana ir mana galvenā prioritāte un es saprotu, ka tas vienlaicīgi neļautu turpināt man veikt amata pienākumus uz visiem simts procentiem," skaidro A.Velšs.

Veidojot nākamā gada budžetu, to paredzēts konsolidēt uz ekonomi­kas pieauguma rēķina. To intervijā Db pauž ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), norādot, ka daļa no nodokļiem, kas skar darbaspēku, būtu jāpārnes uz nekustamo īpašumu, kā arī jāpārskata gāzes tarifu aprēķināšanas metodika.

Ir sagatavots plāns mazo uzņēmēju atbalstam. Kādi ir galvenie atbalsta veidi, ko paredz šis plāns?

Tiek plānots, ka no šiem uzņēmumiem ik gadu tiks iekasēts viens fiksēts nodoklis. Kā to ir paredzēts aprēķināt?

Tas tiks aprēķināts no uzņēmuma apgrozījuma. Savukārt attiecībā uz apgrozījumu uzņēmumam reizi gadā vajadzēs iesniegt deklarāciju, kas būs ļoti vienkāršota un neaizņems vairāk par A4 formāta lapu. Šobrīd diskusijas vēl notiek par šā nodokļa lielumu. Jautājums arī ir par to, kā šā nodokļa veidā iekasētā nauda proporcionāli sadalās: cik daudz tiek novirzīts sociālajos nodokļos, cik — IIN. Redziet, ir būtiski, lai par šo mazo uzņēmēju tiktu veiktas sociālās iemaksas, lai viņš saņemtu zināmas garantijas, kā arī — lai pašvaldības saņemtu kādu maksājumu. Pašreiz tiek paredzēts, ka šis nodoklis varētu būt no 16 līdz 22 % apmērā, atkarībā no apgrozījuma lieluma.

«Latvija ir ieinteresēta, ka šie līgumi starp Latvijas un Krievijas valdībām tiek parakstīti līdz šā gada beigām,» tikšanās laikā a Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Tikšanās laikā Krievijas vēstnieks izteica ieinteresētību, ka līdz šā gada beigām varētu parakstīt Līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un Līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, īpaši tās organizētajās formās.

A.Kampara vizīte Maskavā 19.-20.novembrī notiks pēc Krievijas transporta ministra I.Levitina ielūguma. Vizītes ietvaros A.Kampars piedalīsies starptautiskā konferencē par transporta jautājumiem. Bez tam A. Kampars plāno tikties arī ar Krievijas Ekonomiskās attīstības ministri E.Nabiullinu, lai pārrunātu abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumus, tai skaitā Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienības izveidi no 2010.gada 1.janvāra un kā tā ietekmēs savstarpējo tirdzniecību ar Latviju, un Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Maskavā.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Jersikas čipsu ražotne izveidota ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un ES līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir pusotrs miljons eiro, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaicāts, vai uzņēmums domā arī par eksportu, Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle teic, ka tam jau ir bijuši pirmie sūtījumi uz Igauniju, kur Jersikas čipsi ir nopērkami vienā no lielākajiem Igaunijas veikalu tīkliem – Selver.

Izejvielas uzņēmums iepērk ārzemēs. Tās nāk no Itālijas rūpnīcas, kam, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmuma pasūtījumu trim mēnešiem, jāstrādā vien pusotru dienu. Tomēr Artis nav atmetis cerību, ka reiz varētu izmantot izejvielas no vietējiem kartupeļiem.

Jersikas čipsi satur dažas E-vielas. «E ir vienkārši burts, ar ko apzīmēta garšvielu grupa, arī sālij ir savs E. Lielais bubulis – nātrija glutamāts – ir arī brūklenēs. Brīnos, kāpēc joprojām cilvēkiem netiek skaidrots, kas tas tāds E ir. Bez šaubām, var būt arī E, kuri nav ieteicami, bet saprotamās devās nekas nav kaitīgs. Viss kaitīgums rodas pārmērībās. Man augstskolā profesors teica – arī izdzert spaini ūdens ir kaitīgi,» saka Artis.

Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju no Bling Capital, raksta Techcrunch.com.

Printify līdzdibinātājs un izpilddirektors Artis Kehris uzsver, ka tehnoloģiju attīstībā noteicošais ir motivēti un spējīgi darbinieki: «Mēs apzināmies, ka labam produktam vajag atbilstošu komandu, un tāpēc paplašināsies arī tā. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 80 darbinieki no 11 valstīm, bet vēl šogad darbinieku skaitu plānojam pat dubultot. Visvairāk meklējam augsti kvalificētus programmētājus un projektu vadītājus, kā arī klientu atbalsta speciālistus.»

Aprīlī Dienas Bizness rakstīja, ka Printify sadarbojas ar vairāk nekā 90 apdrukas ražotnēm, kas izpilda uzņēmuma klientu pasūtījumus. Kopumā uzņēmuma platformas lietotāji mēnesī izveido vairāk nekā trīs miljonus dizaina produktu, kas tiek ražoti pēc klientu pieprasījuma. Printify pagājušā gada apgrozījums sasniedza desmit miljonus dolāru un šā gada mērķis ir pārsniegt 30 miljonu apgrozījumu.

Latvijas un Lietuvas ekonomikas ministri vienojušies, ka Lietuvas Visaginas atomelektrostacija ir nozīmīgs kopprojekts visai Baltijai.

Tas izrietēja no Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara tikšanās ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku (Arvydas Sekmokas), Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Antanu Valioni (Antanas Valionis) un Lietuvas enerģētikas viceministru Henriku Bernataviču (Henrikas Bernatavičius).

«Mūsu kā kaimiņvalstu sadarbības prioritātes ir nodrošināt augstu apgādes drošības līmeni, enerģijas efektīvu izmantošanu, tirgus liberalizāciju un enerģētikas ietekmes samazināšanu uz apkārtējo vidi,» pēc tikšanās sacīja A. Kampars.

Attiecībā uz jaunceļamo Visaginas AES, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons gan vairākkārt Db ir norādījis, ka sadarbība ar lietuviešiem ne tuvu nesokas tik raiti, kā iepriekš plānots. Tāpēc Latvijas valsts energouzņēmuma vadītājs ne tikai apšaubījis vajadzību, esošajā situācijā ieguldīt vismaz miljardu eiro svešas valsts enerģētikas projektā, bet arī aktualizējis jautājumu par savas AES būvniecību Latvijā. Arī Lietuvas puse ir sākusi meklēt Visaginas AES vienu stratēģisko investoru, bet igauņi paziņojuši par savas AES būvniecību nākotnē, kas liecina, ka iepriekš iecerētais triju Baltijas valstu kopprojekts atomenerģijas jomā var arī nerealizēties.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija atklājusi naudas atmazgāšanas shēmu, kuras organizators ir kāds Liepājas uzņēmējs, kas, iespējams, nelegāli darbojies naftas biznesā. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, tas ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis, kurš Latviju jau pametis.

Četru gadu laikā nelegālajā biznesā šis liepājnieks apgrozījis aptuveni 140 milj. Ls, tomēr precīzu atmazgātās naudas un nenomaksāto nodokļu summu izmeklētāji vēl noskaidros.

Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomās turētais uzņēmējs ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis. Uzņēmuma tālruņi nav pieejami, taču iespējams, ka uzņēmējs jau Latviju pametis un uzturas Krievijā. Viņš ir vienīgais uzņēmējs Liepājā, kura apraksts varētu atbilst VID raksturojumam. Dienas Bizness rakstīja, ka 2005. gadā 62 tūkst. Ls nopelnījusī SIA Baltic Bunkering Company (tiesa, apgrozījums bijis tikai 380 tūkst. Ls), kuras lielākais īpašnieks ir Artis Hartmanis, iegādājusies pilnīgi jaunu Aston Martin DB9.